Tā kā lasītājiem lielākoties varētu būt tikai aptuvena nojausma par to, kā norit ikdiena LBL2 klubos, tad jūs varētu iespēju robežās pastāstīt par savas komandas treniņprocesu un cik nopietni tas viss notiek.
Pagājušajā sezonā mēs trenējāmies katru vakaru, nedēļā bija arī trīs rīta treniņi. Domāju, ka LBL2 komandu vidū mēs trenējāmies visnopietnāk. Šogad mēģināsim trenēties arī katru rītu, gandrīz tā kā profesionāļi. Skatīsimies, kādi lekciju saraksti tiks izveidoti komandas spēlētājiem, pēc tā tad arī vadīsimies.
Pagājušogad ar apvienošanu nebija problēmu?
Principā nebija, bet mēs arī bijām diezgan elastīgi. Kad bija svaru zāle, tad mēs dalījāmies grupās un gājām uz treniņiem dažādos laikos. Skaidrs, ka viegli nebija, un puišiem ir liela slodze, jo tomēr ir arī jāmācās. Mums komandā ir noteikumos, ka pie spēlēšanas tiek tikai tie, kuriem ir sekmīgas atzīmes. Pagājusī sezona īstenībā bija tāds pirmais nopietnais gads, un baigais prieks, ka visi spēja pabeigt gadu ar sekmīgām atzīmēm.
Cik jūs zināt par citiem klubiem un viņu treniņprocesu?
Cik nu esmu runājis par to ar citiem. Esmu dzirdējis, ka, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes komanda trenējas pat tikai divreiz nedēļā, un, protams, Līvāni un tamlīdzīgas komandas trenējas pat retāk, jo tur ir daudzi rīdzinieki, kuri nevar tik vienkārši atbraukt. Domāju, ka LBL2 augšgals pietiekoši nopietni trenējas. LSPA, Ventspils Augstskola, Jelgava, tas pats RSU – tās komandas spēlēja labi. Mēs cenšamies izveidot pietiekami normālu treniņprocesu, lai puiši zina, kāpēc viņi te nāk.
Augstskola jau droši vien iet pretī kaut kādā ziņā, piemēram, ļaujot atstrādāt kavējumus vai kā tamlīdzīgi.
Protams, cenšas nākt pretī, īpaši, ja ir kaut kādi eksāmeni vai ieskaites, kas iekrīt spēļu dienā. Tad puiši var iet nokārtot studijas ātrāk vai vēlāk, tomēr viņiem ir jāmācās kā kārtīgiem studentiem. Varbūt nākotnē, kad kļūsim vēl nopietnāki, tad pārskatīsim situāciju. Kad pats biju "Turībā" daudzus gadus atpakaļ, tad mums bija izstrādāti individuāli plāni, kas varbūt bija nedaudz vieglāki kā citiem. Šobrīd gan mums tāpat ir grūtāk, jo Vidzemes Augstskolai tiek būvēts jauns korpuss, līdz ar to visi studenti ir salikti vienā ēkā un ir daudz grūtāk izveidot lekciju sarakstu. Tādā ziņā šis gads solās būt daudz grūtāks.
Startēsiet arī Studentu basketbola līgā?
Jā, obligāti. Tās mums arī ir divas primārās lietas – Studentu līga un LBL2. Pagājušogad mums tā SBL varbūt aizgāja otrajā plānā, arī spēlētāju resursi bija mazāki traumu dēļ, un mēs paši arī kaut kā vairāk koncentrējāmies uz LBL2. Studentu līgā labāko sešinieks ir ļoti spēcīgs un, ja piedzīvo kādu negaidītu zaudējumu kā mēs pagājušogad, tad tas visu cīņu par Top6 var sabojāt. Šogad tam visam pieiesim daudz nopietnāk, arī es pats šogad vairāk koncetrēšos, jo pagājušogad tomēr vēl spēlēju. Arī kluba vadība ir uzstādījusi mērķi, ka mums ir nepieciešami augstāki panākumi studentu līgā.
