Kā ziņots, 15 kilometru sacensībās ar masu startu, kas risinājās smagos laika apstākļos, Rastorgujevs šodien izcīnīja 14. vietu, pa vienai kļūdai pieļaujot otrajā, trešajā un ceturtajā šaušanā.
Pirms tam Rastorgujevs ieņēma 17. vietu sprintā, pāris dienas vēlāk ierindojās augstajā devītajā vietā iedzīšanā, bet individuālajā distancē viņam nācās samierināties ar 33. vietu.
«Ja sprintā nebūtu bijis sods, iedzīšanā būtu daudz vieglāk cīnīties, jo pašā iedzīšanā, kad visi ir viens otram blakus, bez kļūdām ir grūti nobraukt. Šajā distancē slēpes slīdēja labi, šaušana laba, un arī pats jutās labi, kas deva devīto vietu,» pēc Rastorgujeva pēdējā starta Sočos sarunā ar Latvijas žurnālistiem secināja Berkulis.
«Visneveiksmīgākā bija 20 kilometru distance - trīs kļūdas šaušanās un arī slēpes negāja tik labi kā iedzīšanā. Tāpat morāli bija grūtāk cīnīties, jo viņš bija noskaņojies nullei, tomēr otrajā šaušanā jau pirmoreiz aizšāva garām,» atcerējās treneris. «Arī masu startā viņš izdarīja visu, ko varēja, vairākas reizes pievelkot savu grupu klāt sešiniekam. Viņš noteikti riskēja distancē, devās šaušanā ar lielu pulsu - priekš tā ātruma, ko viņš attīstīja distancē, izdarīja maksimumu. Ar savu meistarību viņš izdarīja visu par 100%.»
Berkulis uzskata, ka Rastorgujevam uz olimpiskajām spēlēm bija labākā iespējamā fiziskā forma. «Līdz ar to atlika tikai šaušana un slēpju slīdēšana.»
«Andrejs ir jauns, viņam šīs bija otrās olimpiskās spēles. Analizēsim arī psiholoģiskās lietas. Viņš darīja ne tikai to, ko prot, bet arī vairāk,» stāstīja Berkulis, sportista īpašo nerunīgumu ar medijiem skaidrojot, ka šīs tomēr bija četrgades svarīgākās sacensības un uz tām ikviens sportists ir noskaņojies vēl vairāk nekā parasti.
Pēc iepriekšējās sezonas skaļu publicitāti izraisīja Berkuļa teiktais, ka Rastorgujevs pēc Soču olimpiskajām spēlēm varētu startēt zem citas valsts karoga, jo Latvija sportistu nenodrošina pietiekamā līmenī.
«Mūsu gods ir turpināt startēt zem Latvijas karoga. Ceru, ka mūs sapratīs un turpinās atbalstīt Latvijas lielākie funkcionāri un sponsori,» tagad saka Berkulis, uzsverot, ka situācija ir uzlabojusies. «Šī bija pirmā sezona, kad esam par 80% nodrošināti, bet iepriekš 50% paši pielikām. Tāpēc zem citas valsts karoga viņš neskries. Mums deva gandrīz visu, ko bijām prasījuši, lai sagatavotos olimpiskajām spēlēm.»
Berkulis, kurš ir gan Latvijas izlases, gan Rastorgujeva privātais treneris, uzsvēra, ka turpmāk strādās vienīgi ar valsts labāko sportistu. «Nebūšu izlases treneris, būšu tikai saistīts ar Andreju, ja būšu viņam vajadzīgs. Nevienam nav liegts pievienoties mums, tomēr citiem sportistiem treniņu plānus īpaši negatavoju, jo tad tādi būtu jāveido sezonas garumā nevis, piemēram, mēnesim.»
Par startu olimpiskajās spēlēs Berkulis audzēknim ielika maksimāli augstāko iespējamo atzīmi.
«Viņš bez komandas izdarīja visu iespējamo - mūsu iespējas nav salīdzināmas ar norvēģiem un vāciešiem. Nevaram ar viņiem konkurēt finansiālajās iespējās - viņiem ir servisa grupa, apkalpojošais personāls, medicīnas personāls,» uzskaitīja Berkulis. «Mums medicīnā ir ļoti laba sadarbība ar Latvijas Olimpisko vienību (LOV), bet papildus nauda būtu jāinvestē slēpju sagatavošanā, tāpat varētu būt nianses šaušanā - paņemt par konsultantu, piemēram, Ūli Eināru Bjērndālenu, kurš beigs karjeru, jo viņš izgājis cauri ellei un ugunij. Viņam būtu ļoti daudz ko pastāstīt jebkuram sportistam.»
Berkulis atzina, ka nav problēmu faktā, ka Rastorgujevs pārsvarā trenējas viens. «Bjērndālens trenējas viens, franču sportisti vieni. Ja piemeklētu sparinga partneri, tam būtu jābūt līdzvērtīgā līmenī, tomēr nav izslēgts, ka nākamajā sezonā Andrejam tāds būs.»
