Aleksandars Vlaho, "Riga" treneris: "Mūsu šīs dienas pretinieks spēlē fiziski, agresīvi, ar daudzām divcīņām. Pirmajās 15-20 minūtēs mūsu puiši spēlēja, kā bijām runājuši, bet tad 5-10 minūtes pārsvars bija "Jelgavai". Tad iesitām labu golu no standartsituācijas. Tad radās problēma ar to, ka, iespējams, mūsu labākais futbolists Fedorčuks guva savainojumu. Mums nācās uzmainīt futbolistu [Jeņinu], kurš nemaz nebija iesildījies. Puslaika izskaņā traumu guva arī Vaščuks un pārtraukumā piespiedu kārtā nolēmām mainīt spēles stilu, jo divi labākie spēlētāji bija savainoti. Zinājām, ka "Jelgava" otrajā puslaikā izdarīs lielu spiedienu. Likām uzsvaru uz lielāku bumbas kontroli un Deivisu no malas pārcēlām uz vidu, jo viņš ir ātrāks nekā pretinieku centra aizsargi. Gribējām gūt otros vārtus, lai izbeigtu intrigu. Iespējas arī radās. Vidū, kur bija daudz divcīņu, uzvarējām daudz otro bumbu. Mums tagad divas 1:0 uzvaras pēc kārtas.
Futbolistu kliedzieni [Sabitova aktualizētais problēmjautājums]? Katrs raugās no savu skatupunkta. Varbūt treneris [Sabitovs] dzird kliedzienu un nesaskata kontaktu, bet mēs to saskatām. Atgriezīšos pie Fedorčuka, kurš guva savainojumu, bet pretinieks šai epizodē nesaņēma otro dzelteno kartīti. Varbūt tiesnesis redzēja citādi, tas ir viņa darbs, es nepamācīšu. Mēs treneri esam šeit, lai izteiktu viedokli. Pretinieku spēles stils un mūsu savainojumi? Nē, tas ir normāli! Uzskatu, ka drīzāk šis laukums nav normāls, lai spēlētu futbolu. Tas ir sauss, bumba ripo lēni. Bumba atlec no seguma neparedzami, futbolistiem ir grūti to kontrolēt. Ceru, nākamās spēles notiks zaļajos laukumos.
Spēles līdzība ar spēli pret "Mettu" ["Riga" abas reizes uzvarēja ar 1:0, vienīgos vārtus gūstot ļoti līdzīgā minūtē - aut.]? Nē, ļoti atšķirīga. "Jelgava" bija stiprāka un agresīvāka vidū, ar trim četriem futbolistiem, kuri ir ļoti spēcīgi divcīņās. Mēs gan to zinājām, jo bijām izanalizējuši pretinieku.
Jā, [ar galveno treneri Sedloski] esam uzvarējuši Maķedonijas čempionātu trīs reizes pēc kārtas un iekļuvuši Eiropas līgas grupu turnīrā, taču vēl pirms ierašanās zinājām, ka Latvijā ir sarežģīts čempionāts. Tagad par to pārliecināmies. Visas komandas ir tik līdzīgas.
Galvenais treneris Sedloskis? Domāju, vismaz reizi jūs viņu redzēsiet preses konferencē [smejas]. Valoda pamazām, pamazām uzlabojas. Viņš varētu runāt vāciski [smaida]. Es jau saprotu krievu valodu, bet viena mēneša laikā grūti uzreiz sākt runāt. Komunikācijā ar futbolistiem problēmu nav. Latviešu valoda? Krievu valoda ir daudz līdzīgāka manai dzimtajai valodai. Zinu maķedoniešu un bulgāru valodu, esmu studējis Bulgārijā. Krievu valoda ir tuvāka šīm valodām, latviešu valoda manām ausīm ir neparasta. Taču dažus vārdus mēs zinām.
Māliņam angīna, vīruss. Traumas ir arī Maslačam un Lemajičam, ilgāku laiku Zjuzinam. Šodien sarakstam pievienojās Fedorčuks un Vaščuks, saraksts ir garš."