Ar jauniešiem turpināsiet strādāt?
Jā, noteikti.
Un kā būs ar apvienošanu?
Slodze, protams, ir liela. Šogad tā būs īpaši smaga, jo 2000.gads spēlēs jaunatnes līgā, un arī ar zemākajiem gadiem būs epizodiski turnīri, pārsvarā brīvlaikos. Tāpēc mēs arī meklējām trenera palīgu, jo Sandis Amoliņš pagājušogad aizgāja uz BK "Valmiera", un asistenta vieta atbrīvojās. Kandidatūras mums jau ir, bet lēmums vēl nav pieņemts.
Sastāva komplektācija jums jau ir noslēgusies?
Domāju, ka klāt neviens vairs nebūs, sastāvā šobrīd ir 16 spēlētāji. Protams, domāsim par rotāciju, iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka ne vienmēr visi iztur pilnu sezonu. Sastāvā būs arī konkurence par vietām un līdz ar to sava veida dabiskā atlase. Kā zināms, es vairs nespēlēšu, tāpat prom ir Amoliņš, toties no Cēsīm atgriezies ir pagājušās LBL3 sezonas vērtīgākais spēlētājs Jānis Kliesmets, kurš iepriekš jau spēlēja ar mums. Tā kā viņš strādāja un nevarēja piedalīties treniņprocesā, tad pagājušogad nevēlējāmies viņu traucēt, bet ļāvām uzspēlēt tādā vairāk amatieru līmenī Cēsīs. Šogad gan viņš ir apņēmības pilns, iestājies maģistrantūrā, līdz ar to varēs spēlēt Studentu līgā, kā arī darba specifika viņam ir cita, tādējādi paredzams, ka viņš vairāk tiks uz treniņiem. Cerams, ka mani varēs aizstāt. Ir arī citi jaunpienācēji – divi puiši no Cēsīm, viens no Rūjienas un viens no Gulbenes. Uz ārējās līnijas pozīcijām mums būs ļoti laba konkurence, lielākas problēmas gaidāmas garajā galā.
Daudz būs tādi, kas apvienos basketbolu gan ar citu darbu, gan ar studijām?
Gaidāms, ka mūsu komandā būs divi cilvēki (Edgars Bergmanis un Ingmārs Zirnis), kuri nespēlēs Studentu līgā, tāpat arī abi maģistrantūras studenti – Oto Grīnbergs un Jānis Kliesmets. Pēdējiem abiem gaidāma trīskāršā slodze – darbs, studijas un basketbols.
Gan jau viņiem būs kādas atlaides arī treniņprocesā.
Protams, man gribētos, lai viņi vienmēr un visur ir klāt, tomēr skaidrs, ka spēki nav neizsmeļami. Lekcijas maģistriem būs pietkdienās un sestdienās, papildus tam Oto darba specifikas dēļ, iespējams, nevarēs piedalīties dažās spēlēs. Strādājošie nenāk uz rīta treniņiem, bet viņi to kompensēs, strādājot individuāli sestdienās un svētdienās. Skaidrs, ka pēc garas darba dienas viņus motivēt treniņam ir papildus uzaicinājums. Tai pat laikā viegli nav arī studentiem – mācīšanās tomēr aizņem daudz laika un enerģijas. Katrā ziņā domāsim gan par sastāva rotāciju, gan par zināma vidusceļa meklēšanu starp visām lietām – darbu, studijām un basketbolu.
Saprotu, ka Vidzemes Augstskola ir galvenais komandas atbalstītājs, bet vai ir arī kādi citi?
