Mūsu aptuveni pusotru stundu garajā diskusijā kandidāti vairāk vai mazāk centās būt ieturēti un nosvērti. Tai pašā laikā daži abpusēji šāvieni tika izdarīti - pamatā starp Gorkšu un Ļašenko, kā arī starp Gorkšu un Kļaviņu. Spriedzīte virmoja.
Ar mazliet neierastāku formātu mēģinājām visus trīs kandidātus gan patramdīt pašus, gan arī izaicināt viņus uz savstarpējiem (konstruktīviem!) pārmetumiem. Kas no tā iznāca? Sensacionāli jaunumi neizskanēja, taču šādas tādas interesantas lietiņas tik un tā varēja novērot. Ja runa par politiku, vienmēr jālasa starp rindiņām!
Sāksim ar galveno novērojumu. Diskusijas gaitā ar katru nākamo minūti aizvien skaidrāks kļuva tas, ka Kļaviņš (bukmeikeru skatījumā - vēlēšanu izteikts pastarītis), kaut gan vārdos turpina cīņu par paša uzvaru, ir nosliecies par labu Ļašenko. Neiztika pat bez slavas dziesmas. Tas ir būtisks faktors, ņemot vērā, ka Gorkša un Ļašenko izredzes tiek vērtētas līdzīgi un, kas zina, beigās LFF vēlēšanu rezultātu var izšķirt pavisam neliels skaits balsu.
Šeit nespekulēšu, kādu iemeslu dēļ Kļaviņš, kurš iepriekš izskatījās pēc bezkompromisa cilvēka, šādi ir mainījies, bet mēģināšu pavērtēt, ko tas nozīmē vēlēšanu kontekstā. Šķiet, vēl vairāk sarežģījies Gorkša uzdevums, jo gan diskusijā (tas attiecas arī uz atlikušajām 10 pirmsvēlēšanu dienām) viņam būtībā nācās cīnīties vienam pret diviem, gan arī biedru balsu izteiksmē svaru kausi virtuāli sveras viņam netīkamā virzienā. Taču tas ir tikai tad, ja paskatās uz jautājumu virspusēji. No otras puses Gorkša uzdevums nav mainījies - jāiegūst vairākuma atbalsts. Kļaviņa "pro-Ļašenko" un "anti-Gorkša" pozīcija galarezultātu var ietekmēt visādi vai dažādu faktoru summā (nosacīti sauksim tos par Gorkša un/vai Ļašenko plusiņiem un mīnusiņiem) neietekmēt vispār.
Tātad atļausimies pieņemt, ka "lielajā finālā" tiekas Gorkšs un Ļašenko. Pirmkārt, Kļaviņa atbalstītāju skaits teorētiski var nebūt pietiekami liels, lai kaut ko ietekmētu vispār. Otrkārt, ja patiešām Kļaviņš no tribīnēm izteiks atbalstu tam pašam Ļašenko, nav teikts, ka tas Vadimam nāks par labu. Var gadīties, ka (1) tie biedri, kuru pirmā izvēle ir Kļaviņš, otrā Gorkšs, Krišjāņa aicinājumu var ignorēt, (2) tie biedri, kuru pirmā izvēle ir Ļašenko, otrā izvēle Gorkšs, bet Kļaviņš šķiet netīkams (noteikti arī biedri ar tādu skatījumu ir!), var novērsties no nosacītā tandēma "Ļašenko-Kļaviņš" par labu Gorkšam.
Tā visa ir tikai teorija, jo Kļaviņš turpina cīņu. Un, ja pavisam godīgi, tad šie spriedelējumi, visticamāk, ir naivi un patiesībā ne Sportacentrs TV diskusija, ne Kļaviņa pozīcija, ne dažnedažādas PR akcijas, atbalsta klipi un apmaksātas reklāmas medijos īpaši neietekmēs vēlēšanu rezultātu. Gan jau biedru izvēli ietekmē citi faktori. Primāri - iegūtā informācija no tikšanās ar kandidātiem aci pret aci, tostarp saņemtie solījumi. Un domāju, vairums biedru savu galīgo izvēli jau ir izdarījuši.
Atgriežoties pie diskusijas, patika Ļašenko pārliecība par savu latviešu valodu - pat ja brīžiem tā patiešām piekliboja. Šos "klibos brīžus" savā labā mēģināja izmantot Gorkšs. Kopumā Kaspars bija jūtami uzvilkts pret Ļašenko (pretējā virzienā tas nebija tik izteikti), kas varētu nozīmēt ne tikai vienkāršu konkurences cīņu, bet Gorkša aizvien pieaugošās bažas par vēlēšanu rezultātu. Iespējams, Kaspars jūt, ka vilciens brauc prom un skarbākā manierē mēģina kaut ko vērst par labu.
Tomēr vienu faktoru, kas nozīmīgs gan futbola sabiedrībai, gan, visticamāk, arī LFF biedriem, Gorkšs vismaz mazliet pagrieza sev par labu. Proti, līdz šim Gorkša un Ļašenko atbalstītāji centās un cenšas konkurentam līmēt klāt "Indriksona birku" un mūsu diskusijā, vismaz manuprāt, tieši Kaspars veiksmīgāk aizgaiņāja Indriksona ēnu. Kā odziņa bija mūsu rubrika, kur kandidātiem likām atbildēt ar "Jā" vai "Nē". Iekļāvām viltīgu jautājumu - "vai piekrītat, ka Guntim Indriksonam bija jāpiešķir LFF Goda prezidenta statuss"? Šeit Gorkšs atbildēja "Nē", kamēr Ļašenko "Jā".
Manā skatījumā Ļašenko tik un tā paliek galvenais favorīts uz uzvaru. Šo pārliecību vairāk stiprināja nevis Kļaviņa ieņemtā pozīcija, bet FS "Metta" (Ģirta Mihelsona) negaidītā un ļoti straujā uzlēkšana Ļašenko zirgā. Skaidrs, ka arī Mihelsons, neskatoties uz acīmredzamajiem sasniegumiem (vismaz Latvijas līmenī), ir neviennozīmīgi vērtēta persona, taču šeit gan nešaubos, ka Ļašenko ieguvums Ģirta personā ir būtisks. Diskusijas noslēgumā mēģināju no Ļašenko izdabūt atbildi, kādā veidā izdevies Mihelsonu padarīt par savu "reklāmas seju", bet tādu kārtīgu atbildi nesaņēmu.
Lai LFF biedriem izdodas izdarīt pareizo izvēli!
Pilno diskusiju skatieties Sportacentrs TV otrdien 21:00!
