+: Leģionāri. Neskaitot šodienas jubilāru Edgaru Gauraču, Jūrmalas komandā allaž bija grūti atrast kādu kolorītu vietējo futbolistu [lai piedod man Nauris Bulvītis, Ingus Šlampe, Vladislavs Kozlovs, Romāns Mickevičs un, protams, Jevgeņijs Kazačoks]. Taču interesantu leģionāru nekad nav trūcis: krievs ar sapni spēlēt Turīnas “Juventus”, topošais Čempionu līgas spīdeklis Tvumasi, kā arī Sergejs “30 gados nemāku uztaisīt sev brokastis” Gridins. Ja vēlies katru spēli jūsmot par ārzemju kājbumbas meistariem – laipni lūdzam Kauguros. Galvenais iemācīties skaitīt līdz seši.
-: Pavērsieni. Dažreiz šķiet, ka klubu slepeni atbalsta Džordžs Mārtins. Jūrmalas “Spartaks” var sezonas vidū atbrīvoties no galvenā trenera, pēc pāris gadiem viņu atgriezt un uzreiz pēkšņi kļūt par čempioniem. Šoziem notika, iespējams, lielākais “plot twist” [sižeta pavērsiens] Latvijas futbola vēsturē: divi zināmi krievu treneri atrodas Latvijā un ir tuvu līgumam ar “Spartaku”, taču beigās par Latvijas čempionu galveno treneri kļūst polis Mareks Zubs. Ja izvēlēsies atbalstīt “Spartaku”, esi gatavs dažādiem pārbaudījumiem, ieskaitot laukuma tīrīšanu.
+: Eirokausi. Ja slinkums domāt pašam, uztici sava vasaras atvaļinājuma plānošanu Džordžio Marketti – šis kungs noteikti ielozēs tavam klubam kaut ko interesantu. Karstā Izraēla vai Maķedonija, skarbā Norvēģija vai Islande – Eiropas līga neliks vilties! “Jelgava” regulāri nodrošina savus atbalstītājus ar starptautiskiem piedzīvojumiem, savācot tāpat sev piederošo Latvijas kausu. Šogad faniem ieteicams vairs nemēģināt tam kaut ko nolauzt, citādāk Rīgas klubi atņems!
-: Stress. Ar “Jelgavu” kā ar bitēm [nejaukt ar “Babīte/Dinamo"], nekad neko nevar zināt. Pirms šīs sezonas līdzjutēji pauž cerību, ka nenāksies atkal iesākt čempionātu ar sešiem zaudējumiem. Tāpat nekad nevar zināt, cik ātri “garais soliņš” pārtaps par “trūkst spēlētāju” situāciju. Labi, ka komandā vairs nav Abdulajs Diallo, kas gandrīz katrā spēlē lika nervu zālēm pazust no Jelgavas aptieku plauktiem. Taču tāpat topošajiem faniem ir jābūt gataviem aizņemt tur rindas savlaicīgi.
+: Vēsture. Bail iedomāties, bet brīdī, kad ventspilnieki pēdējo reizi palika bez Virslīgas čempionāta medaļām, pērnās sezonas Virslīgas labākajam futbolistam bija pieci gadi, čempionu kapteinim - divi, bet “Riga” preses sekretāram – viens. Pirmais uzdevums topošajiem “Ventspils” līdzjutējam – ieiet “Wikipedia” lapā un iegaumēt visus kluba panākumus Eirokausos. Ja nesanāks ar pirmo reizi, var pierakstīt uz lapiņas, jo tādu tiešām bija daudz!
-: Stils. Šķiet, ka visi pasaules jaunumi līdz Ventspils futbolam nonāk nedaudz vēlāk. Kamēr citi klubi jau paspējuši pamainīt trīs mājaslapas, pamēģināt un pat atteikties no dažādiem video formātiem, “Ventspils” informāciju pasniedz tādā pašā līmenī [kas ir augsts!], kā tas bija sezonā ar Kasparu Gorkšu sastāvā. “Ventspils” līdzjutējam ir jāsaprot, ka vārds “jaunums” būs jāizņem no ikdienas lietošanas.
+: Treneris. Nezinu, cik maksā biļetes uz teātra izrādēm Liepājā, tomēr esmu drošs, ka futbola apmeklējums vēja pilsētā izmaksā lētāk. Daļēji negodīgi, jo šogad vietējiem līdzjutējiem būs divi šovi – futbola mačs un Tamazs Pertija. Emocionālais treneris spēs uzmundrināt dažbrīd miegaino Liepājas publiku [varbūt pagājušajā gadā biju uz nepareizajām spēlēm?]. Tāpat, pateicoties gruzīnu speciālistam, spēļu laikā ir iespēja apgūt krievu valodas pamatus, kas nevar nenoderēt.