Jā, Vidzemes Augstskola ir pamata atbalstītājs idejai par studentu komandu Valmierā un atbalsta studentu sportu vispār. Piemēram, basketbolā ne visi spēj 19 gados iekļauties lielajās komandās, tāpēc studentu komandas sniedz citu iespēju sportot. Pie tam vēl salīdzinot ar citu valstu sportistiem, mūsējie 19 gados vēl nav tik nobrieduši kā, piemēram, spāņi vai itāļi, kuri šajā vecumā ar savām bārdām izskatās jau pēc riktīgiem večiem. Tāpēc studentu sports ir iespēja turpināt attīstīties, turklāt neaizmirsīsim, ka svarīga ir arī augstākās izglītības iegūšana. Ja runājam par citiem atbalstītājiem, tādi mums ir vairāki, kurš lielāks, kurš mazāks, bet katrs palīdz kā vien var un ir vienlīdz svarīgs, īpaši šobrīd, kad kluba veidošana ir tikai sākumposmā.
Ir arī uzstādīts kaut kāds mērķis, kur jūs saredzat klubu nākotnē, piemēram, LBL augstākajā divīzijā?
Šobrīd mēs pieturamies pie tā, ka pakāpeniski attīstāmies ar katru sezonu, palielinām budžetu, attīstām treniņprocesu un piesaistām jaunos spēlētājus. Katrā ziņā es jau spēlētājiem esmu teicis – ja mēs paši, uzvarot LBL2, nopelnam vietu LBL augstākajā divīzijā, tad visi pieliks spēkus, lai mēs tur arī spēlētu. Mākslīgus šķēršļus mēs neliksim, bet nepelnīti iegūt vietu LBL augstākajā divīzijā mēs arī netaisāmies. Uzsvaru tomēr liekam uz to, ka ir jābūt dabiskam procesam un pakāpeniskai attīstībai.
Skatos, ka šogad LBL2 konkurence būs krietni lielāka – spēlēs 20 komandas. Kā jūs uz to skatāties?
Nevar tā viennozīmīgi spriest, ka konkurence palikusi lielāka. Klāt nākušas ir jauniešu komandas, kuras gan, manuprāt, nebūs nopietnas konkurentes cīņā par vietām izslēgšanas spēlēs. Attiecībā uz konkurenci – grūti saprast, kāda tā būs, jāskatās uz sastāviem. Nedomāju, ka konkurence būs lielāka, būs vienkārši vairāk spēļu, pie tam tādu, kuras turnīra tabulā neko daudz neietekmēs. Spēlēsim – redzēsim.
Kāds ir pašu mērķis attiecībā uz LBL2 gaidāmo sezonu?
Minimālais mērķis gan Studentu līgā, gan LBL2 ir iekļūt izslēgšanas spēlēs. Domāju, ka sezonas laikā mēs vēl progresēsim, jo puiši ir jauni, tā kā teorētiski viņiem būtu jāpaliek labākiem. Jau pagājušais gads pierādīja, ka šis mērķis ir sasniedzams, pie tam uzskatu, ka mēs godam pacīnījāmies ar nākamajiem finālistiem VEF-LSPA. 8-10 komandām līmenis ir diezgan līdzīgs, līdz ar to, ja tiek izslēgšanas spēlēs, tad tur var būt visādi.
Kuram turnīram būs augstāka prioritāte – Studentu līgai vai LBL2?
Šogad mēģināsim abiem turnīriem noteikt vienādu prioritāti. Pagājušajā sezonā vienā brīdī SBL nedaudz atlaidām grožus, varbūt uz noguruma rēķina, varbūt uz labā starta LBL2 rēķina, bet šogad tam vairāk nevajadzētu atkārtoties. Tomēr jārēķinās, ka 6-7 SBL komandas ir ļoti laba līmeņa, piemēram, starp LBL2 labākajām komandām vai pat LBL augstākajā divīzijā. Ņemot vērā labākās sešas komandas no SBL un LBL2, pat nevarētu uzreiz pateikt, kurš ir spēcīgāks turnīrs.
Kāda ir citu augstskolu komandu attieksme pret SBL? Arī piešķir augstāku nozīmi studentu mačiem?