Raviļs Sabitovs, "Jelgavas" treneris: "Nežēlojos, bet konstatēju faktu, ka ar kalendāru mums nav paveicies - pirmās piecas spēles pret titula pretendentēm. Negatīvi ir tas, ka zaudējumi slikti ietekmē komandu psiholoģiski. Uzbrūkošajās darbībās redzēju nervozitāti, tāpat bija kļūdas piespēlēs - neredzēju to pirmajos mačos pret "Spartaku" [1:0] un "Ventspili" [0:2]. Tas ir psiholoģijas jautājums un mums visgrūtāk būs to pārvarēt. Uzvaras stiprina psiholoģiju, dod pārliecību, zaudējumi rada diskomfortu, katra nākamā kļūda zemapziņu ietekmē vairākkārtīgi. Spēle bija interesanta, validolīga. Mūsu slimība laist vārtus no standartiem, arī šodien.
Manis izraidīšana uz tribīnēm? Pats ne līdz galam sapratu. Praktiski visu spēli sēdēju un klusēju. Varbūt mani pārņēma emocijas un pateicu tiesnesim par darbībām, kas, manuprāt, viņa izpildījumā nebija pareizas. Varbūt man neizturēja nervi, kas saistīts arī ar iepriekšējām spēlēm. "Ventspils" [2. kārtā] vārtsargs otrajā minūtē paņēma rokās bumbu pēc aizsarga atspēles - manuprāt, bija jābūt brīvsitienam uz "Ventspils" vārtiem.
Labi, tālāk. RFS [3. kārtā], kuras uzvaru nenoniecinu - stipra komanda, kurai bija arī citas iespējas gūt vārtus. Tomēr mums iesit vārtus no brīvsitiena, kurš nebija jāpiešķir. Tiesneši reaģē uz futbolistu kliedzieniem, nevis darbībām. RFS futbolists "uzzīmēja" pārkāpumu [tieši tādus vārdus lietoja tiesneša asistents galvenā tiesneša virzienā jau pēc galvenā tiesneša lēmuma, Sabitovs sadzirdēja asistenta vārdus - aut.], pēc kura mums iesita pirmos vārtus. Jā, mūsu kļūda, ka ielaidām, bet pārkāpuma nebija. Otros vārtus mums iesita no aizmugures [šo rindu autoram to atzina arī viens no RFS pārstāvjiem - aut.], kas bija acīmredzama. Nezinu, kā to varēja nepamanīt. Labi, mēs neko nesakām.
Šodienas spēle [4. kārta], kā es to redzu. Pret Krūmiņu pārkāpums un, ja pamanījāt, puns un zem acs zilums, viņš pārtraukumā prasīja maiņu, jo viņam bija satricinājums. Sadursme notika vārtsarga laukumā, bet tiesnesis [Mareks Ķere] ļāva turpināt spēli - nezinu, varbūt noteikumi mainījušies. Bija uzbrukums mūsu vārtsargam vārtsarga laukumā. Krūmiņš malacis - uztaisīja pretsāpju injekciju, viņam bija slikta dūša, bet viņš iznāca un spēlēja tālāk.
Vispār nesaprotu, kāpēc tiesnešiem parādījies ieradums reaģēt uz spēlētāju kliedzieniem. Mums taču nav tirgus, spēlējam futbolu! Tiesnešiem jāreaģē uz konkrētām darbībām, nevis kliedzieniem. Krušatinam asi atņēma bumbu, un mani futbolisti malači - klusē šādās reizēs. Mums četrās spēlēs varbūt bija trīs četri kliedzieni, jo uzskatu, ka futbols ir vīrišķīgs sporta veids. Mācu saviem futbolistiem to pārciest kā īstiem vīriem. Bet tur [domāti pretinieki] seko kliedzieni un tiesnesis uz to reaģē. Es nenoturējos un izteicu savu viedokli, taču ne reizi pret tiesnesi nebiju rupjš. Pateicu, ka nedrīkst tā tiesāt un reaģēt uz kliedzieniem. Nekādu lamuvārdu nebija, apvainojumu nebija! Kad tiesnesis pateica par pēdējo brīdinājumu, es apgriezos, devos sava soliņa virzienā un pateicu "Tiesā labāk!". Saņēmu noraidījumu. Laikam mana psiholoģiskā noturība bija lielāka nekā viņam. Biju absolūti mierīgs un spēles laikā arī neklaigāju. Tiesneša reakciju nesaprotu. Gribu, lai ar šo incidentu tiek skaidrībā. Gribu publisku paskaidrojumu, jo būs nepareizi, ja tagad [nākamajās spēlēs] nevarēšu atrasties uz komandas soliņa. Nebija neviena lamu vārda un apvainojuma.
