«Šobrīd mums rit zelta sastāva izvēles process. Tad notiks gatavošanās process zeltam. Bet pēc tam sāksies ceļš pēc zelta,» vīziju ieskicē treneris.
«Iespējas izcīnīt zelta medaļas mums ir un to jācenšas izmantot. Taču, lai uzvarētu Olimpiādē vai izcīnītu Stenlija kausu, ir jāsakrīt zvaigžņu un planētu stāvoklim. Tas nenotiek no tā, ka ēdat ierasto pārtiku vai spēlējat uz sava ledus. Tas notiek no tā, ka jums ir labi izvēlēti spēlētāji, kuri kļūst par komandu,» skaidro Bebkoks, kurš 2010. gadā ar Kanādas izlasi triumfēja Vankūveras olimpiskajās spēlēs.
Uz žurnālista piebildi, ka Vankūveras Olimpiādes ceturtdaļfināla (Kanāda uzvarēja Krieviju ar 7:3) pirmās desmit minūtes Krievijā daudzi joprojām redz murgos, treneris atbild, ka ir priecīgs to dzirdēt.
«Bija jautri. Jā, mēs lieliski iesākām maču, metāmies uz priekšu, guvām vārtus. Tā bija spēlē, pēc kuras vienai no komandām bija jādodas mājās. Mēs spēlējām uz dzimtās zemes un, gūdami vārtus pirmie, ieguvām papildus impulsu.»
«Bet, ja krievi domā, ka mājās uz viņiem nebūs spiediena... Un kāds vēl būs! Domāju, ka atkal būs jautri,» norāda Bebkoks.
«Vai jāspēlē uz emocijām un jāiet laukumā pretinieku saraut gabalos? Protams. Kā gan citādi? Tā būtu jānoskaņo savi puiši ikvienam trenerim. Vienkārši tas ne vienmēr izdodas. Tas ir īss un saspringts turnīrs, tu spēlē ar savas valsts simboliku uz krūtīm. Tas ir brīnišķīgi.»
