Draizaitls - vācu zvaigzne Rīgā

Nacionālās hokeja līgas klubs Edmontonas "Oilers" nākamajā sezonā pārcelsies uz jaunu arēnu. Atvadu mačs leģendārajā Rexall Place, kas bija mājas kopš 1974. gada un kas pieredzēja piecus Stenlija kausus septiņās sezonās ar Veinu Grecki un Marku Mesjē priekšgalā, notika 6. aprīlī - regulārā čempionāta izskaņā pret Vankūveras "Canucks". Tika izcīnīta uzvara ar 6:2.

Punktu minūti un 57 sekundes līdz pamatlaika beigām pielika vāciešu uzbrucējs Leons Draizaitls. Vairākumā Konors Makdeivids nogādāja ripu līdz Teiloram Holam, kurš no vārtu līnijas atrada turpat dežūrējošo komandas biedru. Nekavējoties sekoja metiens tālajā stūrī. "Tobrīd par to nedomāju, bet pēc tam lasīju un sapratu, cik tas ir iespaidīgi un cik ļoti man paveicies. Protams, bez partneriem tas nebūtu iespējams," sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica centra uzbrucējs.

Viņu Nacionālās hokeja līgas 2014. gada draftā izraudzījās ar trešo numuru, un 20 gadus vecais Vācijas izlases uzbrucējs norādīja, ka līdz pēdējam brīdim nezināja, kura komanda viņu izvēlēsies - iespējams, Bufalo "Sabres" ar otro numuru, iespējams, Ņujorkas "Islanders" ar piekto. Tomēr par nonākšanu Edmontonā Draizaitls ļoti priecājas - apkārt ir daudz jaunu un talantīgu spēlētāju. "Mums ir nepieciešamie puzles gabaliņi, lai viss izdotos," pauda uzbrucējs. "Oilers" kopš 2006. gadā finālā piedzīvotā zaudējuma izslēgšanas mačiem vairs nav kvalificējusies.

Sezonas sākums Draizaitlam padevās lielisks - septiņi punkti pirmajās trīs spēlēs un 17 punkti pirmajos desmit mačos. "Mēģini turpināt tādā pat garā, palikt tādā pat līmenī, katru dienu saglabāt spēles plānu. Centos par punktiem daudz nedomāt, nelikt spiedienu uz pleciem," sacīja uzbrucējs. Taču Edmontonā nedomāt par hokeju ir sarežģīts process, un tas pierādījās arī sezonas gaitā - lai sakrātu nākamos 17 punktus, vajadzēja 24 spēles.

Tomēr ar sezonu vācietis ir apmierināts - ar 19 vārtiem un 32 piespēlēm viņš kļuva par Edmontonas "Oilers" otro rezultatīvāko spēlētāju (tiesa, Makdeivids savainojuma dēļ izlaida vairāk nekā 30 mačus), bet Nacionālās hokeja līgas kopvērtējumā ierindojās 88. pozīcijā. Priekšā tika palaisti 28 eiropieši, bet tas netraucēja iekļūt Eiropas izlasē septembrī gaidāmajam Pasaules kausam. "Tas ir milzu gods. Spēlēšu vienā komandā ar Anži Kopitaru un Marianu Hosu - lieliski," norādīja Draizaitls. "Protams, fakts, ka būsim no dažādām valstīm, ir neierasts, bet tāpat būs laba komanda, kas cīnīsies par uzvaru turnīrā."

Trīs spēlētāji, pret kuriem laukumā klājies visgrūtāk, ir Raiens Geclafs un Raiens Keslers no Anaheimas "Ducks" un Kopitars no Losandželosas "Kings" - lieli, stipri un ar augstu individuālo meistarību. Tieši Kopitars un tā brīža čempione pasniedza pirmo mācību stundu lielajā hokejā - karjeras trešajā mačā Draizaitls nopelnīja negatīvu lietderības koeficientu -3, bet komanda zaudēja ar 1:6, vienīgos vārtus gūstot pašā izskaņā.

Taču turpinājumā izdevies pamanāms progress, un vācietis attaisno cerības. Esam pieraduši redzēt hokejistu ar viņa parametriem - 185 centimetri un 97 kilogrami - spēlējam fiziskā stilā, taču Draizaitls vairāk liek lietā rokas un galvu. Viņš atzīst, ka cenšas līdzināties Pāvelam Dacjukam, pētīt viņa mačus un aizgūt jaunas lietas. Taču tikai līdzināties, nevis kopēt. "Uzskatu, ka esmu pilnīgs hokejists - labi spēlēju visās zonās. Protams, ir lietas, pie kurām strādāju un kuras cenšos uzlabot." Tāpat par plusu uzskatāms fakts, ka Draizaitls var spēlēt gan centrā, gan abās malās.

Draizaitls, kurš pērn kļuva par Kanādas junioru līgu Memoriālā kausa vērtīgāko spēlētāju jeb MVP (tikai trešais eiropietis, kuram tas izdevies - aiz Aleksandra Radulova un, protams, Edgara Kuldas; par šo faktu viņš zināja), lai gan finālā zaudēja, ir jaunākais Vācijas izlases spēlētājs, kurš ieradies Latvijā. "Tas nenoņem atbildību no maniem pleciem - tāpat jāpalīdz komandai uzvarēt. Un esmu gatavs darīt jebko, spēlēt jebkuru lomu," pauda uzbrucējs, kurš 2014. gadā - vēl pirms drafta - piedalījās pasaules čempionātā.

Viņš izcēlās ar vieniem vārtiem un trim piespēlēm, Vācija turnīra gaitā tika galā ar Latvijas valstsvienību, taču kopvērtējumā palika aiz mūsējiem. Toties izdevās apsteigt Kazahstānu, pateicoties pēcspēles metienos izcīnītajam panākumam. Draizaitls piedalījies arī divos U18 un divos U20 pasaules čempionātos, un ar viņu ierindā vācieši nekad nav izlidojuši uz zemāku divīziju. 2014. gadā U20 turnīrā izšķirošajā spēlē ar 5:2 tika pieveikta tieši Latvija.

Šoreiz tas nav iespējams pat teorētiski, jo nākamā gada turnīru uzņems viņa dzimtā pilsēta Ķelne un Francijas galvaspilsēta Parīze. "Domāju, ka tas palīdzēs hokeja popularizēšanai - skatīsies arvien vairāk un vairāk cilvēku. Spēlēt mājās būs neaizmirstama pieredze," pauda Draizaitls. Viņš izteica cerību, ka mazākie hokejisti seko viņa gaitām un ņem piemēru. "Gribu būt hokeja vēstnieks Vācijā."

Pēc viņa domām, Vācija dodas pareizajā virzienā un situācija ir labāka nekā pirms desmit gadiem. 2010. gadā turnīrs arī notika Vācijā, un laukuma saimnieki šokēja pasauli, iekļūstot pusfinālā un finišējot ceturtajā vietā. Tomēr pēcāk ceturtdaļfināls izrādījies nesasniedzama barjera.

Uz Nacionālās hokeja līgas ledus šosezon kāpa seši vācieši - Draizaitls, Tobiass Rīders no Arizonas "Coyotes", kurš sakrāja 37 punktus, Toms Kūnhakls no Pitsburgas "Penguins", kurš 42 spēlēs tika pie 15 punktiem, kā arī aizsargi Deniss Zeidenbergs no Bostonas "Bruins", Kristians Erhofs no Losandželosas "Kings" un Čikāgas "Blackhawks" (abiem - 12 punkti) un Korbians Holcers no Anaheimas "Ducks" (trīs piespēles 29 mačos).