Par zelta medaļu Grigorjeva cīnīsies vakara sesijā, kas sāksies plkst.19.
Tikmēr pārējiem trim Latvijas cīkstoņiem, kam otrdien bija paredzētas cīņas, klājās krietni pieticīgāk, jo viņi cieta neveiksmes jau savos pirmajos dueļos. Cita Latvijas cerība Armands Zvirbulis pēc zaudējuma pirmajā kārtā saglabāja cerības uz dalību gandarījuma turnīrā, taču viņu uzvarējušais baltkrievs Aliaksandrs Huštins cieta neveiksmi pusfinālā, līdz ar to latvietis Eiropas čempionātu noslēdza jau pēc vienas cīņas. Tikmēr Karalina Tjapko un Eduards Kučepalovs arī zaudēja pirmajās cīņās un neguva iespējas piedalīties savu svara kategoriju gandarījuma turnīros, jo viņu pretinieki cieta neveiksmes jau nākamajās cīņās.
Savukārt Grigorjeva svara kategorijā līdz 63 kilogramiem pirmajā duelī ar 11:2 uzvarēja Kristu Tundi Inči no Rumānijas.
Grigorjevai jau pirmajā minūtē izdevās pretinieci izgrūst no paklāja, vēlāk sanāca arī veiksmīgs metiens, un pēc puslaika viņa bija drošā vadībā ar 7:1. Otrajā cīņas daļā Latvijas sportistei izdevās droši noturēt uzvaru, kaut arī viņa kļuva pasīvāka.
Savukārt ceturtdaļfinālā trīskārtējā Eiropas čempione Grigorjeva ar 11:0 pārliecinoši pārspēja vācieti Nadīni Veinaugu.
Kaut cīņa sākās piesardzīgi, vāciete pirmajā cīņas daļā saņēma vairākas piezīmes un pēc puslaika Grigorjeva bija vadībā ar 4:0.
Pretiniecei tā arī neizdevās iegūt kaut punktu, un 40 sekundes pirms cīņas beigām divkārtējā Latvijas labākā sportiste izgrūda pretinieci no paklāja, nopelnot noslēdzošos divus punktus un triumfējot ar 11:0.
Pusfinālā Grigorjeva ar 10:0 pieveica ungārieti Mariannu Sastinu, kura pērnvasar uzvarēja pirmajās Eiropas spēlēs, startējot svarā līdz 60 kilogramiem.
Cīņas ievadā Girgorjeva divreiz izgrūda pretinieci no paklāja un arī izdarīja vienu metienu, panākot 4:0. Latvijas sportistei ļoti sekmīgs metiens izdevās pusminūti pirms puslaika beigām, kas ļāva panākt jau 8:0. Otrajā cīņas daļā Latvijas pārstāve pretinieci vēl divreiz izgrūda no paklāja un guva uzvaru ar 10:0.
Sacensību finālā Grigorjevas pretiniece būs divkārtējā kontinenta čempione ukrainiete Jūlija Tkača, kura pirms diviem gadiem kļuva arī par pasaules čempioni.
"Kaut izcīnītas trīs pārliecinošas uzvaras, nebija viegli. Visu nedēļu man cīņa negāja, tomēr pēdējā - trešā - cīņa bija tiešām laba, pati no sevis šādu sniegumu nemaz negaidīju," pēc uzvaras sacīja Grigorjeva. "Galvenais nebija fināla sasniegšana, bet parādīt labu sniegumu, tomēr laba cīņa bija tikai pēdējā duelī. Cerams, ka finālā būs vēl labāk un skatītāji mani atbalstīs."
