Baltkrievijas izlases kapteinis Aleksandrs Pavlovičs: "Centāmies kontrolēt spēli, bet viss aizgāja greizi… Nezinu, kā to nosaukt – par veiksmi vai neveiksmi. Nerealizējām savas iespējas, pie svešiem vārtiem ripa lēkāja pa vārtu līniju, bet mūsu vārtos lidoja no pašu spēlētājiem. Vienkārši nespēju saprast, kā tas varēja notikt. Nezinu, kā tagad atgriezties Baltkrievijā, kā skatīties acīs mūsu līdzjutējiem un tuviniekiem. Jāizdara viss, lai Baltkrievija jau pēc gada atgrieztos elitē."
Baltkrievijas izlases galvenā trenera pienākumu izpildītājs Sergejs Puškovs: "Čempionāta līmenis ir diezgan augsts. Un šajā līmenī, kādā notika spēles, mūsu puiši nespēj spēlēt. Spēle pret čehiem atņēma ļoti daudz spēka, pret austriešiem vairs nespējām turēt labu tempu un ievērot disciplīnu. Centāmies to kompensēt ar atdevi, taču pēc mūsu kļūdām – jo īpaši trim neattaisnotiem noraidījumiem – austrieši parādīja simtprocentīgu realizāciju. Tas ir vienkārši neticami! Vakar pret čehiem lieliski spēlējām mazākumā, bet šodien nesanāca.
Piekrītu, ka vairāki spēlētāji sāka spēlēt pārāk individuāli. Pleta noraidījums ir viņa personīgi. Tas ir uz viņa sirdsapziņas, jo tieši tajā brīdī mums iemeta otros vārtos. Rezultāts ilgi bija 0:1. Pirmie vārti bija kuriozi, puiši turpināja strādāt, bet notikušais salauza spēli. Saprotams, ka būs kritika no prezidenta puses, jo uzdevumu neesam izpildījuši. Taču vēlreiz atkārtošu, ka turnīra līmenis šogad ir ļoti augsts. Ne pārāk labi izskatījāmies fiziski, guvām maz vārtu. Uzbrucējiem jāspēlē asāk, lai gan metienu skaits statistikā ir pietiekams. Bet asu uzbrucēju, kuri lien uz vārtiem un salauž aizsargus, mums nebija. Protams, no Pleta un Lenglē gaidījām kvalitatīvāku spēli. Pēc Lūisa aiziešanas centāmies mainīt spēli, sakārtot aizsardzību. Un uzskatu, ka arī izdevās. Taču uzbrucēji nospēlēja ļoti zemā līmenī. Ja es būtu treneris no paša sākuma, sastāvs, iespējams, būtu cits, tomēr notikušajā nevajag vainot Lūisu."
Baltkrievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Kitarovs: "Noraidījumus izskaidrot vispār nav iespējams. Tā ir parastākā disciplīna. Šī mums bija svarīgākā spēle turnīrā, bet tāda sajūta, it kā mēs to nesapratām. Visi spēlētāji ir pieredzējuši, taču emocijām tādā mačā nav vietas – tikai trenera plāna sausa izpilde. Viss bija mūsu pašu rokās, bet… Visi centāmies atgriezties spēlē, tomēr tādu rezultātu atspēlēt ir grūti – jo īpaši, kad paši gūstam maz vārtu. Pretinieki vienkārši sēdēja aizsardzībā, pie pirmās iespējas meta ārā ripu un atkal nostājās aizsardzībā, neļaujot mums neko izveidot.
Kādēļ metam maz vārtu? Arī pirms čempionāta viss bija tieši tāpat. Mums bija viena cerība – labi nospēlēt aizsardzībā, neielaižot vārtus. Tad mums būtu kāda iespēja. Kā atrast spēkus pēdējai spēlei? Tie nav jāatrod, tas ir profesionālisms. Paskatīsimies, cik katrs no mums ir vērts un kas kuram ir rakstīts uz krūtīm un muguras. Katrs parādīs, ko viņš ir vai nav vērts. Vai bija jāatlaiž treneris? Puiši, tas nav jautājums mums, bet gan federācijai. Gadu no gada cīnījāmies par palikšanu, bet šogad tas neizdevās. Mums ir vadība, treneri, novērošanas padomes. Atbrauksim mājās, un viņi mums visu izstāstīs."
Izmantotie resursi:https://www.championat.com/hockey/n...https://www.championat.com/hockey/n...https://www.championat.com/hockey/n...