Katrā spēlē saņemam piecas dzeltenās kartītes. Pievērsiet uzmanību, ka saņemam tās pretinieku kliegšanas rezultātā. Varbūt nebūtu tik sāpīgi, ja tas nepārvērstos mums negatīvā rezultātā. RFS pirmie vārti arī bija pēc tam, kad pārkāpuma nebija, bet bija futbolista kliedziens. Negribu nevienu pamācīt, katram jādara savs darbs. Taču šai gadījumā bija trīs spēles pēc kārtas, kur tiesnešu darbības nebija līdz galam adekvātas. Vēl epizode - savainots spēlētājs mūsu soda laukumā, bet viņu izved nevis aiz gala līnijas, kā tas notiktu visā pasaulē, bet viņš iet uz centra līnijas pusi. Tur, kur stāv treneri. Saprotu, ka tās ir laika vilcināšanas viltības, bet tiesnesim taču ir jāreaģē?
Problēmas uzbrukumā [četrās spēlēs gūti vieni vārti]? Protams, ir! Lai saprastu, kādas tieši, ir jānospēlē vismaz viens aplis. Krievu futbolisti un treneri, atbraukdami šeit, domā, ka Virslīga ir viegls turnīrs. Tā nav, tas ir ļoti sarežģīts turnīrs - šeit ir sarežģīti krāt uzvaras un ieņemt pirmo vietu [Vlaho piekrītoši māj ar galvu]. Man tas ir zināms [Sabitovs 2012. gadā vadīja Daugavpils "Daugavu"], bet manā komandā ir futbolisti, kuri vēl tikai taustās, iepazīst pretiniekus. Tiek pieļautas bērnišķīgas kļūdas. To, vai tas ir saistīts ar adaptāciju vai negatavību, uzzināsim tikai otrajā aplī. Man Kazahstānā bija līdzīga pieredze - manā komandā bija čehi, serbi un viņi kazahu čempionātu sākotnēji nesaprata, bet pēc tam bija labākie komandā.
Mūsu komandā epidēmija - gripas vai citu vīrusu dēļ izkrituši pieci cilvēki, četri futbolisti [tostarp Vladislavs Kozlovs] un fiziskās sagatavotības treneris [Caune]. Guļ mājās ar augstu temperatūru. Ļoti žēl Rafaļska, kurš bija uzņēmis ļoti labu formu, izskatījās labi, bet tagad divas nedēļas ārstējas."
Valds Dambrausks, RFS galvenais treneris: "Valmiera šobrīd nesaņem to atzinību, ko tā ir pelnījusi - sevišķi pret "Spartaku" valmierieši izskatījās ļoti labi. Varbūt aizsardzība bija nedroša, bet otrajā puslaikā pret jūrmalniekiem viņi spēlēja labu futbolu - 70% bumbas kontrole bija patiešām iespaidīga. Zinājām, ka arī laukums te ir sarežģīts un atzīstu, ka pirmajā puslaikā mūsu plāns nestrādāja, izveidojām ļoti maz ko un pirms pārtraukuma varējām ielaist vārtus. Kā gaidījām, pretinieks spēlēja ar pieciem aizsargiem, diezgan dziļi, nedodot mums brīvās zonas. Mums bija smagi jācīnās un smaguma nasta nokrita pateicoties ātrajiem otrajiem vārtiem otrā puslaika sākumā. Pēc tam jau izbaudījām bumbas kontroli, veidojām momentus. Tomēr galarezultāts neatspoguļo to, kā ritēja spēle - ja puslaiks beigtos 1:1, būtu cita spēle.
Pirmajā puslaikā uzdevums bija kustināt bumbu pēc iespējas ātrāk, taču man liekas, ka darījām visu, lai tā kustētos pēc iespējas lēnāk. Pat pret komandām, kas uz papīra ir vājākas, tas nestrādā. Pārtraukumā lūdzām puišus spēlēt ātrāk - sevišķi pēc tam, kad pārtveram bumbu, jo daudz bumbas pārtvērām pretinieka laukuma pusē un centrālajās zonās. Šādās reizēs bumba bija jānogādā priekšā pēc iespējas ātrāk - ar vienu diviem pieskārieniem. Kad sākām to darīt, piecās minūtēs guvām trīs vārtus.
Jānovērtē Kļuškina vārti - tas bija meistarstiķis. Viņš pamanīja izgājušo vārtsargu, novērtēja situāciju un perfekti izpildīja sitienu. Taču saprotam, ka tādi vārti futbolā tiek gūti reti. Tāpēc mums tie nāca kā svētība, jo par loģiskiem tos nenosauksi. Izskatījās, ka spēle ir līdzīga un pēkšņi guvām šādus vārtus. Kā zināt, gūtie vārti maina spēli. Ieguvām vadību un kļuva vieglāk.
