Blogs: Rudņevs uz Bundeslīgas uzbrucēju fona

Mūsdienu futbolā "uzbrucējs" ir ļoti izplūdis termins, un robeža starp, piemēram, malējo pussargu un malējo uzbrucēju vai uzbrūkošo pussargu un otro uzbrucēju brīžiem ir ļoti šaura. Lai objektīvāk novērtētu Rudņeva sniegumu, kā fons tiks atlasīts vienīgi centra uzbrucēji, tādēļ turpmāk tekstā ar vārdu "uzbrucējs" tiks saprasts tieši centra uzbrucējs. Lai arī sezonas beigās "Hamburg" galvenais treneris Torstens Finks pārgāja uz spēli ar diviem uzbrucējiem un rombu vidējā līnijā, lielāko sezonas daļu HSV spēlēja pēc shēmas 4-2-3-1 - tādas pašas, kādu izmantojis nospiedošais vairākums Bundeslīgas klubu. Lai iegūtu vēl precīzāku salīdzinājumu, apskatāmo uzbrucēju loks tiks sašaurināts pēc aizvadītā spēles laika - vismaz 600 minūtēm, neskaitot kompensācijas laiku.

No kopā esošajiem 22 uzbrucējiem Rudņevs (24 gadi, nopirkts par 2.5 miljoniem eiro) nav vienīgais Bundeslīgas debitants - pirmo sezonu Vācijas spēcīgākajā līgā aizvada arī kanādietis Olivjē Okseāns (31, 1.3 miljoni), vācietis Dani Šains (23, par brīvu), nīderlandietis Bass Dosts (23, 7 miljoni) un arī spānis Hoselu (22, 6 miljoni). Bez šiem spēlētājiem vēl pieci - Mario Mandžukičs, Makss Kruze, Nils Petersens, Aristīds Bansē un Edu - ir savu komandu jaunpienācēji. No 22 uzbrucējiem kopumā visdārgāk izmaksājis Klāss Jans Huntelārs, kurš Gelzenkirhenes "Schalke" savulaik maksāja 14 miljonus eiro, bet otrajā vietā ir vasaras rekordists Mandžukičs - 13 miljoni. Jāatzīmē, ka Mandžukičs vietu pamatsastāvā ieguva pēc Mario Gomesa savainojuma. Rudņevs pārejas maksas ziņā no vasaras papildinājumiem ieņem ceturto vietu, bet kopējā konkurencē ir astotais. Divi spēlētāji tiek īrēti - Petersens no Minhenes "Bayern" un Edu no "Schalke".

Komandas sakārtotas pēc vietas turnīra tabulā. Iekavās norādīts uzbrucēja gūto vārtu skaits. Komandas bumbas kontroles datu avots ir whoscored.com, līdz ar to minētā statistika nav oficiāla. Pārējā rakstā esošā statistika ņemta no Bundeslīgas oficiālās mājaslapas

Sezonas pirmajā spēlē Hamburgas kluba pamatsastāvā devās Markuss Berjs, kurš 2009.gadā ar milzīgām cerībām tika nopirkts par aptuveni desmit miljoniem eiro. Tomēr sezonas turpinājumā komandas vadošais uzbrucējs bija Rudņevs, kurš ar pirmajiem vārtiem Bundeslīgā izcēlās sestajā kārtā Menhengladbahā. Kopumā Artjoms pirmajā aplī guva sešus vārtus, no kuriem divi gūti ar galvu, bet pārējie četri - ar labo kāju. Visus vārtus Rudņevs guva no soda laukuma iekšienes, divi no tiem tika gūti pretuzbrukumā, un zīmīgi, ka pieci vārti radās labajā flangā.

