Par savu nodomu Blaters otrdien paziņoja īpaši rīkotā preses konferencē.
Pašlaik 79 gadus vecais šveicietis aicinājis organizācijas vadību sarīkot īpašu kongresu, lai tajā viņš oficiāli varētu nolikt savas pilnvaras un lai varētu tikt ievēlēts jauns FIFA prezidents.
Blaters FIFA prezidenta amatā Cīrihē notikušajā kongresā tika pārvēlēts vien pagājušās nedēļas piektdienā, organizācijas vēlēšanās pieveicot savu vienīgo konkurentu Jordānijas princi Ali bin al Huseinu.
Vēl pirms kongresa sākuma ietekmīgo asociāciju pagājušajā nedēļā skāra pamatīgs skandāls - korupcijas lietā tika arestētas septiņas FIFA organizācijas augsta līmeņa amatpersonas.
Pirmā apsūdzība izvirzīta par korupciju, naudas atmazgāšanu, krāpšanu, reketu vismaz 100 miljonu dolāru apmērā. Savukārt otrs kriminālprocess sākts par FIFA amatpersonu rīcību, piešķirot Krievijai un Katarai tiesības rīkot attiecīgi 2018. un 2022. gada Pasaules kausu futbolā.
Pamatojoties uz pēdējo dienu skandāliem, Blaters otrdien atzina, ka FIFA nepieciešama «dziļa rekonstrukcija», turklāt viņš vairs savā virzienā nejūtot pasaules futbola atbalstu.
Pagājušajā nedēļā Blaters tika ievēlēts jau uz savu piekto termiņu, lai gan viņa kandidatūra izsauca pretrunīgu reakciju FIFA iekšienē. Vēl 2011.gada vēlēšanu laikā šveicietis izteicās, ka tas būs viņa pēdējais termiņš, taču vēlāk savu nostāju nolēma mainīt.
Darbu FIFA Blaters sāka 1975.gadā kā tehniskais direktors, bet pēc sešiem gadiem viņš kļuva par ģenerālsekretāru, kā pienākumus pildīja līdz brīdim, kad viņu 1998.gadā ievēlēja par prezidentu.
Tiesa, ilgais termiņš FIFA prezidenta amatā ir ierasta lieta, piemēram, francūzis Žils Rimē to vadīja 33 gadus (1921.-1954.), bet brazīlietis Žoau Avelanžs savus pienākumus pirms Blatera pildīja 24 gadus (1974.-1998.).