Skarbi vārdi pārtraukumā un cita komanda otrajā puslaikā? Ziniet, tāpat viss ir atkarīgs no pašas komandas. Tikpat labi komanda [pēc norādījumiem pārtraukumā] var iziet un ielaist trīs vārtus. Pagaidām esmu ļoti apmierināts, kā futbolisti reaģē, par viņu attieksmi spēlēs un treniņos. Mēs ne pirmo reizi labojamies pēc pārtraukuma - esam atspēlējušies no 0:1 [pret "Riga" 2:1], Virslīgas kausa finālā no 0:2 [pret "Spartaku" 2:2 un triumfs pendelēs]. Te nav runa par treneri - tie ir spēlētāji, kuri ieklausās, vēlas mācīties un spēlēt labi. Visas uzslavas futbolistiem - esmu laimīgs, ka viņi tā ieklausās un attiecīgi reaģē."
Gatis Ērglis, "Valmiera Glass ViA": "Ko te komentēt - mājās uz tablo 0:6. Patika pirmais puslaiks - nospēlējām stabili. Spēlējām pret vēju - ja būtu spēlējuši pa vējam, būtu teicis puišiem sist no distances, bet sanāca otrādi [Kļuškins atklāja rezultātu ar sitienu no ļoti lielas distances - aut.]. Vārtu guvējs malacis, ka pamanīja izgājušo vārtsargu un ka trāpīja. Otrajā puslaikā "atvedām" ātrus vārtus. Jāstrādā psiholoģiski - atkal salūztam pēc otrā gola. Jāmeklē psihologs. Nākamajās spēlēs būs mūsu gabarīts - "Metta", " Riga", kas pagaidām ne to labāko sniegumu rāda, un " Jelgava". Pagaidām pēc tabulas "Metta" ir mūsu tiešie konkurenti.
Aizsardzība? Par Kņazevu biju mierīgs - bija labas atsauksmes, pret daudziem RFS puišiem ir spēlējis. Par Tjerī [Mukutu] stipri domāju - likt vai nē. Viņš pirmajā puslaikā it kā nekrita ārā, bet otrajā redzējāt, tiesnesis pažēloja, varējām palikt mazākumā. Paspēju viņu noraut nost [nomainīt]. Moldāvs [Belevšči] nospēlēja savā līmenī. Uzdevums šodien bija nospēlēt uz nulli aizsardzībā - nulle bija, tikai otrā pusē... "Metta"? Pēc šādas spēles man grūti uzreiz tagad pateikt, kā spēlēsim pret "Mettu". Domāsim, bet katrā ziņā vajadzētu nezaudēt."
Dejans Vukičevičs, "Ventspils" galvenais treneris: "Godīgi - 10 no 12 punktiem bija mūsu mērķis. Zinājām, ka "Spartakam" ir jauns treneris, kuram bija maz dienu, lai pastrādātu ar komandu. Tomēr šī komanda ir fiziski spēcīga, un mums pēc katra standarta nācās smagi cīnīties līdz galam. Viņi centās gūt vārtus ar spēku. Mēs gribējām kontrolēt bumbu, lai mierīgi gaidītu savu iespēju un izmantotu mūsu ātros priekšējos futbolistus. Pirmajās 15-20 minūtēs plāns strādāja, bet, kad pretinieks guva vārtus pēc standarta [panākot 1:1], tad viņi varēja iesist arī otros vārtus. Ja viņi ar galvu realizētu savu 100% momentu, mums būtu lielas problēmas. Otrajā puslaikā jau bijām labāki - guvām vārtus un varējām vēl pāris reizes iesist. Domāju, mūsu komanda var cīnīties par titulu - spēlētājiem tas ir jāsaprot. Ja uzvari čempionu, tas uzlabo noskaņojumu un rada apmierinājumu.
Kāpēc abas pendeles nesita viens un tas pats spēlētājs? Pret Valmieru sita Antonovs [realizēja] un vienmēr saku, ka jāsit tam, kurš jūtas labāk - futbolistiem jāvienojas [pret "Spartaku" pirmais sita Fortešs]. Bet īsi pirms otrās pendeles Amansiu [Fortešs] bija dažas neveiksmīgas epizodes, tātad bija paguris [otro sita Antonovs]. Es viņiem abiem ticu vienādi un sanāk, ka pieņēmu labu lēmumu, jo iesita abi. Jā, par otrās pendeles izpildītāju lēmumu pieņēmu es.