Trīs no sešiem vārtiem bija uzvaras vārti, un vēl vieni par tādiem varēja kļūt - Artjomam tiekot nomainītam, HSV vēl bija vadībā, taču beigās uzvaru izlaida (2:2). Jāatzīmē, ka Rudņevs bijis laukumā visos komandas vārtu guvumos - Artjoms uz rezervistu soliņa, neskaitot kompensācijas laiku, bijis gandrīz 250 minūtes, bet "Hamburg" šo periodu zaudējusi pārliecinoši (0:5). Divos Rudņeva vārtos rezultatīvi asistēja uzbrūkošais pussargs Rafaels van der Vārts un labās malas aizsargs Deniss Dīkmaiers, bet pa vienai piespēlei bija Milana Badeļa un Hinmina Sona kontā.

Bundeslīgas labāko vārtu guvēju sarakstā starp pirmajām deviņām vietām tikai divu spēlētāju pamatpozīcija nav centra uzbrucējs - Minhenes "Bayern" pussargam Tomasam Milleram (9) un Frankfurtes "Eintracht" uzbrūkošajam pussargam Aleksanderam Maieram (11). Visvairāk vārtu (12) ir Lēverkūzenes "Bayer" uzbrucēja Štefana Kīslinga kontā, tiesa, viņam nepieder labākais rādītājs vidēji spēlē. Pielīdzinot futbolista aizvadīto minūšu daudzumu spēļu skaitam (proti, minūtes dalot ar 90) un pēc tam gūtos vārtus izdalot ar iegūto spēļu skaitu, Kīslings vidēji mačā guvis 0.72 vārtus, taču viņu par vienas simtdaļas tiesu apsteidz Mandžukičs. Rudņevs no 20 vārtus guvušajiem uzbrucējiem atrodas vidusdaļā - 10.vietā.

Savukārt, rezultativitāti vērtējot pēc sitienu realizācijas (ņemta vērā whoscored.com statistika), vislabākais rādītājs pirmajā aplī bija ungāram Adamam Salai, kurš pa vārtiem sita 32 reizes un guva deviņus vārtus (28.1%). Rudņevam bumba lidoja vārtos pēc katra sestā sitiena (16.7%, atkal 10.vieta), bet, piemēram, Kīslings 12 vārtus guva, izdarot 62 sitienus (19.4%, 8.vieta). Vissliktākā realizācija bija Asamoā un Bansē, kuri pa vārtiem izdarīja attiecīgi 12 un 27 sitienus, bet ne reizi nespēja raidīt bumbu vārtu tīklā.

Interesanti, ka tieši Bansē vidēji spēlē izdarīja visvairāk sitienu no visiem uzbrucējiem - Kotdivuārā dzimušais Burkinafaso izlases spēlētājs aizvadīja tikai 611 minūtes, līdz ar to vidēji mačā viņš izdarīja 3.98 sitienus, no kuriem 1.18 trāpīja vārtu rāmī. Kīslings vidēji spēlē izpildīja 3.71 (1.97) sitienu, un viņam sekoja Mandžukičs (1.86/3.55), Levandovskis (1.45/3.71) un Huntelārs (1.05/2.90). Arī izdarīto sitienu ziņā Rudņevam desmitā vieta - 2.52 sitieni, no kuriem vārtu rāmī trāpīja 1.33.

"Hamburg" pirmajā aplī guva tikai 18 vārtus, līdz ar to Rudņevs guva tieši trešdaļu komandas vārtu. No 22 uzbrucējiem tas kopumā bija piektais labākais rādītājs - vēl lielāka loma bija tikai nīderlandietim Dostam, jau pieminētajiem Kīslingam un Salai, bet vislabākais rādītājs bija Bosnijas un Hercegovinas izlases uzbrucējam Vedadam Ibiševičam, kurš guva gandrīz pusi "Stuttgart" vārtu (10/21).

