Līdz ar to Grigorjeva kļuva par četrkārtēju Eiropas čempioni.
Grigorjeva svara kategorijā līdz 63 kilogramiem finālmačā pieveica ukrainieti Jūliju Tkaču, turklāt titula ieguvēja noskaidrojās vien pēc video atkārtojuma noskatīšanās pēdējā sekundē.
Cīņa sākās piesardzīgi un taktiski, bet pēc pusotras minūtes Grigorjeva veica pirmo pārmetienu un ieguva vadību ar 2:0. Tieši ar šādu rezultātu arī noslēdzās pirmais periods.
Otrajā periodā ukrainiete centās biežāk uzbrukt un spriedze palielinājās. Vienu punktu viņa atguva, bet 11 sekundes pirms beigām panāca arī otro punktu. Savukārt par neapmierinātu ukrainietes protestu Grigorjeva atguva vadību ar 3:2.
Atlikušajās desmit sekundēs Tkačai izdevās veikt izšķirošo uzbrukumu, tomēr tiesneši to neieskaitīja divu punktu apmērā un uzvara tika piešķirta mājinieku favorītei.
Grigorjeva iepriekš Eiropas čempionātā uzvarējusi arī 2010., 2013. un 2014.gadā, turklāt pēc iepriekšējiem diviem panākumiem viņa arī tika nosaukta par Latvijas labāko sportisti. Pērn viņa Eiropas čempionātā, kas reizē bija arī pirmās Eiropas spēles, palika trešā, bet pasaules čempionātā ieņēma piekto vietu, tiekot pie Riodežaneiro olimpiskās ceļazīmes. Savukārt 2014.gadā daugavpiliete izcīnīja pasaules čempionāta bronzu, bet 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs viņa bija devītā.
Pērn Grigorjeva šķīrās no sava ilggadējā trenera Sergeja Kursīša, bet gada otrajā pusē sāka sadarbību ar igauņu speciālistu Ahto Rasku, tāpēc tagad pārsvarā trenējas Somijā.
Kā zināms, lai tiktu līdz finālam Grigorjeva otrdien guva trīs ļoti drošas uzvaras - ar 11:2 uzvarēja Kristu Tundi Inči no Rumānijas, ar 11:0 pārspēja vācieti Nadīni Veinaugu un ar 10:0 pieveica ungārieti Mariannu Sastinu, kura pērnvasar uzvarēja pirmajās Eiropas spēlēs, startējot svarā līdz 60 kilogramiem.
Kā ziņots, pārējiem Latvijas cīkstoņiem otrdien gāja pieticīgāk - cita Latvijas cerība brīvajā stilā Armands Zvirbulis (svarā līdz 86 kilogramiem) pēc zaudējuma pirmajā kārtā saglabāja cerības uz dalību gandarījuma turnīrā, taču viņu uzvarējušais baltkrievs Aliaksandrs Huštins cieta neveiksmi pusfinālā, līdz ar to latvietis Eiropas čempionātu noslēdza jau pēc vienas cīņas. Tāpat pirmajās cīņās zaudēja Karalina Tjapko (līdz 48 kilogramiem) un Eduards Kučepalovs (līdz 57 kilogramiem), negūstot iespēju piedalīties savu svara kategoriju gandarījuma turnīros, jo viņu pretinieki cieta neveiksmes jau nākamajās cīņās.
Eiropas čempionātā brīvajā cīņā, grieķu-romiešu cīņā un sieviešu cīņā Latviju kopā pārstāvēs 24 sportisti. Labi rezultāti tiek gaidīti arī no brīvā stila cīkstoņa Imanta Lagodska, kuram starts paredzēts trešdien, un no cīkstones Lauras Skujiņas, kurai starts būs piektdien. Lagodskis Eiropas čempionātā divas reizes ir bijis piektais, savukārt Skujiņa 2014.gadā izcīnīja kontinenta meistarsacīkšu bronzu un trešā bija arī pasaules čempionātā.
Eiropas čempionāts Rīgā pulcē 650 sportistus no 38 valstīm, jo dalība šajās sacensībās ir obligāts Starptautiskās Cīņas federācijas (UWW) priekšnoteikums atlētiem, kuri plānojuši cīnīties par Riodežaneiro olimpiskajām ceļazīmēm kvalifikācijas turnīros, kas notiks aprīlī un maijā. Eiropas čempionātā netiek dalītas olimpiskās ceļazīmes.
Sacensības risināsies katru dienu un noslēgsies svētdien. Biļetes pieejamas visos "Biļešu servisa" tirdzniecības punktos. Biļešu cenas ir no pieciem līdz 40 eiro dienā, taču iespējams iegādāties biļešu komplektu visām sacensību dienām par 64 eiro.
Latvijā pirmo reizi notiek Eiropas čempionāts gan brīvajā cīņā vīriešiem un sievietēm, gan arī grieķu-romiešu cīņā vīriešiem. Pirms 90 gadiem 1926.gadā Latvija uzņēma pirmās kontinenta meistarsacīkstes, kas gan pulcēja tikai grieķu-romiešu cīņas meistarus no septiņām valstīm, jo brīvā cīņa Eiropā vēl nebija guvusi popularitāti. Savukārt 2003.gadā Rīgā notikušajā Eiropas čempionātā sacentās tikai brīvās cīņas pārstāvji sieviešu un vīriešu konkurencē.