Problēmas ar standartiem? Jā, vienīgā problēma, kas mums ir, tās ir standartsituācijas. Pārējos spēles elementus pamazām esam atrisinājuši - spēlējam ar bumbu, mums ir kvalitatīvi futbolisti, mūsu astoņus vārtus ir guvuši četri spēlētāji, kuri spēlē priekšā. Aizsardzībā arī spēlē divi trīs pieredzējuši futbolisti - Bulvītis, Rečickis, arī Rugins. Labi spēlējam ar bumbu, tā gribam spēlēt, tāds ir mūsu stils. Bet ar standartiem kā treneris varu strādāt katru dienu, taču spēles laikā gadās, ka kāds neizdara savu darbu. Teicu komandai, ka sestais numurs [Kobzars] ir bīstams un ļoti ātrs, un ka devītais numurs [Višņakovs] var iznākt uz maiņu un radīt bīstamību. Teicām, ka ir garš uzbrucējs [Svārups], kura priekšrocības pretinieks mēģinās izmantot, teicām, ka ir auta metējs, 25. numurs [Ošs]. Un par standartiem arī teicām - jāpārkāpj noteikumi, ja kaut kas veidojas, nevis jālec kājās, kad bumba ir tālu no vārtiem. Pretinieks katru šādu iespēju mēģināja izmantot - viņiem ir daudz garu spēlētāju. Mums tā šodien bija problēma. Visus trīs vārtus pirmajās četrās spēlēs esam ielaiduši uzreiz vai nedaudz pēc pretinieku izpildītajiem standartiem. Komanda zina, ka man patīk sausi uzvarētas spēles un tikšana galā ar standartu problēmu būs mūsu principiāls uzdevums.
Mūsu aizsargu un vārtsarga prasme aukstasinīgi saspēlēties pa zemi? Saprotu jūsu jautājuma mājienu - redzat, ka sākam uzbrukumus no vārtsarga, bet uzskatāt, ka mūsu futbolistiem šo kvalitāšu trūkst [smaida]. Protams, gribam sākt uzbrukumus no pašas aizmugures, cenšamies to treniņos slīpēt. Zinu, ka mūsu vārtsargam [Meļņičenko] nav pietiekamas pieredzes spēlēt kājām. Taču reizēm mums jāizmanto tas, kas mums ir. Jūs runājat par mūsdienu futbolu - ir klubi, kas var nopirkt atbilstošus spēlētājus. Mums diemžēl tā nav - mums jāstrādā ar tiem, kas ir. Var, protams, spēlēt tā, kā futbolisti prot, bet es gribu, lai komanda spēlētu tā, kā es vēlos. Jā, reizēm būs kļūdas, bet pamazām tas uzlabosies."
Aleksandrs Grišins, "Spartaka" galvenais treneris: "Pirmajās 15-20 minūtēs iniciatīva bija pretiniekam. Centāmies likt pretī savu spēli, taču esmu šeit tikai divas dienas un reizēm pat nezinu, kā puišus sauc. Pagaidām iepazīstos. Mūsu puiši tik un tā pelnījuši uzslavas - centās, cik spēja un abus vārtus ielaida no 11 metru soda sitiena atzīmes. Negribu apspriest tiesnešus, bet mans viedoklis ir, ka otrā pendele laikam nebija pārāk taisnīga. Ja tiesnesis tā lēma, tātad pendele bija. Bet atcerēsimies, ka bija arī daudz cīņas epizožu, kurās tiesnesis lēma par labu pretiniekam. Lai gan par tiesāšanu nevajadzētu runāt, viņi paši tiks galā. Un nenoniecinu pretinieku - viņi šodien spēlēja spēcīgāk.
Mums bija vienošanās ar iepriekšējo treneri [Babajanu], ka viņš izvēlēsies gan sastāvu, gan taktiku šai spēlei. Principā izgāja visi tie paši, kas iepriekšējā mačā [4:2 pret Valmieru], atskaitot divus puišus, kuri guva savainojumus [Višņakovs un Smits - pirmais gan nāca uz maiņu, otrā nebija pat pieteikumā - aut.]. Es vienā treniņā neko kardinālu mainīt nevarēju un pagaidām nav labas sapratnes, saspēles - lai gan "Spartaks" ir čempions, daudzi futbolisti ir nomainījušies. No čempionu sastāva palikuši tikai trīs cilvēki [acīmredzot domāti pērn daudz spēlējušie Gauračs, Nerugals, Mihadjuks, bet vēl palikuši Šlampe, Kosoričs, I.S.Stuglis, Korzāns un Vardanjans, kurš ziemā ticis pāri smagai slimībai, bet pagaidām nav gatavs spēlēt - aut.]. Komanda ir jauna, tā ir jāiespēlē. Šodien taktika palika iepriekšējā - nebūtu pareizi no manas puses vienas dienas laikā visu mainīt.
