Sporta būves un infrastruktūra izmaksāja 12,9 miljardus ASV dolāru – divreiz vairāk, nekā Koreja lēsa 2011. gadā. Korejieši bijuši gana praktiski – uzbūvējuši ātrvilciena līniju, pa kuru līdz galvaspilsētai Seulai var nokļūt 90 minūtēs, kā arī pārdevuši dzīvokļus sportistu izmitināšanai paredzētajās mājās.
Salīdzinājumam, Soču spēļu izmaksas tika lēstas 50 miljardu apmērā, bet Rio – vasaras spēļu – tāme apstājās pie skaitļa 13,1 miljards. Brazīlijas gadījumā daudzas sporta būves palikušas neizmantotas un strauji iet bojā.
Korejā tā nenotiks. Atklāšanas un slēgšanas ceremonijām uzceltais stadions, kurā var izvietoties 35 000 cilvēku, pēc spēlēm tiks pārveidots, atstājot sēdvietas 5-10 tūkstošiem cilvēku. Uz kopējā fona tā izmaksas nav milzīgas – 60 miljoni dolāru.
Korejai kaimiņos – uz ziemeļiem no 38. paralēles – atrodas brutāls, totalitārs režīms ar vadoņa kultu, kodolraķetēm, vienu miljonu lielu armiju un nekādām personīgajām brīvībām. Ziemeļkoreja spēlēs būs pārstāvēta ar 22 sportistiem un 140 cilvēku lielu orķestri.
Koreja 2010. gadā aizliedza Ziemeļkorejas kuģiem ienākt tās ostās – toreiz kaimiņu izšauta torpēda ķēra flotes kuģi, nogalinot 46 jūrniekus. Olimpisko spēļu laikā aizliegums atcelts. Otrdien Mukho ostā ieradās ziemeļkorejiešu prāmis “Mangyongbong 92”, kurš atveda minēto orķestri.
Abu Koreju sportisti stadionā iesoļos zem viena karoga. Tā nebūs pirmā reize, kad Korejas pussalā risinās lielais sporta forums – 1988. gadā Seula uzņēma vasaras spēles.
Korejas un Ziemeļkorejas robeža – pazīstama ar nosaukumu DMZ jeb demilitarizētā zona – ir visvairāk apsargātā un nocietinātā robeža pasaulē. Pēc asiņainā Korejas kara pussalā tika izvietota ASV armijas Korejas grupa (USFK), kurā pašlaik ir 37 500 cilvēku.
USFK ir pakļauta Klusā okeāna pavēlniecībai (US Pacific Command jeb USPACOM). Koreja ir ļoti droša valsts. Apsardzes dienests cieš no norovīrusa, taču Korejas armija ir gatava nomainīt sasirgušos darbiniekus. Sagaidāms, ka uz spēlēm ieradīsies vairāk nekā 80 tūkstoši ārzemju tūristu.
No 1998. līdz 2014. gadam – piecās ziemas spēlēs pēc kārtas – ledus hokeja turnīrā piedalījās labākie NHL meistari. Šoreiz tā nebūs – 2017. gada 4. aprīlī līgas vadība paziņoja, ka nelaidīs spēlētājus uz Koreju, atsaucoties uz klubu interesēm.
Kanādas izlasi veidos Eiropā spēlējošie hokejisti. Gandrīz neviena komanda, izņemot Koreju, nebūs labākajā sastāvā. Pirmo reizi kopš 2002. gada turnīrā nepiedalīsies arī Latvijas valstsvienība.
Spēlēs piedalīsies rekordskaits – 92 valstis. Ziemas spēles tradicionāli bijušas populāras Alpu valstīs – Vācijā, Francijā, Šveicē, Austrijā, Slovēnijā un Itālijas ziemeļos, kā arī Eiropas ziemeļvalstīs. Medaļu sacensības dēļ par tām ir liela interese arī ASV, Kanādā, Krievijā un Ķīnā.
