Sāksim ar kārstāko jautājumu – kāda ir situācija ar uzbrucēju Jāni Grīnbergu, kuru negrib laist Vācijas klubs Schalke 04?Domāju, ka viņš būs. Otrdien Jānis dodas uz Dortmundi un no turienes lido uz Skopji. Ja godīgi, mums tā ir jauna pieredze, ka uz izlasi negrib laist kādu spēlētāju. Tagad daudzi spēlē ārzemēs, un notika šāds precedents. Katram bija sava pozīcija. Schalke 04 uzskatīja, ka reglaments runā tikai par nacionālo izlašu spēlētājiem, kuri obligāti ir jālaiž, bet ne par U19 izlasēm. Reglamentā par to nav viss nepārprotami atrunāts. Viņu trenerim acīmredzot ir savs redzējums – proti, ir komandas situācijā tabulā, rezultāts šobrīd ir negatīvs, un viņam vajag spēlētājus. Taču ir otra lieta – varētu saprast, ja mēs runātu par pamatsastāva spēlētāju, bet ja cilvēks ir rezervists, ja viņš nespēlē! Godīgi sakot, es nesaprotu, kāpēc nelaiž spēlētāju, kurš nav pamatsastāvā. Situācijas atrisināšanai klāt ķērās Jānis Mežeckis – zvanīja Vācijas Futbola asociācijas vadībai. Šķiet, ka pēc viņa zvana viss būs kārtībā.
Latvijas U19 izlase Elites kārtai kvalificējās novembrī. Cik daudz kopš tā brīža izdevies paveikt, lai maksimāli labi sagatavotos turnīram Maķedonijā?Pēc Horvātijas katram futbolistam bijis savs darba režīms savā klubā. Mums ir spēlētāji, kas spēlē ārzemēs - Itālijā, Anglijā, Vācijā un Krievijā. Februārī mums bija divas treniņnometnes ar vietējo spēlētāju piedalīšanos, bet martā pirms turnīra sešas dienas strādājām Turcijā. Trenējāmies divas reizes dienā, bija teorijas nodarbības. Turcijā bija labi apstākļi, laukumi. Nospēlējām arī pārbaudes spēli pret Krievijas komandu. Jā, zaudējām, bet spēle bija vērtīga un interesanta. Pretī nāca nevis vienaudži, bet vīrieši. Esmu apmierināts ar to, ko redzēju mūsu izpildījumā. Ņemsim vērā, ka Turcijā vēl nebija mūsu izlases pamatsastāva. Pirmās trīs dienas bija grūtas – vajadzēja adaptēties, pierast. Latvijā četrus mēnešus tomēr bijuši mīnusi, periods bez saules, bet te - ātra pāreja, laukumi. Taču ar katru dienu palika labāk. Puiši ir malači – man pret viņiem nav nekādu pretenziju.
Kas īsumā būtu sakāms par katru no pretiniecēm?Katrai komandai ir savs stils. Maķedonijai ir ļoti daudz individuālās darbības, protams, arī meistarība. Anglija ir ļoti ātra komanda, ar ātru pāreju, tehniska vienība, arī pieredzējusi. Protams, ka angļiem ir ļoti stipra komanda. Taču Ungārija arī ir stipra. Tās visas ir tādas. Ungārijai varbūt ir vairāk balansa tehnikā un ātrumā, kamēr Anglijai dominē tieši lielais ātrums. Maķedonijai vairāk dominē individuālas darbības pār komandas darbībām.
Ko varam likt pretī?Protams, aizsardzību un disciplīnu ar ātru pāreju. Mums ir jābūt gataviem ziedoties, jārāda raksturs un pašatdeve. Taču tādas tur būs visas izlases.
Izmantotie resursi:Aleksandrs Basovs: “Katram šajā grupā ir...
