1. daļa2. daļa
"Smags jautājums," vaicāts par to, vai Latvijas jauniešu izlašu treneriem ir jābūt noteiktas kategorijas sertifikātam, atbild Latvijas Hokeja federācijas Treneru komitejas priekšsēdētājs Gints Bisenieks. Katrā ziņā dokumenta, kurā būtu atrunātas prasības jauniešu izlašu treneriem, šobrīd nav. Turklāt Treneru komiteja pat netiek pie teikšanas, jo izlašu trenerus nosaka LHF valde, kurai vēlāk arī ir jāatskaitās par rezultātu.
Bisenieks piekrīt, ka jauniešu izlases būtu jāvada speciālistiem ar A vai vismaz B treneru kategorijas sertifikātu. No otras puses – nemaz tik daudz šādas izglītības speciālistu Latvijā nav. A kategorijas sertifikāts ir vairākiem treneriem, kuri jau ir ļoti cienījamā vecumā, tādēļ virzīt viņus par izlašu vadītājiem nebūtu gluži saprātīgi.
Bijušie hokejisti ir ļoti dažādi. Daži dodas mācīties piespiedu kārtā, bet daži apzinās, ka iegūtās zināšanas būs vērtība. Tomēr pārsvarā bijušie hokejisti ar saviem audzēkņiem strādā pēc tām metodēm, ar kādām savulaik tika trenēti paši. Bet tas bieži vien nav tas labākais piemērs.
Par Virslīgas klubiem nemaz nav jēgas runāt, saka Bisenieks. Katra kluba saimnieks izvēlas treneri pēc saviem ieskatiem. Vienlaikus to nevar pārmest, jo, piemēram, "Kurbads" iepriekšējās sezonās Aigara Ciprusa (A kategorija), Bisenieka (A kategorija) un Rodrigo Laviņa (B kategorija) vadībā par čempioniem nekļuva. Turpretī pagājušā gada pavasarī ar galveno treneri Pēteri Ostošovu (C kategorija) finālsērijā no 0-3 atspēlējās un uzvarēja Oļega Sorokina (B kategorija) vadīto "Mogo".
Šobrīd gan tiek strādāts pie pavisam citas rūpes. "Tagad principā jebkurš cilvēks, kurš iet garām Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, var ieiet pieteikties C kategorijas kursiem, nokārtot eksāmenu un strādāt par treneri hokejā. Taču ir nepieciešams atrunāt elementārus nosacījumus, nu kaut vai prasmi slidot. Lai gan visiem sporta veidiem C, B un A kategorijas sertifikātu iegūšanas noteikumi ir vienādi, katra sporta veida federācija var izvirzīt savas prasības. Pie tā arī šobrīd strādājam," skaidro Bisenieks.
P.S. Aleksandra Kerča un Atvara Tribuncova gadījumā bijušie hokejisti ir ieguvuši augstāko izglītību sporta jomā, taču viņiem nav trenera sertifikāta. Šādā gadījumā viņi ir tiesīgi strādāt sporta jomā un vadīt sporta treniņus piecus gadus pēc diploma saņemšanas. Kad piecu gadu termiņš no attiecīgā diploma saņemšanas ir pagājis, lai turpinātu darbu par sporta treneri, personai jāsaņem sporta speciālista sertifikāts.
Tāpat bez sertifikāta strādāt sporta jomā un vadīt sporta treniņus ir tiesīga arī persona, kura iegūst augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā un atbilst vismaz vienam no Sertifikācijas noteikumos noteiktajiem kritērijiem: 1) ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība (izglītības programmas kods 30V) akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē; 2) ir iegūts pilns pirmajam akadēmiskajam gadam paredzētais kredītpunktu skaits.
