- Laikam zinu, ko darīji aizpagājušās nedēļas sestdienas vakarā (Daira brālis Dāvis kļuva par Adrijas līgas čempionu - J.F.). - Jā, protams, Adrijas līgas finālu skatījos. Kā jau visas Adrijas līgas spēles nebija ļoti skatāma, viss nāca ar lielu cīņu, un tieši ar aizsardzību Belgradas «Partizan mt:s» svarīgos brīžos izdevās «salauzt» «Crvena Zvezda» komandu. Arī Dāvis bija malacis - pāris reizes svarīgos momentos trāpīja tālmetienus un kopumā nospēlēja labi.
- Lasīju, ka no zāles izdzina arī abu komandu galvenos trenerus... - Jā, tā bija interesanta situācija. Abi treneri jau pirms tam bija dabūjuši pa vienai tehniskajai piezīmei, tad laukumā sākās grūstīšanās un tiesnesis pasauca abus trenerus, lai tie nomierinātu spēlētājus. Taču tiesnesis neko nepaguva pateikt, jo abi treneri viņam bruka virsū ar pārmetumiem, par ko katram tika piešķirta otra tehniskā piezīme un viņi bija brīvi.
- Iepriekšējā mačā pret «Crvena Zvezda» tieši tavs brālis izraisīja asumus. Vai šoreiz viņu neprovocēja? - Nē. Es tieši skatījos, vai kaut kas tamlīdzīgs neatkārtosies, taču Dāvis un arī pretinieku spēlētājs bija mierīgi. Laikam jau finālā šādiem incidentiem būtu pārāk augsta cena.
- Tavs brālis «Lielās talkas» dienā labi pastrādāja, bet kā ar tevi pašu? - Mums bija jābūt Grīziņkalnā, taču bija ļoti slikts laiks un treneri baidījās par to, ka kāds varētu saslimt, tādēļ jau no rīta talkošanu nācās atcelt. Nebūtu jau grūti stundiņu vai divas pastrādāt, taču laika apstākļi tiešām bija draņķīgi un negribējās riskēt ar veselību pirms svarīgām spēlēm, jo tāpat jau vairāki spēlētāji pirms neilga laika pa kārtai bija apslimuši.
- Nu tad vismaz mājas darbus sanāca apdarīt... - Mājās nomazgāju logus. (Smejas)
- Klau, ja tev būtu jāizvēlas starp plīsušu trubu, nemazgātu trauku kaudzi vai krekla gludināšanu, kam dotu priekšroku? - Traukus mazgā trauku mazgājamā mašīna. (Smejas) Es labāk izsūktu māju ar putekļusūcēju un nomazgātu logus. Bet, ja plīstu truba, tad noteikti nezinātu ko darīt un sauktu meistaru.
- Sezonas karstākajā laikā «VEF Rīga» sanāca diezgan brīvs grafiks, jo aprīlī bija jāaizvada tikai Latvijas Basketbola līgas spēles. Kā aizpildījāt šo laiku? - Pēc pēdējās VTB Vienotās līgas regulārā čempionāta spēles pret Krasnodaras «Lokomotiv-Kubaņ» trīs, četras dienas vispār neņēmām rokās bumbu, tikai paskrējām un pastrādājām trenažieru zālē, lai būtu neliela atslodze. Nospēlējām atlikušās LBL regulārās sezonas spēles un tad jau sākās smagāki treniņi, lai līdz VTB līgas play-off un LBL pusfināla pret «Barons kvartāls» ieietu formā. Domāju, ka mēnesi izdevās saplānot veiksmīgi un esam labi sagatavojušies.
- Tavs aģents Artūrs Kalnītis «Twitter» kontā bija ielicis bildi, kurā esi redzams individuāli strādājam Olimpiskā sporta centra zālē. Vai tā notiek bieži? - Ja nemaldos, tad nākamā diena bija paredzēta brīva, bet pēc treniņa nejutos īpaši noguris, tādēļ nolēmu palikt zālē un pastrādāt papildus. Pēdējā laikā diezgan bieži sanāk palikt pēc treniņiem kopā ar Koļu [treneri Nikolaju Mazuru], lai piestrādātu pie dribla un metiena. Īstenībā man patīk strādāt vienam, kad neviens tevi netraucē un zini, kas tieši tev ir jāpaveic. Varētu jau arī bez trenera, taču pēc katra metiena skraidīt pakaļ bumbai būtu grūti un nevarētu paveikt tik daudz. Tāpat treneris reizēm dod padomus par kāju darbību, kā rīkoties labāk, lai nezaudētu laiku. Vēl jau neesmu tik vecs, lai nevarētu kaut ko izmainīt. Ja vairākas reizes atkārto, tad tas ieietas.
- Ņemot vērā pagājušās sezonas beigu daļā gūto smago potītes savainojumu, vai šosezon tas nav par sevi atgādinājis? - Nē, viss bija kārtībā jau pagājušajā vasara izlases treniņos un arī šosezon nekādu traumu nav bijis. Pēc valstsvienības spēlēm kā jau katru gadu bija neliela fiziskā «bedre», taču par laimi tā nav ilga un tai vienkārši jātiek pāri.
