Nīderlandē, lai arī slidošana jau vēsturiski ir bijusi lielā cieņā, hokejs uz ledus nav diez ko attīstījies (toties lauka hokejā valsts ir starp līderiem), tāpēc valsts izlases atrašanās IIHF pirmās divīzijas B grupā nav nekas pārsteidzošs. Tāpat nav nekas pārsteidzošs, ka Nīderlandes hokejisti arī individuāli negāž nekādus kalnus (valsts hokeja vēsturē tikai viens Nīderlandē dzimis spēlētājs ir ticis līdz NHL – Eds Kī, kurš spēlēja 70./80. gados) un pārsvarā spēlē vietējā čempionātā, taču jau tuvākajā laikā par šīs valsts hokeju var nākties dzirdēt daudz vairāk, jo 2015. gada drafta pirmajā kārtā var tikt izvēlēts, kā Ziemeļamerikā viņu paspēja jau nodēvēt, Nīderlandes hokeja brīnumbērns – Daniels Sprongs.
Daniels ir dzimis Amsterdamā, kur arī līdz septiņu gadu vecumam nodzīvojis, taču tad viņa ģimene, kuras galva bija vietējās ledus hokeja komandas treneris un ģenerālmenedžeris, vasarā devās uz Monreālu, lai iesākumā ļautu puikam paspēlēt hokeju ar turienes vienaudžiem un lai saprastu cik labs ir viņu dēls un vai hokejs ir tā lieta, kurā viņš var sasniegt augstus panākumus. Rezultātā ģimene pēc tās vasaras pārcēlās uz dzīvošanu Kvebekas pilsētā un viss tālākais tika pakārtots Daniela hokeja prasmju attīstīšanai. Pagalmā tika izbūvēts mazs ledus laukums, kur viņš ar draugiem no treniņiem brīvajā laikā spēlēja hokeju, bet viņa tēvs, Henijs Sprongs, bija draugos ar Derilu Belfriju, kas ir zināms kā Džona Tavaresa un Patrika Keina treneris. Protams, ka arī topošā nīderlandiešu hokeja uzlecošā zvaigzne tika pie treniņiem ar NHL spīdekļiem.
Cik labs ir Sprongs? Nu, jāsāk ar to, ka NHL drafta eksperti viņu ir novērtējuši kā pirmās kārtas otrā desmita hokejistu (ISS: 19. vieta; FC: 12.vieta), bet ESPN žurnālisti viņu ir ierindojuši devītajā vietā un pēc viņu domām tieši QMJHL čempionātā spēlējošais uzbrucējs ir trešais labākais Eiropas hokejists šī gada draftā. Viņa stiprā puse, kā tiek norādīts, ir uzbrukums, jo, kā norāda Belfrijs, "Viņš pat var spēlēt vienā maiņā ar karsējmeitenēm, vienalga viņš gūs punktus." Precizējot trenera teikto, viņš ne tikai gūst punktus, bet vairāk ir vārtu guvējs, jo 16 gadu vecumā, savā debijas sezonā Kvebekas augstākajā hokeja līgā, viņš 67 mačos guva 30 vārtus un atdeva 38 rezultatīvas piespēles (tika iekļauts pēcsezonas līgas simboliskajā debitantu izlasē). Klāt vēl jāpieskaita pieci punkti četrās izslēgšanas turnīra spēlēs, kurās katrā Šarlotaunas "Islanders" hokejists guva vārtus. Savukārt šīs sezonas 18 mačos viņa kontā ir deviņi vārti un deviņas piespēles.
Savukārt 14 gadu vecumā 1997. gadā dzimušais kļuva par ASV čempionu U-14 grupā, gūstot 15 punktus (4+11) sešās spēlēs, kā arī par AYHL čempionāta uzvarētāju, kur 11 mačos izcēlās ar 9+23 punktiem. Tomēr, arī tas nebija pats iespaidīgākais Spronga sniegums, jo 12./13. gada sezonā, spēlējot Kvebekas bērnu hokeja čempionātā (spēlēt QMJHL viņš vēl nevarēja vecuma dēļ), 30 mačos nīderlandietis guva 48 vārtus un atdeva 46 rezultatīvas piespēles.
Rakstot par Danielu Sprongu neviļus atmiņā atausts citas hokeja "mazās valsts", Slovēnijas, stāsts, kurai, lai arī nebija slikta izlase, taču ar Anžes Kopitara ienākšanu tajā, slovēņi ir ieguvuši līderi un papildus pārliecību par saviem spēkiem. Vēl interesantākas ir divas citas sakritības, jo kā Kopitaram, tā Sprongam tēvi ir vietējā hokeja treneri un abi divi sportisti pirms par viņiem tika runāts NHL drafta kontekstā, bija devušies uz ārzemēm, lai attīstītu savas prasmes un tiktu pamanīti NHL skautu vidē.
Vai Sprongs kļūs par "Nīderlandes Kopitaru", uz šo jautājumu pašlaik atbildēt nevar, taču viņš noteikti var kļūt par pirmo Nīderlandes hokejistu kopš 1973. gada, kurš ir draftēts NHL (1973. gadā draftēts tika Kanādā dzimušais nīderlandiešu izcelsmes hokejists Džons Vensinks, kurš arī pārstāvēja valsts izlasi 1989. gada Pasaules čempionātā). Tāpat viņš var papildināt to hokejistu pulku, kuri nāk no "mazajām hokeja valstīm", taču ir nonākuši NHL.