Pārņemt komandu ceturtajā kārtā? Jā, piekrītu, ļoti smagi. Labāk redzēt futbolistus gatavošanās posmā. Taču tāda nu situācija izveidojās, man palūdza atbraukt pēdējā brīdī un laikam jau būtu muļķīgi atteikties no tāda piedāvājuma. Centīsimies situāciju labot, bet tagad nāks viena spēle pēc otras. Tāpēc būs grūti kaut ko mainīt, taču pats vien esmu pieņēmis tādu piedāvājumu. Jā, man ir iestrādnes, ko varētu uzlabot - strādājot 12 gadus CSKA sistēmā citādi nemaz nevar būt. Taču sezonas gaitā ir ļoti grūti pārveidot komandu. Pagaidām pat futbolistu vārdus nezinu, bet pieci spēlētāji ir traumēti. Es cenšos vārdus iegaumēt, bet viegli nav - cita valsts, citi vārdi. Taču kaut kādu kontaktu ar puišiem esmu atradis. Jāsaprot, ka šī situācija ir force majeure. Darba iespējas Krievijā? Šobrīd tur pilnā sparā rit sezona un trenerus tur pagaidām neviens nemaina. Šeit man parādījās iespēja, es to izmantoju - trenerim vienmēr ir jāstrādā, pretējā gadījumā var pazaudēt futbola sajūtas, futbola ritmu."
Tamazs Pertija, "Liepāja"/"Mogo" galvenais treneris: "Sākumā bija grūti pretinieku uzvērt - viņi ļoti kompakti aizsargājās. Neveiksmīga scenārija gadījumā viņi varēja arī atklāt rezultātu pēc laba pretuzbrukuma. Zinājām, ka pēc vieniem vārtiem būs vieglāks - iesitot vārtus uz ģērbtuvēm [45. minūtē], tas bija labs stimuls otrajam puslaikam. Otro puslaiku jau aizvadījām kā treniņu - mums bija milzīgs pārsvars. Mani tas priecēja, jo spēlējām skaisti un mums bija 100% pārsvars. Momentu bija daudz - esmu sarūgtināts, ka guvām trīs, nevis vairāk vārtus. Jāatzīst, ka arī pretinieki izskrēja četratā pret diviem, kad aizrāvāmies ar uzbrukumu. Visvairāk priecēja, ka pratām uzvērt "Mettu", kurā daudz jauniešu, kuri daudz skrien, ir ar motoru. Novēlu "Mettai" spēt vilkt ārā spēles, jo pēc 0:1 viņi izskatījās samierinājušies, un mums kļuva daudz vieglāk. Mūsu pārsvars otrajā puslaikā jau kļuva nepieklājīgs. Turēju savus futbolistus sasprindzinājumā, turējām tempu, presingojām, lai futbolisti nenomierinātos.
Beigās iekritām pretuzbrukumos, jo pārliecība reizēm sasniedza kulmināciju [smaida]. Ar to cīnāmies jau kopš janvāra. Man patīk uzbrūkošs futbols, bet mēģinu panākt balansu. Četri uzbrucēji [Karašausks, Apiņš, Karlsons, Grebis]? Gribēju, lai katrs uzbrucējs sajūt vārtu garšu. Ģirts nebija guvis vārtus pirmajās trīs kārtās, iesita šodien, Verners tāpat. Kad panācām 2:0, varēju uzbūvēt vairāk tādu aizsardzības modeli, taču šī bija spēle, kurā uzbrucēji varēja sajust bombardiera kvalitātes.
