Britu mediji atsauca atmiņā Anglijas izlases 1950. gada zaudējumu Pasaules kausā ASV izlasei, kas tobrīd bija tālu no tāda futbola attīstības līmeņa, kādā ir šobrīd. Tiek uzskatīts, ka zaudējums Islandei ir sliktākais angļu rezultāts kopš šīs spēles pret ASV, taču netrūkst arī viedokļu, ar kuriem tiek apgalvots, ka vakardiena spēle ir visu laiku sliktākā Anglijas futbola vēsturē.
„Šī bija Anglijas apkaunojošākā spēle starptautiskajā futbolā, daudz sliktāka nekā 1950. gada sakāve pret ASV,” raksta „The Telegraph”. „Izgāšanās Nicā atstās daudz smagākas sekas, turklāt notikusi periodā, kad Anglijas Premjerlīga ir kļuvusi par futbola industrijas vienu no svarīgākajām sastāvdaļām.”
„Guardian” apskatnieks Deniels Teilors savukārt norādīja, ka Anglijas pieņēmumu, ka tā ir viena futbola elites izlasēm, nepieciešams kritiski apšaubīt: „Roja Hodžsona ēra tiks definēta ar rezultātu, kas salīdzināms ar 1950. gada zaudējumu ASV. Jau esam iepazinuši ierasto izmeklēšanu par vainīgajiem, kādus veiks valsts, kurai patīk sevi uzskatīt par futbola valdnieci.”
„Metro” piedāvāja salīdzinājumu ar referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no ES, kas nosaukts par „Brexit”. „Metro” pirmās lapas virsraksts norāda, ka „Brexit” bijusi farsa pilna diena, bet Anglijas izstāšanās, kas raksturota ar vārdu „Exit”, bijusi farsa pilna nakts. Savukārt „Metro” apakšvirsraksts vēsta, ka „Pastarīši pazemoja Trīs Lauvas”.
Anglijas izlases zaudējumā sliktākais varbūt nebija pats rezultāts (1:2), kā parādītā spēle un futbolistu sniegums. Lai gan Rahīms Stērlings nopelnīja pendeli uz Islandes vārtiem, ko realizēja Veins Rūnijs, bet Markuss Rešfords mača pēdējās minūtēs parādīja aktīvu sniegumu uzreiz pēc nākšanas uz maiņu, „The Times” futbola apskatnieki vainīgos nešķiroja un pilnīgi visiem 14 spēlē iesaistītajiem angļu futbolistiem piešķīra minimālo atzīmi 0 (desmit ballu skalā).
Tas gan ne mirkli nenozīmē, ka bez pārmetumiem izticis nu jau bijušais galvenais treneris Hodžsons. „The Sun” raksta, ka „Hodžsons atkāpjas no amata pēc nožēlojamas izgāšanās”, kamēr „The Times” viņa aiziešanu raksturo kā apkaunojuma pilnu. „Daily Mail” apskatnieks Mārtins Semjuels savā rakstā norāda, ka Hodžsons bija jāatlaiž jau pēc 2014. gada Pasaules kausa: „Viņš daudz solīja, stāstīja par savu atbildību un spēju strādāt zem milzīga spiediena. Nekas no tā nesanāca. Hodžsons nebija īstais vīrs pirms diviem gadiem, un viņš tāds nav joprojām, bet šie divi gadi paliks izniekoti.”
Hodžsona kritika jaunu vilni uzņēma šajā pēcpusdienā, kad tapa skaidrs, ka viņš nepiedalīsies preses konferencē pēc Anglijas izlases izstāšanās no „Euro 2016” un izvairīsies no mediju jautājumiem. Arī gandrīz vienmēr korektās BBC pārstāvji pauduši sašutumu par Hodžsona slēpšanos no atbildības un savu pienākumu nepildīšanu.
Anglijas izlases vārtsargam Džo Hārtam nepatīkamu versiju par izgāšanās iemesliem tikmēr piedāvā „Independent”. „Pārāk bagāts, pārāk slavens, pārāk liels ego – Hārts iemieso visu, kas ir nogājis greizi Anglijas izlasē,” vēsta „Independent” virsraksts, kas kritizē gan Hārta pārāk pašpārliecinātos pirmsspēles rituālus, viņa kļūdas spēles gaitā un inteliģences trūkumu sarunās ar medijiem, kas, pēc „Independent” uzskatiem, liedz viņam kļūt par izlases līderi un rast kopīgu valodu ar līdzjutējiem.