Jā, tās spēles ir principiālas. Veidojas kaut kādi īpaši dueļi starp augstskolām. Mēs varbūt vēl nevaram iesaistīties cīņā par pirmo vietu, bet par to noteikti cīnās LU, "Turība", tā pati LSPA komanda. Domāju, ka tām komandām šīs spēles ir patiešām principiālas un tiek uztvertas nopietni. Protams, ir arī komandas, kuras tik ļoti negatavojās, bet arī tādas ir vajadzīgas, lai mēs varētu izmēģināt dažādas kombinācijas, variēt ar sastāvu utml. Katrā ziņā kopējais spēļu skaits pa abiem turnīriem (SBL un LBL2) mums sanāk diezgan pieklājīgs – būs aptuveni divas spēles nedēļā. Tas jau ir tāds nopietns līmenis. To mēs arī vēlamies – divas spēles nedēļā, kvalitatīvs treniņprocess un izaugsmes iespējas.
LBL augstākajai dīvizijai draud, ka nebūs tās divas spēles nedēļā.
Nu jā, bet tur ir klubi, kas spēlēs BBL un citos starptautiskos turnīros.
Piemēram, Jelgavas un Jūrmalas klubi BBL nestartēs, tad viņiem var palikt tā viena spēle.
Es uzskatu, ka ar vienu spēli nedēļā tomēr ir par maz – spēlētāji pārāk ilgi gaida un ir lielākās iespējas pārdegt. Ar divām spēlēm tomēr ir tā – ja vienā kaut kas nesanāk, jau pēc divām, trim dienām ir iespēja labot kļūdas. Izjūtu ziņā tā ir labāk.
Izjūtu ziņā – jā, bet fiziski?
Nu jā, tā var būt problēma. Tieši tāpēc mēs trenējamies jau no jūlija vidus, veidojam fizisko bāzi. Pagājušais gads jau rādīja – janvārī un februārī mums gāja smagi, parādījās traumas un slimošana, kas ir kaut kādas pārslodzes rezultāts. Braukāšana, treniņi, studijas, dažu spēlētāju dalība arī Jaunatnes līgā – tā rezultātā arī spēlētājiem pietrūka enerģijas un parādījās veselības problēmas. Tāpēc šogad centīsimies vairāk praktizēt rotāciju un arī pašiem basketbolistiem ir jāsaprot, ko var un ko nevar darīt. Ir jau arī visādi pilsētu čempionāti, kur puiši aizbrauc uz mājām un ar draugiem uzspēlē. Mums ir trīs spēlētāji no Gulbenes, viens no Alūksnes, divi no Cēsīm, ir arī no Rūjienas un Limbažiem – katrā šajā pilsētā ir arī vietējais čempionāts, kur puiši ar draugiem labprāt uzspēlētu, tomēr jāsaprot, ka tā ir papildus slodze. Negribu būt tas ļaunais un kaut ko aizliegt, tomēr puišiem pašiem jāsaprot, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt.
Nav nekāds noslēpums, ka Valmierā ir arī spēcīgs LBL klubs "Valmiera". Cilvēkiem ārpus Valmieras varbūt rodas jautājums, kā abi klubi sadzīvo un kāpēc vispār ir divi klubi, ja teorētiski varētu būt viens, bet stiprāks.
Nedomāju, ka komandu apvienošanā BK "Valmiera" kļūtu stiprāka. Varbūt atsevišķās pozīcijās stabilāka. Mūsu mērķis tomēr ir strādāt ar jauniešiem, kam ir no 16 līdz 22 gadiem. Pašlaik mēs gan esam sākuma stadijā, un es gribu, lai pagaidām ir tie daži pieredzējušie spēlētāji, kuri ir spējīgi arī ģērbtuvē pateikt kādu atbalsta vārdu un motivēt pārējos.
Spēlētāju ziņā tas ir saprotami, bet finansiālā? Piemēram, ja abu klubu sponsori ietu vienā virzienā, jaunajai komandai teorētiski būtu lielāks budžets un labākas izredzes sastāva komplektācijā, treniņapstākļu nodrošināšanā un citos svarīgos aspektos.