Grigorjeva pirmo reizi Eiropas čempionātā uzvarēja pirms sešiem gadiem, bet pēc tam šo panākumu atkārtoja arī 2013. un 2014.gadā, kad abas reizes gada nogalē tika atzīta arī par Latvijas labāko sportisti. Pērn viņa Eiropas čempionātā, kas reizē bija arī pirmās Eiropas spēles, palika trešā, bet pasaules čempionātā ieņēma piekto vietu, tiekot pie Riodežaneiro olimpiskās ceļazīmes. Savukārt 2014.gadā daugavpiliete izcīnīja pasaules čempionāta bronzu, bet 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs viņa bija devītā.
Kā zināms, pērn Grigorjeva šķīrās no sava ilggadējā trenera Sergeja Kursīša, bet gada otrajā pusē sāka sadarbību ar igauņu speciālistu Ahto Rasku, tāpēc tagad pārsvarā trenējas Somijā. Pirms Eiropas čempionāta Latvijas cīkstone neslēpa, ka ir uztraukusies, jo šīs ir pirmās tik liela mēroga sacensības dzimtenē.
Tikmēr neveiksmi jau pirmajā cīņā otrdien piedzīvoja arī daugavpiliete Tjapko, kura sacenšas svara kategorijā līdz 48 kilogramiem. Viņa ar 2:13 kapitulēja pieredzējušajai Lielbritānijas pārstāvei un divkārtējai Eiropas vicečempionei Janai Ratiganai Stadņikai, kura ir dzimusi Ukrainā.
Jau pirmajā pusminūtē pēc metiena Tjapko ieguva pirmos divus punktus, tomēr cīņa uz paklāja turpinājās, un pretiniece vienu punktu atguva. Tomēr cīņas turpinājumā britu sportiste bija daudz aktīvāka un pēc perioda jau bija vadībā ar 2:11, bet pēc 18 sekundēm otrajā periodā duelis noslēdzās ar 2:13.
"Gandrīz pusotru mēnesi netrenējos ceļgala traumas dēļ, tāpēc vēl nejūtu kustības. Pietrūka laika. Ja vēl nedaudz pastrādātu, varbūt būtu bijis labāk," aģentūrai LETA sacīja Tjapko, kura grasās piedalīties šī gada Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros, taču viņa mērķē uz dalību arī 2020.gada Olimpiādē Tokijā. "Gribu pacīnīties un mēģināt kvalificēties. Visticamāk, braukšu uz pirmo un trešo kvalifikācijas turnīru. Tomēr, pat ja neizdosies, turpināšu trenēties, jo esmu jauna. Pagaidām dzīvoju Liepājā, kur ir mans treneris, bet mācos Daugavpilī. Saņemu nelielu atbalstu, bet ne vienmēr ar treneri sanāk visur izbraukāt. Biju treniņnometnē Baltkrievijā, bet patraucēja trauma. Tomēr ceru, ka līdz olimpiskajai kvalifikācijai jutīšos labāk. Mācībās man ir pēdējais kurss, un pēc tam nākamos četrus gadus veltīšu treniņiem."
Tikmēr zaudējumu kungu konkurencē svara kategorijā līdz 57 kilogramiem piedzīvoja Kučepalovs, kurš ar 1:11 piekāpās Mahiram Amiraslanovam no Azerbaidžānas.
Kaut Latvijas sportists centās darboties aktīvi, pretinieks no Azerbaidžānas bija daudz pārliecinošāks, un pēc pirmā perioda Kučepalovs jau zaudēja ar 1:8. Cīņa noslēdzās pēc 15 sekundēm otrajā periodā, un Latvijas sportists zaudēja ar 1:11.
Savukārt svara kategorijā līdz 86 kilogramiem Zvirbulis jau pirmajā kārtā ar 3:7 piekāpās baltkrievam Aliaksandram Huštinam, kurš pēcāk sasniedza pusfinālu, taču tajā piedzīvoja zaudējumu, un latvietis zaudēja izredzes piedalīties gandarījuma kārtā.