Ziemas spēles parasti notika mazpilsētās. Izņēmums bija iepriekšējās četras spēles Soltleiksitijā, Turīnā, Vankūverā un Sočos, tiesa, sacensības daudzos sporta veidos risinājās ārpus tām. Lai mazpilsētu Phjončhjanu nejauktu ar Ziemeļkorejas galvaspilsētu Phenjanu (Pyongchang un Pyongyang), rīcības komiteja nolēma angļu nosaukumam pievienot e un C burtus – PyeongChang.
Lielākais negadījums – Starptautiskā Olimpiskā komiteja 2017. gada beigās diskvalificēja Krieviju par sistemātisku dopinga lietošanu. Krieviju spēlēs pārstāvēs “Olimpiskie sportisti no Krievijas” – sportisti, kuri pierādījuši, ka nav pieķerti dopinga lietošanā.
Īsi pirms spēlēm uzliesmoja jauns skandāls – vairāk nekā 50 slēpotājiem, kuri startēs Phjončhanā, vismaz reizi karjerā bijušas aizdomīgas asins analīzes. Lielbritānijas laikraksta “The Sunday Times” un Vācijas televīzijas ARD žurnālisti ieguva datu par bāzi par 10 000 asins testiem, kuri veikti starp 2001. un 2010. gadu. Neparasti augsti rezultāti uzrādīti 290 testos.
Biatlons (3): Andrejs Rastorgujevs, Oskars Muižnieks, Baiba Bendika.Bobslejs (8+R): Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste, Jānis Strenga, Oskars Ķibermanis, Matīss Miknis, Jānis Jansons, Helvijs Lūsis. Rezervists Intars Dambis.Skeletons (3): Martins Dukurs, Tomass Dukurs, Lelde Priedulēna.Kamaniņas (10): Andris Šics, Juris Šics, Kristers Aparjods, Elīza Cauce, Inārs Kivlenieks, Ulla Zirne, Artūrs Dārznieks, Oskars Gudramovičs, Pēteris Kalniņš, Kendija Aparjode.Distanču slēpošana (3): Indulis Bikše, Patrīcija Eiduka, Inga Paškovska. Rezervists Valts Eiduks.Kalnu slēpošana: Kristaps Zvejnieks, Lelde Gasūna. Rezerviste Jana Zvejniece.Ātrslidošana: Haralds Silovs.Daiļslidošana: Deniss Vasiļjevs, Diāna Ņikitina.Šorttreks: Roberto Puķītis, Jānis Zvejnieks.
Latvijas delegācijas lielāko daļu – 60% – veido sportisti, kuri ikdienā trenējas Siguldas kamaniņu trasē. Viņu vidū ir 10 kamaniņu braucēji, astoņi bobslejisti un trīs skeletonisti. Minētajai grupai palīdzēs 15 tehniskie darbinieki. Klāt nāk rezervists – bobslejists Intars Dambis.
Trīs sportisti pieteikti biatlonā un distanču slēpošanā, pa diviem būs kalnu slēpošanā, daiļslidošanā un šorttrekā, savukārt Haralds Silovs būs vienīgais ātrslidotājs. Palīdzēs septiņi mediķi – Līga un Aldis Cīruļi, Agris Potašs, Edvīns Lešenkovs, Māris Eikens, Arnis Noveičuks un Jānis Kaupe.
Virkne latviešu Korejā nav saistīti ar oficiālo delegāciju. Daiļslidošanas sacensību tiesnešu brigādē strādās Agita Ābele. Par interneta sakaru nodrošinājumu spēlēs rūpēsies Mareks Žuks, valstī strādājuši latviešu ledus un sniega meistari.
Trīs ziemas sporta veidu federācijas – Biatlona federācija, Bobsleja un skeletona federācija, kā arī Kamaniņu sporta federācija – izvirzījušas sportistiem uzdevumus cīnīties par medaļām. Slēpošanas federācija un Slidošanas asociācija aicinājušas sasniegt labākos personīgos rezultātus.
Izmantotie resursi:North Korean ferry carrying 140-member...https://www.forbes.com/sites/gabeza...