Kamēr Rudņevam nevar pārmest attieksmi laukumā un melnā darba darīšanu (starp citu, Artjoma septītajā kārtā veiktais sprints ātruma ziņā joprojām ir pirmais visā Bundeslīgā - 35.4 km/h!), prese Artjomu kritizē par tehniku. To, ka bijušajam Poznaņas "Lech" bombardierim ir, pie kā piestrādāt, liecina arī statistika - Rudņeva piespēļu precizitāte ir tikai 58.6%, kas ir otrs sliktākais rādītājs starp visiem 22 uzbrucējiem. Vēl vājāk piespēles izdarījis tikai de Kamargo (58.0%). Visprecīzākais piespēlētājs bijis Asamoā (83.3%), bet, piemēram, tādām Bundeslīgas zvaigznēm kā Mandžukičs (76.7%), Kīslings (73.3%), Levandovskis (75.6%) un Huntelārs (75.2%) precizitāte bijusi ap 75 procentiem. Tiesa, jāpiebilst, ka Rudņevs ir starp līderiem citā piespēļu rādītājā - rezultatīvajās piespēlēs. To visvairāk ir Maksam Kruzem (4), bet Artjomam, tāpat kā Levandovskim un Tomāšam Pekhartam, ir trīs.

Artjomam ir ne tikai otra sliktākā piespēļu precizitāte, bet arī pārliecinoši vismazāk izdarīto precīzo piespēļu skaits vidēji spēlē - 9.4. Nākamais sliktākais rādītājs ir Petersenam, kurš Rudņevu apsteidz par gandrīz četrām piespēlēm (13.3). Visvairāk piespēļu ir Kruzem (37.5), taču te ir nepieciešama atkāpe par to, ka pirmajā pieciniekā četri uzbrucēji spēlē shēmā 4-4-2, kas tādējādi, salīdzinājumā ar 4-2-3-1, ietekkmē veicamo pienākumu klāstu. Starp uzbrucējiem no shēmas 4-2-3-1 pirmajā pieciniekā ierindojas Hoselu (24.2), Levandovskis (22.2), Šains (21.3), Okseāns (21.2) un Kīslings (20.2).

Saprotams, līdzīga aina vērojama arī vidēji spēlē izdarīto pieskārienu ziņā - Kruze un Hanke ir pārliecinoši līderi, bet starp 4-2-3-1 shēmas uzbrucējiem labāko pieciniekā ir Hoselu (43.2), Kīslings (42.9), Levandovskis (40.1), Šains (39.9) un Bansē (39.2). Rudņevs spēlē izdarījis vismazāk pieskārienu (26.0), bet vēl apakšējā pieciniekā ir Dosts (27.6), Petersens (28.6), Pekharts (30.2) un Huntelārs (30.5). Vidēji spēlē visvairāk momentu savai komandai spējis izkārtot Bansē (6.5), vidēji vismaz sešas iespējas izveidojis arī Kīslings (6.3) un Kruze (6.1), bet Rudņevs ar 3.5 momentiem ir 13.pozīcijā. Pēdējās vietās šajā rādītājā ir Okseāns (3.3), de Kamargo (3.2), Asamoā (2.8) un Pekharts (2.5).

Uzvarēto gaisa divcīņu ziņā Rudņevam ir astotais labākais rādītājs - 5.6. Tiesa, Artjoms spējis uzvarēt 34.7% divcīņu, kas dod 14.vietu. Vismazāk uzvarēto divcīņu spēlē ir Kruzem, bet otrajā vietā tabulas lejasgalā ir Huntelārs (2.5). Sliktāko pieciniekā procentuāli uzvarēto gaisa divcīņu ziņā ir Levandovskis (30.7%), Huntelārs (30.3%), Kruze (29.9%), Asamoā (29.4%) un Edu (26.4). Vismaz pusi divcīņu spējis uzvarēt Hanke (57,1%, 4.5), Kīslings (53.1%, 10.1), Mandžukičs (53.0%, 6.4), de Kamargo (50.6%, 6.5) un Pekharts (50.4%, 6.2).

Izmantotie resursi:bundsliga.comFootball Statistics | Football Live Scores |...Das Fußball Portal über die Fußball Bundesliga...