Daļēji piekrītu. Jāņem vērā, ka sponsoriem tomēr ir arī cilvēciskais faktors un citi iemesli, kāpēc sadarboties ar vienu vai otru sporta komandu. Valmiera pie tam ir gana plauktoša pilsēta abām komandām. Jā, varbūt Valmierā pagaidām nevar izveidot divus klubus, kas cīnītos par trešo vietu LBL, bet šobrīd abu komandu mērķi pamatīgi atšķiras. Viņiem ir krietni profesionālāks basketbols un visa organizācija ar mērķi cīnīties par LBL medaļām, bet mēs vairāk koncentrējamies uz jauno spēlētāju sagatavošanu un studentu sporta uzturēšanu. No mūsu spēlētājiem par vietu BK "Valmiera" varbūt varētu konkurēt Oto Grīnbergs, tomēr viņam ir citi mērķi dzīvē, saistīti ar karjeru darba vietā. Basketbola karjera dažādu iemeslu dēļ var arī ātri beigties, tāpēc, mūsuprāt, ļoti svarīga ir arī izglītība. Domāju, ka abi Valmieras klubi viens otram netraucē. Tas pat ir labi – piemēram, spēlējot pagājušogad ar Valmieras fārmklubu, tribīnes bija pilnas, un cilvēki arī runāja gan pirms, gan pēc spēles, jo katram jau tur ir kaut kāda sava interese un saistība ar maču. Tāpat arī attiecības starp abu klubu spēlētājiem, kuri dažos gadījumos ir pat no vienas pilsētas, un treneriem ir normālas. Protams, ka medijiem vai citiem jau gribās uzburt tur drāmu, tomēr tas viss pieder pie lietas un rada to lielisko atmosfēru ap savstarpējām spēlēm.
Jūs ik pa brīdim minējāt – tur tāds vairāk amatieru līmenis, citur profesionālāks. Kur jūs redzat "Vidzemes Augstskolas" vietu?
Es tomēr sliecos uz to, ka mēs esam profesionāļi. Neuzskatu, ka profesionālis ir tas, kurš par savu darbu saņem algu, bet gan tas, kurš pret savu darbu izturas profesionāli un nopietni. Šobrīd mums ir divi treniņi dienā, būs pietiekoši daudz spēles, arī citi apstākļi tiek kārtoti, lai mēs varētu sevi uzskatīt par profesionāļiem. Protams, mums ir vēl, kur augt, tomēr izvēlētais ceļš ir pareizais. Pagājušogad bija moments, kad puiši sāka pamazām lūzt, tad es viņiem pateicu, ka mēs varam arī izvēlēties amatieru ceļu – patrenēties divreiz nedēļā un dažreiz uzspēlēt tikai savam priekam. Protams, tam neviens nepiekrita, un visi saprot, ka ieguldītais darbs ir nopietns un mūsu klubs ir nopietna organizācija. Arī jaunie, kuri tikai vēl pievienojas komandai, redz, ka gan kluba darbības organizēšana, gan citas lietas tiek darītas nopietnā līmenī. Tāpat kā spēlētāji, arī komandas menedžeris Sandis Bukšs un sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ješkina aug un attīstās, aizvien labāk darot savu darbu. Protams, arī līdzjutēju atbalsts tribīnēs ir lielisks, par to mūs ir slavējuši arī citu klubu pārstāvji. Tai pat laikā mēs vienmēr uzsveram izglītības nozīmi – mācīšanās un basketbols ir vienlīdz svarīgi. Ja neesi sekmīgs, nevari spēlēt komandā, un tas ir ļoti strikts noteikums bez jebkādām atlaidēm. Kad mēģinājām šo sistēmu ieviest, tad vēl bija nelielas aizķeršanās, bet tagad jau problēmām būt nevajadzētu. Galvenais, lai studenti iet un dara, tad arī parādi neiekrāsies.