- Mačā Hanzas vidusskolā pret «Barons kvartāls» komandu bija jācīnās ne tikai ar pretiniekiem, bet arī sauli... - (Smejas) Tas tikai tāds sīkums. It kā jau traucē, taču, ja esi snaiperis, tad tev grozs nemaz nav jāredz, pietiek ar to, ka zini, kur tas ir.
- Kā uztver to, ka LBL mājas spēles aizvadāt Latvijas pilsētās? Vai braukāšana uz šādām «mājas spēlēm» nenogurdina? - Reizēm ir tā, ka gribas mājas spēli mierīgi nospēlēt Rīgā, kur mums tagad ir jauna, forša ģērbtuve. Taču ir patīkami, ka šajās spēlēs zāles vienmēr ir pilnas un ir jūtams atbalsts. Protams, kad esi nospēlējis kādu grūtu maču VTB Vienotajā līgā, bet pēc tam LBL mājas spēle jāaizvada ārpus Rīgas, tad nav viegli, bet ko padarīsi. Vai šajās spēlēs jūtamies kā mājās? Kā kurā vietā. Rūjienā, kad spēlējām pret «Valmieru», bija 50 uz 50, Smiltenē mūsu līdzjutēju bija krietni vairāk, bet Saldū pret «Ventspili» vispār bija sajūta, ka mačs ir izbraukumā.
- Pieminēji jaunās ģērbtuvēs Olimpiskajā sporta centrā. Kas tajās ir īpašs? - Viena ģērbtuvē ir uztaisīta «VEF Rīga» stilā - ir melnas sienas, komandas logo uz grīdas. Tāpat ir izremontēta dušas telpa, kurai blakus ir arī pirtiņa, kā arī aukstās vannas. Aukstās vannas sastāv no divām vanniņām, kurām pa vidu ir aparātiņš, kurā izvēlies temperatūru (parasti 10-11 grādi), kura tiek noturēta. Šādā vannā parasti pavadu kādas desmit minūtes. Pirmā minūte ir grūta, jo visu laiku gribas ātrāk izkāpt laukā. (Smejas) Pēc aukstās vannas uzreiz prasās ieiet karstā dušā. Ir bijušas reizes, kad nav bijis siltais ūdens - tad gan pēc tam visu vakaru sēdi mājās un salsti.
- Auksti droši vien bija arī pēc zaudējuma Eiropas kausa mačā «Arēnā Rīga» pret «Valencia Basket»... - To spēli vispār neviens negrib atcerēties. Nezinu, kā gan mēs to maču nevinnējām... Paši savā starpā pēc tam runājot esam secinājuši, ka Valensijas komanda ķērās pie izmisuma soļa un uzlika zonas aizsardzību, jo ar cilvēks cilvēku aizsardzību viņiem nesanāca absolūti nekas. Mēs sasteidzām pāris uzbrukumus un ļāvām viņiem noticēt, ka mačs vēl ir glābjams.
- Ramūns Butauts vainu par nespēju apspēlēt zonas aizsardzību uzņēmās uz sevi... - Jā, bet, gatavojoties spēlei, tiek pētīti pretinieku maču videoieraksti, taču Valensijas komanda ne reizi nebija spēlējusi zonas aizsardzību. Droši vien, ja viņiem nebūtu -19, tad viņi pat nebūtu to mēģinājuši, taču ar cilvēks cilvēku aizsardzību viņi netika ar mums galā. Zonu jau nav tik grūti apspēlēt, vajadzēja vienkārši mierīgāk nospēlēt uzbrukumus.
- Kā tu jūti, vai komandas mikroklimats, kas sezonas laikā ir bijis labs, tuvojoties vasarai nemainās? Varbūt kāds jau domā par atvaļinājumu? - Domāju, ka nekas nav mainījies. Ja nebūtu tikušu VTB līgas play-off spēlēs un būtu jāspēlē tikai LBL, tad leģionāriem varētu rasties problēmas ar motivāciju. Runāju ar Jāni Strēlnieku, kuram pēc galvenā trenera [Jures Zdovca] atlaišanas Sanktpēterburgas «Spartak» komandā neklājas viegli, jo leģionāri jau domā par atpūtu un mājām. Jā, nesen viņi uzvarēja dažas spēles, taču, ja komandas spēlētāji runā par to, ka «ātrāk jāzaudē VTB līgas play-off pirmā kārta, lai varētu ātrāk braukt mājās», tad neko nevari izdarīt... Tādā ziņā mums viss ir kārtībā.
- Ar Roulendu kluba vadībai izdevies izvilkt pilno lozi, jo bieži leģionārs ar tādu meistarību, motivāciju un enerģiju Latvijā nespēlē. - Protams. Domāju, kā tāda līmeņa ārzemnieks Latvijā vēl nav bijis. Viņš ar savu enerģiju pavelk līdzi visu komandu, viņš ir spēlētājs, kurš padara labākus arī komandas biedrus. Turklāt arī ārpus laukuma viņš ir labs džeks - gudrs un inteliģents. Nav runa par kaut kādām konkrētām lietām, taču, sarunājoties ar viņu, saproti, ka viņam ir viedoklis katrā jautājumā, viņš daudz ko ir redzējis un par daudz ko interesējas arī ārpus basketbola laukuma.
P.S. Seko līdzi «Apollo» sporta ziņām arī sociālajā tīklā «Twitter» - @Apollo_sport
