Lomažs “Sporta Studijai” atklāja – pirms traumas juties labi, nekas nav liecinājis, ka kaut kas tāds varētu notikt. Viņam krusteniskās saites plīsa jau spēles piektajā minūtē. Taču, apdomājoties sportists secina – jā, ilgākā atpūta, kas bijusi, ir divas nedēļas....
Arī Dārgais atzina – neko jau tādu viņš nebija izdarījis, vien to pašu, kas parasti. Jā, tajā spēlē bijis ilgs spēles laiks, viņš uzņēmās vairāk iniciatīvu, nekā parasti, ķermenis neizturēja. Jā, un arī nogurums.
Trīs basketbolisti – Kaspars Vecvagars, Dāvis Bertāns un Jānis Bērziņš pamanījušies pārraut krusteniskās saites pat divreiz tai pašai kājai. Vairumā gadījumā pie vainas nogurums un pārslodze.
“Uzskatu, ka otrā reize vairāk bija neveiksmes faktors,” tā “Sporta Studijai” atklāja Bērziņš. Jā, pirmajai reizei bijis izskaidrojums – gara sezona, nogurums, pārāk maz pievērsta uzmanība tam, ko ēd – vairāku faktoru kopums.
“Abas reizes sezona sanāca pasmaga. Pirmo reizi notraumējos pēdējā spēlē. Otrajā reizē sanāca trīs diezgan pamatīgi treniņi mazāk nekā 26 stundu laikā,” par savām traumām pastāstīja Bertāns.
Vecvagars neslēpa, ka par traumām daudz domājis. “Pie tāda noguruma ātrajā uzbrukumā nebūtu skrējis ar tādu jaudu,” uzskata basketbolists, piebilstot, ka laiku jau pagriezt atpakaļ nevar. Traumas esot karu sezonu, un, runājot par krustenisko saišu plīsumu, neviens īsti nevarot pateikt, kāpēc tā notiek.
Tā ir, kāds vaino zāli, kāds apavus, kāds fizisko sagatavotību. Vienotas atbildes nav un nebūs.
Fizioterapeits Raivis Aršauskis “Sporta Studijai” atklāja kopsakarību – kad sportists tuvojas lieliem sasniegumiem, viņš sāk plīst nost. Turklāt sportā pārāk maz vērības tiek pievērsts sporta medicīnai. Fizioterapeits salīdzina ar automašīnu – jauns spēkrats pēc 10 000 kilometru nobraukuma tiek dzīts uz servisu. Kas notiktu, ja auto apskatītu tikai pēc 100 000 kilometru noskrējiena?
Fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis norāda uz to, ka pārāk liela uzmanība sportā no treneru puses tiek pievērsta konkrētajam sporta veidam, bet nevis fiziskajai sagatavotībai. Treneriem vajadzētu saprast ne tikai sava sporta veida specifiku, bet arī fizisko sagatavotību un atjaunošanās procesu.