Kurzemes derbijs? Tur bija vairāk spriedzes, vairāk piesardzības. Tieši šī piesardzība mums neļāva uzvarēt to spēli. Salīdzinot to maču ar šodienas, dažāds bija arī laukuma segums - pāreja nav tik vienkārša, gatavošanās ir specifiska. Turklāt šeit [Hanzas vidusskolas laukumā] segums ir sabojājies - tas kļuvis cietāks. Man vienmēr te ir paticis spēlēt, jo ir plašums un labs paklājs - redzams, ka gadu garumā tas ir nosēdies un kļuvis ciets. Lai gan ir vēl trakāki gadījumi - Valmierā tā ir katastrofa, augstākajā līgā uz tādiem laukumiem nedrīkst spēlēt. Nākamo spēli ceram aizvadīt uz dabīgā seguma lielajā stadionā. Esmu palūdzis kluba vadībai pamēģināt to paveikt. Saprotam, ka pretinieks ["Jelgava"] mēģinās aizvērt zonas un mazajā laukumā [ar mākslīgo segumu] ir grūti uzvērt jebkuru pretinieku. Brīnos par "Jelgavu" - lai kas tur mainītos, lai kāds treneris atnāktu, lai kā mainītos sastāvs, komandas gars paliek. Mēs cienām to, cienām, ka viņi vienmēr sitas.
Ikaunieka neprecīzie sitieni? Viņš ilgi nav spēlējis un tikai pamazām ieiet spēļu tonusā. Plus Jankam ir tāds pluss vai mīnuss, drīzāk pluss - viņš grib būt līderis un reizēm viņš šīs līdera īpašības demonstrē vairāk nekā atļauts. Nešaubos, ka viņš ir mūsu līderis un sāks sist iekšā. Domāju, viņam ir saraustīts stāvoklis, viņš pēc iespējas ātrāk grib ieiet ritmā. Jurkovskis? Ceļgala trauma, taupām viņu. Nekas nopietns, bet lielas slodzes šobrīd nevar izpildīt. Tobera nomaiņa? Mums pilnībā piederēja viduszona, bet uzbrukumā pietrūka asuma [iznāca Karlsons]. Burtiski divas minūtes pēc tam atklājām rezultātu. Toberu nenomainīju tāpēc, ka būtu neapmierināts. Tie bija taktiski apsvērumi. Tobers ir pelnījis būt pamatsastāvā. Nav nozīmes, cik viņam gadu, visa komanda saprot, ka Tobers ir pamatsastāva futbolists.
LFF vēlēšanas? Tām vairs nesekoju, jo tur lec ārā tādas lietas, ka nav vērts. Vēlu katram kandidātam veiksmi. Man svarīgi, lai vēlēšanu uzvarētājs nodarbojas ar futbolu. Esmu pārliecināts, ka viss notiks civilizēti, lai gan dažas epizodes [pirmsvēlēšanu periodā] manī raisa šoku. Reizēm. Taču esmu nolēmis pēdējā mēneša laikā par to nerunāt - esmu treneris, gatavoju komandu. Savu atbalstu iezīmēju jau iepriekš - ļoti gribu Gorkša uzvaru. Domāju, bijušais augsta līmeņa futbolists, kurš bija tik izsalcis, futbolu savedīs kārtībā. Šo viedokli paudu jau pirms mēneša."
Andris Riherts, "Mettas"/LU galvenais treneris: "Spēle bija diezgan interesanta, beigās uz abām pusēm vairāk sanāca kā treniņspēle, kurā iespējas izcelties bija gan uzbrucējiem, gan vārtsargiem. Mums vajadzēja noķert vārtu garšu - kādā mirklī man pat likās, ja būtu nedaudz augstāka meistarība, iespējams, angliski runājot, comeback. Bet ir 0:3. Gatavojamies spēlei pret Valmieru - beidzot jāgūst kādi vārti mājās. Valmiera ir tādā pašā situācijā kā mēs [0-0-4], vienīgi mēs būsim mājās un savi skatītāji ir jāiepriecina. Uzskatu, ka Valmiera šosezon var netrenēties vispār - viņi ar lokālpatriotismu vien daudz ko var panākt. Viņiem visi spēlētāji ir vietējie, viņi pat bez treniņiem rādīs labu spēli.
