Blogs: Kā lai apmierina Abramoviča vēlmes?

Abramovičs par Londonas "Chelsea" īpašnieku kļuva 2003.gada jūnijā un uzreiz vēra vaļā maku. Spēlētāju iegādē londonieši iztērēja vairāk nekā 120 miljonus sterliņu mārciņu (Ernans Krespo, Klods Makelelē, Huans Sebastjans Verons, Deimians Dafs u.c.), kas pat mūsdienās būtu milzīga summa. Tobrīd galvenā trenera amatā bija Klaudio Ranjēri. Pavisam drīz pēc īpašnieku maiņas sāka baumot, ka tiks mainīts ne tikai sastāvs, bet arī treneris, tomēr itālietis palika amatā.

Viņa vadībā "Chelsea" izcīnīja augstāko punktu summu Premjerlīgā kluba vēsturē, ieguva augstāko vietu gandrīz 50 gadu laikā un sasniedza Čempionu līgas pusfinālu, taču ar to nebija gana, lai paliktu klubā. Pēc sezonas beigām baumas par to, ka Abramovičs vēlas kvalitatīvāku treneri, pārvērtās realitātē, un kā viens no iemesliem tika lēsts tieši starts Eirokausos – pusfinālā tika zaudēts necilajam "Monaco". FA kausā "Chelsea" izstājās astotdaļfinālā (1:2 pret Londonas "Arsenal", kas bez neviena zaudējuma triumfēja arī Premjerlīgā), bet Līgas kausā tika līdz ceturtdaļfinālam (1:2 pret "Aston Villa").

Lai arī Ranjēri nepaturēšana bija diskutējama, treneru maiņa sevi pilnībā attaisnoja – Žuzē Mourinju nolīgšana ir labākais solis, kādu Abramovičs ir veicis "Chelsea" vadībā. Portugālis uz klubu līdzi paņēma gandrīz visu treneru korpusu un arī viņa rīcībā bija iespaidīgs transfēru budžets. Mourinju no "Porto" līdzi "paņēma" arī spēlētājus Rikardu Karvalju un Paulu Fereiru, bet viens no spožākajiem pirkumiem bija Didjē Drogbā. Tiesa, Ranjēri Londonā portugālim bija atstājis arī ievērojamu mantojumu – tādus Mourinju ērā nozīmīgus spēlētājus kā Džons Terijs, Frenks Lampards, Klods Makelelē, Viljams Galass un arī Petrs Čehs, kurš tika nopirkts Mourinju laikā, taču kuru noskatīja tieši Ranjēri.

Mourinju jau pirmajā sezonā izcīnīja pirmo čempiona titulu "Chelsea" vēsturē. Divu gadu laikā Mourinju Abramoviča trofeju kabinetā nogādāja divus Premjerlīgas titulus, kā arī Līgas kausu un "Community Shield". Trešajā sezonā "Chelsea" Premjerlīgā palika otrajā vietā un Čempionu līgā atkal izstājās pusfinālā, taču klubam izdevās iegūt FA kausu, tādējādi Mourinju bija izcīnījis visus iespējamos Anglijas titulus. "Chelsea" pēc ilgiem pūliņiem beidzot bija izdevies savā rīcībā iegūt Andriju Ševčenko, taču Abramoviča mīlulis savainojumu un Drobā lieliskā snieguma dēļ komandā palika ēnā.

Mourinju attiecības ar Abramoviču kļuva saspīlētas. Abramovičam nepatika Mourinju pragmatiskais spēles stils, taču lielākās nesaskaņas ar kluba vadību radās transfēru budžeta un Abramoviča laba drauga Avrama Granta iecelšanas direktora amatā dēļ. Jaunā sezona tika sākta ar zaudējumu "Community Shield" izcīņā, taču Premjerlīgā pirmo četru maču laikā tika iegūti 10 punkti. Kritiskais periods sākās piektajā kārtā, kad viesos ar 0:2 tika zaudēts "Aston Villa". Pēc tam mājās netika uzvarēta arī "Blackburn Rovers" (0:0), bet Čempionu līgā "Chelsea"mājās pustukšu tribīņu (nepilni 25 tūkstoši skatītāju) priekšā nespēja pieveikt "Rosenborg" (1:1). Pēc divām dienām notika valdes ārkārtas sēde, kurā tika lemts par sadarbības pārtraukšanu. Mourinju trīs gadu laikā bija ieguvis sešas trofejas un Premjerlīgā savā laukumā nezaudēja ne spēli - 60 mači, 46 uzvaras, 14 neizšķirti, vārtu bilance 123:28.

