Mārtiņš Pļaviņš intervijā «Sporta Avīzei» izteicās, ka Latvijas pludmales volejbolā ir divas nometnes, taču Birzulis uzskata, ka arī viena nometne nebūtu pareizs risinājums.
«Man nepatīk ne Brazīlijas, ne Krievijas modelis - tie ir dikstatoriski grupējumi, kuros viens konkrēts personāžs ar dažādām svirām, kas visbiežāk ir nauda, ietekmē izlases sniegumu. Bieži vien tie ir subjektīvi lēmumi par to, kam ar ko būtu jāspēlē kopā. Latvijas griezumā tas nemaz nebūtu iespējams, jo mēs nespējam nodrošināt centralizētu algu sistēmu no Latvijas Volejbola federācijas,» skaidro treneris.
«Drīzāk es atbalstu šīs divas nometnes, kuru starpā ir veselīga konkurence un kuras viena otrai vēlas pierādīt, ka strādā labāk. To es redzu, kā virzošu spēku nākotnē. Un, ja radīsies vēl trešais vai ceturtais klubs, tad pludmales volejbola līmenis tikai augs. Tāpēc mums drīzāk jāstrādā klubu virzienā un jādomā, kā to attīstīt. Manuprāt, tieši klubu sistēmā izaugsme būtu visveiksmīgākā,» uzskata Birzulis.
Tikmēr jautāts par to, vai treneris ir uz kādu apvainojies, Birzulis atbild: «Es neteikšu, ka esmu uz kādu apvainojies, drīzāk jau uz mani ir apvainojušies, jo es zināju, ka tāda maiņa būs. Man ir stipri izteikta intuīcija, tādēļ es jau pirms Londonas olimpiskajām spēlēm zināju, ka pāru sastāvi mainīsies. To minēju arī Jānim Šmēdiņam, tādēļ teicu: «Beidzam mocīties un nospēlējam Olimpiādi, bet pēc tam redzēsim, kā būs.» Taču tālāk jau ir jautājums par to, kā tas notika.»
«Cepuri nost, visas saistība tika izpildītas līdz pat sezonas beigām, bet īstenībā tas jau drīzāk ir Latvijas Volejbola federācijas jautājums, kurai būtu jāmāk veidot konstruktīvas sarunas klubu ietvaros, lai mēs nenonāktu līdz situācijai, ka kāds pa kluso zvana vienam vai otram spēlētājam, apejot trenerus. Šie jautājumi būtu kaut kā jāsakārto caur federācijas pārstāvjiem, tad pārpratumu būtu mazāk.»
P.S. Tuvākajā laikā portālā «Apollo» varēsiet lasīt pilnu interviju ar Latvijas pludmales volejbola treneri Aigaru Birzuli.