Pirmo vārtu ietekme? Ielaidām šos vārtus pēc sava auta. Tas vien parāda, ka tobrīd jau bijām "pabeiguši" puslaiku. Karlsona uznākšana pussarga vietā? Domāju, pretinieks nobijās - izlaida vienu no vecākajiem futbolistiem līgā, kamēr nomainīja jaunāko spēlētāju [Toberu]. Skaidrs, ka viņš [Pertija] negrib atkārtot kļūdas [acīmredzot atgādinājums par "Mettas" 1:0 uzvaru pērn, kad Pertija izlika vairākus jaunos spēlētājus - aut.]. Viņam baiļu sajūta bija visu laiku. Tikai beigās jau bija pārgalvība no abām pusēm. Kāpēc pie 0:2 bijām savā laukuma pusē? Tai brīdī svarīgi bija nepazaudēt galvu - lai pēc ielaistiem vieniem vārtiem nesekotu otrie. Neizturējām, pēc 11 minūtēm ielaidām vēl. Spēlētāji tādās reizēs paši izvēlas, cik augstu spēlēt. Galvenais pamatprincips - spēlēt kompakti.
Karašausks? Domāju, viņš ir bīstamāks tieši tad, kad mēs ejam uzbrukumā. Pozicionālā uzbrukumā liepājniekiem bīstamākie ir Strumija, Torress. "Mettas" pazudusī rezultativitāte salīdzinājumā ar starpsezonu periodu? Rezultāts būtu krietni labāks, ja [arī] spēlētu hallē, ja starpsezonu periodā mums būtu spēcīgāki pretinieki [Lietuvas pēc spēka otrā līga, Igaunijas augstākā līga]. Šeit šī sišanās ir pavisam citā līmenī. Neteiktu, ka tagad spēlējam slikti - skaidrs, ka tāda komanda kā Liepāja var mūs iespiest uz 20 minūtēm, bet tas arī nekas traks nav. Neko traku neredzu - tas nav nekas pazemojošs un ārkārtējs. Pēc tam spēle var pamainīties.
Kā ar komunikāciju un vai pēc Kalniņa un Indrāna aiziešanas komandā ir līderis? Šobrīd meklējam tādu. It kā pazīstam viens otru, bet skaidrs, ka puikas ir jauni, kuri neapzinās, ka var izdarīt vairāk. Līdera loma būtu jāuzņemas Emsim, Fjodorovam, Ševeļovam, Ošam. Tieši Ošs arī nebija kluss šodien un darīja spilgtas lietas.
2015. un 2018. gada salīdzinājums [abās "Metta" sākusi ar četriem zaudējumiem - aut.]? 2015. gadā lozungs bija "Tīra spēle". Bet bija absolūti netīra ["Metta" sezonas sākumā identificēja pārkāpējus, izslēdza divus futbolistus D.Tarasovu un A.Loginovu, uz kuriem cerēja kā vieniem no līderiem]. Negribu atgriezties pie tā. Ceru, ka šīs sezonas gaitā spēlētāji kļūs pieredzējušāki, kaut gan jaunie spēlētāji ir neprognozējami un var iet gan uz vienu pusi, fantastiski attīstīties, gan otru pusi. Sezonas vidū tie var būt jau citi futbolisti. Strādājot ar jauniešiem, jābūt delikātam un uzmanīgam.
Hanzas vidusskolas laukuma segums? Tam ir seši gadi - protams, ir nolietojies un laikam visnoslogotākais laukums Latvijā, vakar arī te visu dienu spēlēja. Jārēķinās, ka jau no paša sākuma šis segums bija brāķis, pašā sākumā šuves līmējās vaļā. Kopjot laukumu, tas ir daudz maz pieņemamā stāvoklī. Virslīgas līmenim prasītos cita laukuma kvalitāte. Laukuma nākotne? Tas ir Rīgas domes un LFF īpašums. Mēs esam galvenie īrnieki un cenšamies uzturēt kārtībā. Spēlēšana vasarā "Daugavas" stadionā? Kaut kad jāiet nākamajā līmenī. "Daugavas" stadions ir viens no simtgades simboliem. "Metta" kā komanda ir ļoti patriotiski noskaņota un kādam klubam tur ir jāspēlē tādā nozīmīgā gadā kā šogad. Latvijai 100 un "Daugavas" stadionā nevar nebūt futbola. Skaidrs, ka tur būs arī izlase, bet arī Virslīgai tur jābūt pārstāvētai. Vasarā tāpat trenēsimies uz zālāja un skaidrs, ka ir jāizmanto iespēja spēlēt "Daugavas" stadionā. Kāda ir situācija ar infrastruktūru, tāda ir - pa diviem gadiem [LFF jaunā prezidenta termiņš - aut.] neviens brutāli to neizmainīs. Brīnumi, protams, notiek - atceraties, pēc 1:1 pret Sanmarīno divus gadus vēlāk Latvijas izlase kvalificējās EČ finālturnīram. Lai Dievs dod - jāsadodas rokās un jātic."