*Pozīcija, kurā atstāja komandu.DNS - turnīrs "Chelsea" vēl nebija sācies.

Par Mourinju aizvietotāju kļuva tieši Grants, kurš izpelnījās lielu publikas un pat spēlētāju kritiku. Pirmās divas Premjerlīgas spēles Granta vadībā beidzās bez gūtiem vārtiem (0:2 pret Mančestras "United" un 0:0 Londonas "Fulham"), taču uz to izraēliešu treneris atbildēja ar septiņām uzvarām visos turnīros pēc kārtas. Janvārī Abramovičs atkal atvēra maku - par aptuveni 25 miljoniem tika nopirkts Nikolā Anelkā un Branislavs Ivanovičs. Atskaitot FA kausu (ceturtdaļfināls), visos pārējos turnīros Grants bija ļoti tuvu titulam - tomēr "Chelsea" pēc vairāku gadu pārtraukuma palika sausā.

Līgas kausā finālā tika zaudēts pagarinājumā (1:2 pret "Tottenham"), savukārt Premjerlīgā "Chelsea" no "United" atpalika tikai par diviem punktiem (pirms pēdējās kārtas punktu skaits bija vienāds, bet Mančestras klubam bija krietni labāka vārtu starpība). Toties Čempionu līgā Grants paveica to, kas nebija pa spēkam ne Ranjēri, ne The Special One - pagarinājumā tika uzvarēta "Liverpool", un "Chelsea" beidzot sasniedza finālu. Tajā londonieši pēcspēles sitienu piektajā sērijā varēja nodrošināt triumfu, taču Terijs sitiena brīdī paslīdēja...Pēc tam pendelēs uzvarēja "United". Trīs dienas vēlāk Grants tika atstādināts no amata.

Par jauno galveno treneri kļuva 2002.gada Pasaules kausa ieguvējs Luizs Felipe Skolari, kurš 2008.gada jūnijā ar Portugāles valstsvienību piedalījās Eiropas čempionātā. Skolari starpsezonā atbrīvojās no Kloda Makelelē un Šona Raita-Filipsa, kā arī no Ernana Krespo, Halida Bulahrūza un Tala ben Aima, kuri "Chelsea" bija nevajadzīgi jau iepriekšējā sezonā. Vienīgie nozīmīgie Skolari papildinājumi bija Portugāles izlases spēlētāji Deku un Žuzē Bozingva (Skolari vēlējās arī brazīlieti Robinju).

Skolari pie "Chelsea" stūres sāka ar 12 nezaudētām spēlēm pēc kārtas, tomēr brazīlietis amatā noturējās knapi pusgadu - 2009.gada devītajā februārī viņš tika atlaists. "Chelsea" lēmumu pamatoja ar rezultātu pasliktināšanos ļoti svarīgā sezonas posmā. Tobrīd "Chelsea" bez uzvarām spēlēja tikai divus mačus - 0:2 Liverpūlē un 0:0 pret "Hull City"...Premjerlīgā "Chelsea" atradās ceturtajā vietā, par septiņiem punktiem atpaliekot no "United", FA kausā un Čempionu līgā komandai tuvojās astotdaļfināla cīņas. Vienīgais turnīrs, no kura londonieši bija izstājušies, bija Līgas kauss - 1/8 finālā zaudējums pendelēs pret "Burnley".

*Pozīcija vai turnīra stadija, kurā atstāja komandu.

Divas dienas vēlāk par pagaidu galveno treneri līdz sezonas beigām tika apstiprināts slavenais nīderlandiešu speciālists Gūss Hidinks, kurš tobrīd bija arī Krievijas izlases galvenais treneris. FA kausā komandu gan vēl vadīja Rejs Vilkinss, bet Hidinks debitēja ar Čempionu līgas maču pret "Juventus" (1:0). Treneru maiņa komandai tiešām deva otro elpu. Premjerlīgā Hidinks no 39 iespējamajiem punktiem izcīnīja 34, taču ar to vienalga pietika tikai trešajai vietai turnīra tabulā - pat ar 13 uzvaru sēriju būtu pieticis vienīgi otrajai vietai aiz "United".