-: Ģeogrāfija. Esot “Liepājas” līdzjutējam ir jārēķinās ar intensīvo ceļojumu grafiku. Šis gads atņēma liepājniekiem divus “ceļojumus laikā” uz Daugavpilī, tomēr Virslīgas vadība aizpildīja šo robu un “uzdāvināja” Kurzemes komandai divas spēles Tallinā. Tāpat “Liepājas” līdzjutējiem šosezon ir jānoskaidro, ar ko Mauritānija atšķiras no Senegālas un kāda tautība ir Artjomam Osipovam. Un, ja ar pirmo jautājumu vēl var tikt galā, tad otrais var izraisīt kognitīvo disonansi.
+: Nauda. Ir viegli just līdzi komandai, kura ir pati bagātāka savā čempionātā. “Riga” fanam ir iespēja sekot tam, kā viņu favorīti atgriež visus labākus latviešus no ārzemēm, un kā parādās brūces citu komandu fanu sirdīs pēc kārtējā vietējā transfēra. Arturs Zjuzins uz dažām minūtēm lika apklust Eiropas čempioniem? – Ņemam! Kaspars Gorkšs joprojām tiek cienīts un mīlēts visur, izņemot Liepājas līdzjutējus? – Der! Ronaldinju? – Var mēģināt.
-: Draugi. Tavu jauno aizraušanos viņi var neatbalstīt. Futbola terminoloģijas pazinēji noteikti tevi dēvēs par “gloryhunter” [futbola līdzjutējs, kurš jūt līdzi uzvarētājiem]. Rūdīti vīri visu laiku atgādinās “Anzhi”, “Malaga” vai “Ventas” stāstus. Citi kritizēs Sergeja Soboļeva video materiālus un gaidīs brīdi, kad tajos parādīsies tu. Un pats svarīgākais – tev noteikti apriebsies teiciens ambiciozā “Riga”!
+: Stadions. Nekas nevar būt labāks par futbolu pilnā stadionā, labā laikā un ar prožektoru gaismām. Tikai vilcieni “Riga-Sloka” vai “Riga-Jelgava”, kuri veiksmīgi savieno tavas mīļākās komandas mājas stadionu ar Eirokausiem. Sieviešu futbols, kāzas, 9.maija svinības – kas vien nenotika apkārt “Arkādijas” stadionam gados, kad tas nevienam nezināmo apstākļu dēļ iztika bez Virslīgas spēlēm.
-: Nosaukums. Ja vēl neesi iegaumējis, tad kluba nosaukums ir RFS! To tev vēl dažas reizes atgādinās kluba mārketinga nodaļa. “Rīgas Futbola skola”? – Kas tas tāds? “Er-Fe-Ša”? – Mēs neesam nekādi krievi! Virslīgā ir tikai un vienīgi RFS. Kad kārtējo reizi komentētājs pateiks “Rīgas Futbola skola” tev vienkārši neizturēs nervi. Pirms fanot par RFS nodrošinies, ka tavam televizoram nav beidzies garantijas termiņš.
+: Tradīcijas. “Mettas” līdzjutēju sezonas gaitā nevar pārsteigt, jo viss jau tika piedzīvots iepriekš. Atstrādāta mājas spēļu shēma un izbraukumu tradīcijas ļauj jebkuram viegli iesaistīties Rīgas kluba fanu kustībā. “Metta” lepojas ar visām savām tradīcijām, izņemot vienu…
-: Pārspēles. Novembra vidū salt Rēzeknē, Valmierā vai Olainē nav pats labākais izklaides veids. It īpaši zinot to, ka visu pārējo komandu fani sen ir nosvinējuši sezonas beigas, bet tavas komandas galvenais treneris atkal devies komandējumā ārzemēs. Pārspēļu un “Mettas” attiecības ir ilgākas, nekā dažu citu Virslīgas komandu eksistence. Ja esi “Mettas” fans, esi gatavs ņemt līdzi uz stadionu siltu segu.
+: Kolorīts. Kāpēc jaunajā sezonā neizvēlētos komandu, kuru visu žurnālisti jau sen ir norakstījuši? Kāpēc neizvēlēties komandu, kura pati sevi dēvē par “bitēm”? Kāpēc neizvēlēties komandu, kura sāks sezonu laukumā starp daudzstāvu mājām un pļavu? “Babīte” noteikti parūpēsies par kolorītu Virslīgas spēles, jo tā vēl pirms sezona paspēja kļūt nedaudz dzeltenāka… Topošajiem faniem ieteiktu aicināt komandas zvaigzni Niku Savaļnieku atgriezties pie aktīvās “Twitter” lietošanas.
-: Sastāvs. Ja “Babītes” sastāvā zini tikai Niku Savaļnieku un Edgaru Kārkliņu, nevajag uztraukties – tu zini tikpat daudz, cik 99% procenti futbola cienītāju Latvijā. Vairāki “pēdējā brīža” transfēri, maz pazīstami leģionāri un virkne jauniešu liks samulst čempionāta pirmajās kārtās.
2015. gada nenopietnā versija.
