Profesionāli no amatiera atšķir attieksme pret sakāviPēc manām domām, ja tev ir spēcīga uzvarētāja identitāte, tev ir daudz komfortablāk justies sporta vidē. Un uzvarētājs jeb profesionālis ne vienmēr ir tas, kurš visus uzvar, bet gan tas, kurš ir adekvāts, kurš nebaidās zaudēt un kurš vienkārši rīkojas pareizi.
Negaidīts zaudējums patiesībā ir nepieciešams, lai tu kļūtu stiprāks un mentāli noturīgāks. Priecājies par sakāvi, jo tā veido tavu personību un padara tevi par spēcīgāku sportistu. Tieši tas ir asa sižeta filmās – vispirms labais dabū pa muti, viņu kauj, gandrīz iznīcina, bet tad… tad viņš trenējas / savāc komandu / sakopo spēkus – izdara visu, kas ir viņa spēkos, lai uzvarētu sliktos zēnus. Viņam ir liela morāla priekšrocība, un viņš beigās uzvar! Kā “Rokijā 4”.
Ok, tas ir filmās. Sportā ne vienmēr tas nostrādā. Bet ja tu, zobus sakodis, netrenēsies, nekļūsi spēcīgāks – tu noteikti neuzvarēsi! Dzīvē dažādās sfērās nepārtraukti ir tā, ka kāds par tevi būs labāks, vai gudrāks. Kad uzstājos semināros, es priecājos, ja manis teiktajam kāds nepiekrīt – tātad tam ir iemesls. Man ir ko uzlabot. Es apzinos, ka neesmu arī tas labākais spīkers, jo kā treneris es noteikti esmu labāks… Taču es eju un vienkārši daru, jo tas dod man asumu, vienmēr būt gatavībā kā uz kraujas malas. Un, ja es kļūdos vai esmu neprecīzs, tad es no tā mācos.
Amatieri zaudējumu sportā bieži vien uztver kā traģēdiju. Īpaši gadījumos, kad ir tik ļoti sacerējušies par panākumu, kad ir tikai viena doma – viss, tagad gan man noteikti ir jāuzvar! Bet pretinieks izrādās stiprāks un meistarīgāks.
Sakāve sportistam ar ļoti augstu vai tieši otrādi ar pazeminātu pašvērtējumu var radīt izmisumu, nomāktību, vai depresiju un nespēju savākties turpmākajiem treniņiem, vai sacensībām. Amatieris bieži vien “pārdeg” jau pirms starta.
Profesionālis, lai arī pārdzīvo zaudējumu, spēj daudz loģiskāk analizēt situāciju un uztver to veselīgi. Viņam zaudējums ir kā vērtīga informācija - skola. Būtībā jau zaudējums ir dalības sportā noteikums. Viens uzvar, cits zaudē. Ja tu smagā cīņā esi iekļuvis kārotajā finālā, un tur dramatiski zaudē – tātad pretinieks bija labāks. Varbūt viņš vienkārši bija vairāk pelnījis veiksmi.
Profesionālis apzinās, ka viņam vēl nepienākas lielas uzvaras, kamēr viņš nav daudzas reizes sāpīgi kritis, kamēr nav norūdījies un izaudzis raksturā. Lai kā arī negribētos iet pa vieglāko ceļu…
Tāpēc profesionālisms izpaužas tavā drosmē cīnīties līdz galam, spējā ar pozitīvu attieksmi zaudēt un mācīties no tā. Profesionālisms slēpjas tavā iekšējā spēkā dienu no dienas uzturēt sevī uzvarētāja identitāti spītējot kļūdām vai sakāvei.