Čempionu līgā "Chelsea" bija ārkārtīgi tuvu finālam - skandalozajā pusfinālspēlē Londonā norvēģu tiesnesis Toms Henings Evrebe nepiešķīra vairākus acīmredzamus 11m soda sitienus, bet kompensācijas laika trešajā minūtē "Barcelona" izglāba Andresa Injestas vārti (1:1 spēlē un summā). Sezonu tika noslēgta ar uzvaru FA kausā, tomēr, par spīti teicamam komandas sniegumam, nīderlandietis nolēma nepalikt klubā. Hidinks joprojām ir vienīgais treneris, kurš Abramoviča ēras laikā aizgājis pats, nevis ticis atlaists.

Par jauno galveno treneri kļuva Karlo Ančeloti, ar kuru tika parakstīts trīs gadu līgums. Vasaras pāreju periodā komanda palika praktiski neskarta - ieskaitot Ševčenko un Klaudio Pisarro, prom devās nevajadzīgi spēlētāji, bet vietā no potenciāliem pamatsastāva futbolistiem nāca tikai Jurijs Žirkovs, kurš izmaksāja 18 miljonus. Jau augustā Ančeloti tika pie pirmās trofejas ("Community Shield" uzvara pendelēs pret "United"), un sezonas gaitā "Chelsea" pievienoja arī Līgas kausu un Premjerlīgas titulu - pēdējā kārtā "Chelsea" ar 8:0 sagrāva "Wigan" un par punktu apsteidza "United". Čempionu līgā "Chelsea" gan piedzīvoja neveiksmi, astotdaļfinālā divreiz zaudējot Mourinju vadītajam Milānas "Inter".

Pēc sezonas gan Ančeloti sāka sastāva tīrīšanu - prom devās pamatsastāva futbolisti Mihaels Ballaks un Rikardu Karvalju, kā arī uz maiņu nācēji Džo Kouls un Deku un rezervists Žulianu Beleti. Komandai pievienojās Ramirešs un Josi Benajuns. Otrā sezona Ančeloti pie "Chelsea" stūres bija krietni neveiksmīgāka. Vispirms tika zaudēts "Community Shield" finālā, bet septembrī sekoja izkrišana arī no Līgas kausa. Janvārī "Chelsea" Premjerlīgā atradās ceturtajā vietā un no līderes "United" atpalika par desmit punktiem. Neilgi pēc tam, kad klubs paziņoja par milzīgiem zaudējumiem iepriekšējā sezonā, Abramovičs janvāra pāreju perioda izskaņā šokēja visu Eiropu - par aptuveni 75 miljoniem sterliņu mārciņu tika nopirkts Fernando Toress un Andrē Luizs. Taču spānis Londonā nekādi nespēja atgūt sportisko formu un 18 maču laikā guva tikai vienus vārtus...

"Chelsea" FA kausa astotdaļfinālā atkārtoti neuzvarēja "Everton", zaudējot pendelēs, aprīlī sekoja izstāšanās no Čempionu līgas (divi zaudējumi pret "United'), bet Premjerlīgas finiša spurtā londonieši tā arī neiesaistījās cīņā par titulu. "Chelsea" pēdējo trīs maču laikā ieguva tikai punktu, tabulā no "United" atpaliekot par deviņiem punktiem. Sezonas pēdējā kārtā "Chelsea" Liverpūlē ar 0:1 zaudēja "Everton", un pēc spēles nepagāja pat divas stundas, kad Ančeloti tika uzteikts darbs gadu pirms līguma termiņa beigām.

Abramovičs un "Chelsea" turpināja cīnīties ar nostaļģiju no ziedu laikiem Mourinju vadībā. Varēja šķist, ka 2011.gada vasarā klubā patiesi sāksies jauna ēra. Par lielu naudu (13.3 miljoniem) no "Porto" tika nopirkts Andrē Vilašs-Boašs, kurš Mourinju laikos bija "Chelsea" skauts un kurš iepriekšējā sezonā ar "Porto" uguņoja Portugālē un Eiropas līgā. Tomēr talantīgajam portugālim pārmaiņas klubā ļāva veikt tikai daļēji. "Chelsea" iegādājās tādus spēlētājus kā Huans Mata un Rauls Meirelešs, taču Vilašam-Boašam nebija lielas teikšanas par transfēriem - vairāki jaunie spēlētāji tika iegādāti bez viņa ziņas, bet, piemēram, Radamela Falkao pirkumam Toresa dēļ tika dota sarkanā gaisma. No lielās komandas prom devās tikai Žirkovs.

