Zaudējums LBL finālā VEF komandai 0:4 šķita pavisam likumsakarīgs, redzot, uz ko finālā bija spējīgas abas vienības, taču galīgi nav izprotams, ņemot vērā komandas komplektāciju, mērķus un sezonas gaitā demonstrēto spēli. To atzīst arī Lembergs, norādot, ka veids, kā tas notika, liek uzdot daudz jautājumu. Piemēram, par to, kāpēc jau divas sezonas pēc kārtas neizdodas tikt pie derīga papildinājuma garajā galā. "Pēdējās divas sezonas mums sanāca stipri līdzīgas, lai gan sportiskie rezultāti šogad it kā ir labāki. Vispirms jau neveiksmes komplektācijā. Pagājušajā gadā pilnīgi bezjēdzīgi iztērējām naudu par Deriku Niksu, bet šogad arī redzējām, ka ir problēmas ar centru. To meklēja faktiski jau kopš novembra beigām, bet galu galā atrada tādu, bez kura pavisam mierīgi var iztikt. Pirms tam gan stāstīja, kā nu viņš mums palīdzēs. Otrkārt, komanda savu potenciālu izmantoja par 60–70% – ne vairāk! Stipri tika ignorēts dažu spēlētāju vecums un tas, ka viņus nedrīkst turēt laukumā pa 30 minūtēm. No pārpūles Janičenoks jau iedzīvojās traumā, un arī šosezon vadošie spēlētāji izskatījās noguruši."
Lembergs atzīst, ka sezonas gaitā komanda neauga, bet gan degradējās un play-off mačus sagaidīja vājāka, nekā čempionātu bija uzsākusi, tāpēc pašā laikā esot teiciens, ka zaudē treneris. "Ja ar šādu komplektāciju pamanās zaudēt ar 0:4, tad tikpat labi varēja laukumā vispār neiet. Protams, kādam ir jāzaudē, bet jautājums ir par to, kā tas notika, jo, visu cieņu VEF spēlētājiem, taču viņi ne tuvu nebija Goldensteitas "Warriors". VEF tieši izšķirošajās spēlēs demonstrēja labu komandas sniegumu un katrs spēlētājs parādīja to, ko no viņa gaidīja. Tāpēc varu tikai apsveikt viņus ar uzvaru, bet mūsu spēle vedina uz ļoti nopietnām pārdomām. Man žēl tās algas, ko viņiem maksā, jo atdeve laukumā noteikti nav tā vērta. Piemēram, svarcēlājiem nemaksā gandrīz neko, bet viņi ir super profesionāļi attieksmē gan pret treniņiem, gan sacensībām, gan rezultātiem. Basketbolistiem maksā ļoti labas algas, kā profesionāļiem, bet viņu attieksme un atdeve ir ļoti tālu no profesionālā. Tā ir pilnīga anomālija," neslēpj kluba prezidents.
Lembergs arī norāda uz dīvaino situāciju ar spēlētājiem, kas sezonas gaitā pamet Ventspili: "Saspēles vadītājs Mičels pērn pārcēlās uz Valmieru un spēlēja pret mums, bet centrs Mbodžs, kam sezona it kā bija galā savainojuma dēļ, pavasarī atsāka spēlēt Polijā. Tas norāda arī uz to, ka līgumi tiek slēgti nejēgā. Taču man nav tur jālien iekšā, priekš tam ir ģenerālmenedžeris, kuram ir jāzina un jājūt situācija."
No otras puses, rezultāti, salīdzinot ar pagājušo sezonu ir labāki, jo FIBA Čempionu līgā izdevās iekļūt izslēgšanas spēlēs, bet LBL tikt pie sudraba, tomēr kluba prezidents atzīst, ka rūgtuma sajūtu tas nemazinot – sezonai bija jābūt labākai. Galu galā, arī Čempionu līgā pirmo izslēgšanas maču kārtu bija iespējams pārvarēt. Pagājušajā sezonā "Ventspils" jau pusfinālā tikās ar VEF un piekāpās ar 2:3, bet pēc tam ar 0:2 sāka bronzas sezonu pret komandu "Liepāja/Triobet". Nosēdinot malā divus leģionārus un sapurinot pārējo komandu, ventspilniekiem tomēr izdevās izglābties no pilnīgas izgāšanās un iegūt bronzu, taču izrādās, ka jau pagājušajā vasarā tika spriests par nepieciešamību mainīt galveno treneri: "Bija šaubas, taču mūs pierunāja dot vēl vienu iespēju, ka viņš vēl sevi parādīs un pierādīs. Diemžēl... Tā ka tagad, visticamāk, treneris būs jāmaina. Drīzāk jā, nekā nē. Acīmredzot jārunā ne tikai par psiholoģisko, bet arī fizisko sagatavotību, jo vairākos mačos mēs sabrukām tieši otrajā pusē. Turklāt ne tikai finālā. Atcerēsimies kaut vai pēdējo spēli Čempionu līgā."
Treneriem tiek pārmesta arī spēlētāju ignorēšana un pārturēšana uz soliņa, kur savus talantus izpaust tie, protams, nevar. "Komandā, galu galā, ir 12 spēlētāji. Piemēram, kāda jēga turēt Leimani, kuram arī ir savas stiprās puses – kustīgums, ātrs metiens – un vispār nelaist laukumā? Tas pats jautājums par Ati? Tas nedod labumu nevienam. Tad varbūt var ieekonomēt naudu un spēlēt pa desmit vai par to naudu paņemt kādu spēcīgu centru?" Skaidrība par iespējamajām izmaiņām komandas vadībā varētu būt jūnija otrajā pusē, bet konkrētus datumus kluba prezidents vēl nosaukt nevar.
"Man ir ļoti neērti līdzjutēju priekšā. Sākot no aktīvākajiem faniem un beidzot ar katru, kurš jūt līdzi "Ventspilij". Sezonas noslēgums tiešām bija apkaunojošs. Pirms izšķirošajiem mačiem mums negadījās nekādi negaidīti pārsteigumi, kādi sportā, protams, mēdz būt, tāpēc noteikti vajadzēja uzvarēt. Atceros, bija sezona, kurā piepeši zaudējām Četmenu – galveno saspēles vadītāju un punktu guvēju. Tā ir situācija, kurā neko vairs nevar mainīt. Taču šogad nekā tāda nebija," rezumē Lembergs.
Izmantotie resursiLaikraksts "Ventas Balss"
