Par Starkovu savu sakāmo esmu pateicis jau vairākkārt – gan tekstā, gan Futbolbumbu raidījumos - gan pirms pieciem gadiem, gan pērn, kad Petrovičs atgriezās pie izlases stūres. Un tas bija vēl krietnu laiciņu pirms šīs dienas kauna. Tagad kritiķiem šis ir pavisam izdevīgs brīdis, lai spārdītu guļošos. Centīšos no tā izvairīties, lai gan patiešām tas ir ārkārtīgi grūts uzdevums.
Neviens Starkovu tagad nespārdītu, ja dažam labam būtu pieticis prātiņa nepamest viņu zem tanka. Skaidrs, ka Starkovs varēja pats atteikties, bet, domāju, reti kurš atteiktos no tādas algas, kāda ir Latvijas futbola izlases galvenajam trenerim. Ignorējiet LFF vadoņu acīs pūsto miglu, ka ar Starkovu pie stūres notiek baigā taupīšana!
Šeit vienkārši padalīšos ar dažām tēzēm uz strauju slavu iegūstošajām "karstām pēdām”. Piedodiet par kokteili – dažās ir dusmas, dažās ironija, dažās neizpratne, dažās ierosinājumi.
Nopietnas un ne tik nopietnas Latvijas futbola tēzes• Jāsarunā pārbaudes spēle ar Monako un Vatikānu, pie reizes jācer, ka tās tiks iekļautas FIFA/UEFA saimē, lai nāktu klāt reitinga punkti,
• Beidzot pasaules mediji raksta un rakstīs par Latvijas futbola izlasi!
• Mežeckis 2017. gada pavasarī pēc Starkova apstiprināšanas par Grigorčuka iespējamo kandidatūru: “Summa, par kuru esmu dzirdējis, ir apmēram miljons sezonā.” Indriksons: “Bez miljona sezonā Grigorčuks nestrādā, jā. Taču esmu pilnībā pārliecināts, ka Petrovičs ar neko nav sliktāks, pilnīgi ne ar ko. Mēs varam iztērēt miljonu gadā trenera apmaksai, bet tas nebūtu prāta darbs.” Pilnīgi meli. Un, ja meli, tad rodas jautājums - apzināti? Un ja apzināti, tad - kāds bija mērķis? Attaisnot savu absolūti neloģisko izvēli?
• Tajā pašā preses konferencē Indriksons: “Mums nav ne mazākā pamata neuzticēties trenerim Starkovam, viņš to jau pierādījis ar savu darbu visur, kur strādājis. Starkovs ne tikai sasniedz pozitīvus rezultātus, bet arī sniedz ieguldījumu spēlētāju attīstībā.” Es to šeit tikai tāpat ieliku.
• Ir daži izlases futbolisti, kuri, uzzinot, ka atgriezīsies Starkovs, burtiski nespēja tam noticēt un smējās savā starpā, lietojot apzīmējumu “bomba”,
• Gan Indriksons, gan Mežeckis amatā ir ilgāk par Putinu. Indriksona darbs ir “LFF naudai nemaz nepieskaros”, bet Mežecka darbs ir “visi Eiropā mani pazīst”.
• Kazakevičs, 2012. gada decembrī stājoties sporta direktora amatā: “Latvija diez vai kļūs par futbola lielvalsti, bet ar ļoti nopietnu darbu un pareizu pieeju varam nostiprināties futbola valstu vidusslānī. Tas ir sasniedzams.” Latvijas izlase FIFA rangā starp UEFA loceklēm 2012. gada decembrī 42. vietā, šobrīd 47. vietā (aiz Andoras).
• Karašausks un Kamešs, pārstāvot Gibraltāru, visticamāk, nokārtotu 3:0 uzvaru 34 tūkstošu iedzīvotāju zemei,
• LFF Laureātu balle 2017. gadā nebija jārīko un, visticamāk, uz 2018. gadu attiecas tas pats. Var sabalsot labākos, bet nekādu svinību! Tas ir tāpat, kā apstiprināt valsts budžetu ar lielu deficītu un svinēt to uz vella paraušanu. Tas ir tāpat, kā ieņemt pēdējo vietu Eirovīzijā un rīkot tam par godu ballīti. Tas ir tāpat kā partijai Saeimas vēlēšanās nepārvarēt 5% barjeru, bet ballēties par godu četrgades galvenajam notikumam.
• Izlases izbraukuma spēlēs delegācijas sastāvs ir jāsamazina. Kamdēļ tam pašam Mežeckim doties līdzi? Kā viņš var mums palīdzēt uzvarēt Gibraltāru? Kamēr nespējam apspēlēt Kosovu, Fēru salas un Gibraltāru, tikmēr nemētājamies ar naudu! Nekādus “kreisos” komandējumus! Strādājam tepat uz vietas Rīgā, katru mīļu stundiņu domājam, ko varam darīt labāk, lai Latvijas futbols kļūtu labāks.
• Starkovs 2003. gadā sasniedza Latvijas futbola gadsimta panākumu, bet pēc 15 gadiem viņa vadībā gadsimta apkaunojums. Šī apkaunojuma nebūtu, ja 2013. gadā pēc 0:5 pret bosniešiem LFF vadība un pats Starkovs saprastu, ka Petrovičs un izlase ir noiets etaps. Kungi, paši uzprasījāties.
• Šobrīd patiešām esam nokrituši līdz tam, ka Latvijai ir ļoti maz labu futbolistu un jebkuram trenerim būtu grūti. Taču mūsdienu futbolā vairs nepietiek ar vienu pašu iedvesmojošu runāšanu - izlases nometnēs intensīvi jāstrādā pie saikņu veidošanas, jāmeklē taktiski risinājumi un galu galā no esošā pieticīgā materiāla ir jāizkausē labākais, kas ir. Atvainojos, vecs vīrs var lieti noderēt lielajām izlasēm - tur patiešām bieži vien pietiek ar autoritāti un pareizi izvēlētiem uzvārdiem (Aragoness 2008. gadā?). Latvijas gadījumā nepieciešams enerģisks, mūsdienīgs un, protams, arī kvalificēts speciālists.
• Gadi iet, bet padomju domāšana joprojām Latvijas futbolā. Nespēt uzņemties atbildību - tāds ir rokraksts. Izcila reakcija pēc kārtējās izgāšanās: “Taču ko nu vairs izdarīs, tā nu spēle beidzās (..). Noteikti būs laiks par to domāt.” Nu tad sēdēsim tagad visi un domāsim. Es jau to daru.
• LFF ir ļaudis, kuri uzskata, ka regulāri esmu pārāk negatīvi noskaņots. Eh, no malas labāk redzams.
• Ir plkst. 22:03 un joprojām nekādu ziņu no LFF un Starkova par atkāpšanos. Nemaz nerunājot par elementāru komentāru sniegšanu no LFF vadītāju (OK, Mežeckis vismaz bija gatavs atbildēt kolēģim) un futbola izlases futbolistu puses (atvainošanās vismaz?). Pulkstenis tikšķ.