Sezonas gaitā portugālis sastapās ar trim lielām problēmām - pirmkārt, daudzi agrāko gadu līderi jau tuvojās lejupslīdei, bet viņu spēles laika samazināšana draudēja (un tā arī notika) ar mikroklimata pasliktināšanos, otrkārt, Toresa sniegums joprojām neatbilda milzīgajai iztērētajai summai, un, treškārt, Abramovičs paralēli pārmaiņām vēlējās arī saglabāt augstus rezultātus, kas neatbilda tā brīža resursiem. Janvārī "Chelsea" šķīrās no Anelkā un Aleksa un pastiprinājās ar aizsargu Geriju Keihilu, bet ceturtajā martā Vilašs-Boašs pēc zaudējuma WBA (0:1) tika atlaists. "Chelsea" Premjerlīgā tobrīd atradās 20 punktus no līderes "Manchester City", bet Čempionu līgas astotdaļfinālā tika ciests bezierunu zaudējums Neapolē (1:3).

*Pozīcija vai turnīra stadija, kurā atstāja komandu.

Par pagaidu galveno treneri kļuva Vilaša-Boaša asistents Roberto Di Mateo, kura vadībā sniegums un atmosfēra komandā patiesi mainījās. "Chelsea" ne tikai uzvarēja FA kausā, bet tieši itālietis bija tas, kurš Abramovičam pasniedza viņa tik ilgi gaidīto un loloto Čempionu līgas kausu. Vispirms "Chelsea" spēja pagarinājumā uzvarēt "Napoli" (4:1), pēc tam tika pārvarēta Lisabonas "Benfica" barjera, bet pusfinālā un finālā, par spīti nospiedošam pretinieku pārsvaram statistikas ailēs un arī laukumā, sensacionāli tika uzvarēta "Barcelona" un Minhenes "Bayern". Finālā pret bavāriešiem "Chelsea", izmantojot vienīgo (pret "Bayern" 20!) stūra sitienu spēlē, 1:1 panāca tikai divas minūtes pirms pamatlaika beigām un vēlāk uzvarēja pendelēs.

Premjerlīgā Di Mateo gan neklājās tik spoži. Tika zaudēts visām tiešajām konkurentēm, un 11 spēlēs "Chelsea" ieguva tikai 18 punktus. Londonas grands sezonas noslēgumā ieņēma tikai sesto vietu, kas bija sliktākais sasniegums pēdējo desmit gadu laikā. Tomēr ar Čempionu līgas troni bija pietiekami, lai Di Mateo tiktu pie divu gadu līguma. Beidzot sākās arī jau sen nepieciešamā sastāva maiņa - prom devās Drogbā, Bozingva, Salomons Kalū un Meirelešs, bet nopirkti tika jauni un talantīgi spēlētāji ar beļģu brīnumbērnu Edenu Azāru priekšgalā. Atskaitot zaudējumus "Community Shield" un UEFA Superkausā (apkaunojums pret Madrides "Atletico" - 1:4), Premjerlīgā "Chelsea" sāka ar 22 punktiem no 24 iespējamajiem.

Čempionu līgas kauss dāvāja Di Mateo līgumu, taču pat ar to nebija pietiekami, lai uz kādu laiku apmierinātu Abramoviča ambīcijas un beidzot ļautu sākt veidot pavisam jaunu komandu un pavisam jaunu modeli. Pēdējo deviņu spēļu laikā "Chelsea" uzvarēja tikai divreiz un zaudēja četrreiz, Premjerlīgā noslīdot uz ceturto vietu (taču tikai četrus punktus aiz līderes Mančestras "City") un krietni samazinot izredzes uz izkļūšanu no Čempionu līgas grupas - londoniešiem mājās jāuzvar grupas pastarīši un jācer, ka "Juventus" zaudēs Doņeckā. Zīmīgi, ka arī Di Mateo liktenīga izrādījās sakāve Itālijā - šoreiz Turīnā (0:3). Jau nākamajā rītā tika paziņots par Di Mateo atstādināšanu. Līdz sezonas beigām par pagaidu galveno treneri kļuvis Rafaels Benitess, taču galvenā problēma paliek - Abramovičam joprojām trūkst pacietības un ilgtermiņa vīzijas, kas kādā dienā var realizēties atklāsmē, ka pasaules elite ir atrāvusies pārāk tālu.

*Pozīcija vai turnīra stadija, kurā atstāja komandu.DNS - turnīrs "Chelsea" vēl nebija sācies.

izmantotie resursi:Home | Official Site | Chelsea Football ClubBBC - Homepage