Latvijas un Baltkrievijas sportista cīņa iesākās ļoti pasīvi, un pēc pirmā perioda rezultāts bija tikai 0:1, jo Zvirbulis saņēma piezīmi. Turpinājumā viņš nokļuva iedzinējos ar 0:5, bet tad sāka cīnīties daudz aktīvāk un divus punktus atguva. Tiesa, pēdējās minūtes ievadā Zvirbulis pārsita uzaci un atlikušajā laikā neko vairs nespēja paveikt, piekāpjoties ar 3:7.
"Kaut iepriekšējā cīņā pasaules čempionātā Armands viņu uzvarēja, baltkrievs ir Eiropas U-23 čempions. Varbūt traucēja mandrāža, jo visi savējie sabraukuši un mājās atbildība ir daudz lielāka. Uz beigām Zvirbulis sāka cīnīties, bet pārsita uzaci. Kopumā izloze bija normāla," uzreiz pēc cīņas izteicās sportista treneris Visvaldis Freidenfelds. "Periodiski Armandam ir labas cīņas. Piemēram, kad kvalificējās Londonas olimpiskajām spēlēm, viņš bija pavisam citādāks. Protams, ka robu atstāja arī ilgstošā slimošana ziemā."
Abi cīkstoņi tikās arī pērn pasaules čempionātā, kad pirmajā kārtā sīvā cīņā uzvaru guva Latvijas cīkstonis.
Zvirbulim līdz šim labākais sasniegums kontinenta meistarsacīkstēs ir bijusi piektā vieta, kuru viņš ieņēma 2012.gadā. Gulbenes sportists Eiropas čempionātā divas reizes bijis arī devītais, bet pērn palika desmitais, kamēr pasaules čempionātā bija vienu pozīciju augstāk. Viņš 2012.gadā arī startēja Londonas olimpiskajās spēlēs, ko uzskata par neaizmirstamāko sasniegumu savā sportista karjerā. Olimpiskajā debijā Zvirbulis ieņēma desmito vietu.
Eiropas čempionātā brīvajā cīņā, grieķu-romiešu cīņā un sieviešu cīņā Latviju kopā pārstāvēs 24 sportisti. Labi rezultāti tiek gaidīti arī no brīvā stila cīkstoņa Imanta Lagodska, kuram starts paredzēts trešdien, un no cīkstones Lauras Skujiņas, kurai starts būs piektdien. Lagodskis Eiropas čempionātā divas reizes ir bijis piektais, savukārt Skujiņa 2014.gadā izcīnīja kontinenta meistarsacīkšu bronzu un trešā bija arī pasaules čempionātā.
Eiropas čempionāts Rīgā pulcē 650 sportistus no 38 valstīm, jo dalība šajās sacensībās ir obligāts Starptautiskās Cīņas federācijas (UWW) priekšnoteikums atlētiem, kuri plānojuši cīnīties par Riodežaneiro olimpiskajām ceļazīmēm kvalifikācijas turnīros, kas notiks 2016.gada aprīlī un maijā.
Eiropas čempionātā netiek dalītas olimpiskās ceļazīmes.
Sacensības risināsies katru dienu un noslēgsies svētdien. Biļetes pieejamas visos "Biļešu servisa" tirdzniecības punktos. Biļešu cenas ir no pieciem līdz 40 eiro dienā, taču iespējams iegādāties biļešu komplektu visām sacensību dienām par 64 eiro.
Latvijā pirmo reizi notiek Eiropas čempionāts gan brīvajā cīņā vīriešiem un sievietēm, gan arī grieķu-romiešu cīņā vīriešiem. Pirms 90 gadiem 1926.gadā Latvija uzņēma pirmās kontinenta meistarsacīkstes, kas gan pulcēja tikai grieķu-romiešu cīņas meistarus no septiņām valstīm, jo brīvā cīņa Eiropā vēl nebija guvusi popularitāti. Savukārt 2003.gadā Rīgā notikušajā Eiropas čempionātā sacentās tikai brīvās cīņas pārstāvji sieviešu un vīriešu konkurencē.
