«Līkne čempionāta laikā gāja uz augšu, ja salīdzinām ar pērno gadu, kur tā noslēgumā gāja uz leju. Lepojos ar komandu, puiši ir malači. Klusībā vienmēr ceram vairāk, bet puiši tiešām ir malači un varoņi,» sacīja Lauris, kurš čempionātā bija rezultatīvākais Latvijas hokejists (5+1).
Spēlē pret Somiju otrajā trešdaļā uz komandas soliņa parādījās Kirovs Lipmans, kurš bija neapmierināts ar tiesnešu darbību. Dārziņam humora izjūta nav sveša. «Šodien arī Lipmans aizsvilās un uzskrēja uz soliņa, gribējām jau viņu mazākumā laist laukumā.»
«Spēlētāji sevi gribēja pierādīt, bija grūt brīži, bet komanda tika ar tiem galā. Prieks, ka bažas, kuras izskanēja pirms turnīra, nepiepildījās. Tagad ir padarīta darba sajūta, arī mačos, kur gāja slikti, soliņš bija labs un saglabājām ticību.»
Dārziņš uzsver, ka pēc zaudētā mača Austrijai komandā noskaņojums bija bēdīgs, taču treneri spēja spēlētājus «pacelt».
«Pēc mača ar Austriju varējām galīgi sabrukt, varbūt ne pieredzējušie spēlētāji, bet jaunie. Treneri pēc šī zaudējuma sasauca vienu no labākajām sapulcēm un jutāmies labāk. No šī vājprāta vajadzēja atrast kaut ko pozitīvu. Citreiz nevajag nekādus vārdus teikt, citreiz vajag. Ar francūžiem bija grūta spēle, pirmo periodu pret viņiem bijām vadībā, taču tas bija apmāns, nemaz tik labi nespēlējām. Čaļi juta to pašu un ģērbtuvē vajadzēja «iedot iekšās». Šādi brīži ir jāmeklē,» secina uzbrucējs, kurš paslavē komandas biedrus un arī līdzjutējus.
«Grūti teikt, kādu atzīmi varētu iedot par turnīru, galvenais, ka sapurinājām sevi. Paldies faniem, viņi bija dzirdami hallē, ja viņi nebūtu, dažās spēlēs būtu bijusi tukša halle. Manu lomu atviegloja labs kolektīvs un visi kopā strādājām. Ceru, ka tiku ar šo darbu galā. Kad turnīrā pienāca grūtības, nebijām nekādi vājie,» teic hokejists, kurš uzskata, ka treneru kolektīvam jāturpina strādāt ar izlasi.
«Protams, viennozīmīgi, treneru korpuss bija saliedēts un informācija līdz mums nonāca laicīgi. Bijām uz vienas lapas,» atbildēja Dārziņš.
