Latvijas izlase otrdien Čehijā notiekošā pasaules čempionāta A apakšgrupas noslēdzošajā - septītajā - spēlē pēcspēles metienu sērijā ar 2:3 piekāpās Francijai, taču, pateicoties vienam punktam, kas iegūts pēc pamatlaika, spēja nosargāt vietu elitē. Tiesa, Latvija nebija tālu, lai izkristu no pasaules čempionāta augstākās divīzijas, jo pamatlaika pēdējā minūtē rupju kļūdu uz zilās līnijas pieļāva aizsargs Kristaps Sotnieks, taču Edgars Masaļskis neitralizēja Francijas izgājienu.
«Ceru, ka tas slapjums manās biksēs ir tikai sviedri,» atceroties pamatlaika pēdējo minūti, pauda Džeriņš. «Zinu, ka citi puiši pat nevarēja noskatīties, kas tur notiks. Vienkārši aizvēra acis. Mēģināju augstākiem spēkiem aizsūtīt labas domas.»
«Bijām vadībā ar 2:0, un bija jānotur uzvara. Ar to neesam apmierināti, taču izdevās vismaz minimālais uzdevums. Vajadzēja tikai trešajā trešdaļā noturēties, jo Masaļskis «stāvēja uz galvas» un ķēra visus metienus. Vajadzēja tos dažus metienus bloķēt, un nekas nebūtu noticis,» uzskata Džeriņš, kurš šajā pasaules čempionātā bieži spēlēja vienā uzbrucēju virknējumā ar rezultatīvajiem Kasparu Daugaviņu un Lauri Dārziņu. «Grūti vērtēt savu sniegumu. Tas drīzāk jāprasa maniem maiņas partneriem Daugaviņam un Dārziņam. Kā zināms, viņi savu rezultativitātes punktu bagāžu savāca milzīgu. Manējā nestāv ne tuvu. Šis individuāli man varētu būt viens no labākajiem čempionātiem, jo atbildība uz mani bija lielāka nekā citus gadus.»
Kā zināms, šis Latvijas izlases galvenā trenera amatā bija pirmais pasaules čempionāts Aleksandram Beļavskim, taču Džeriņš izteicās, ka viņam ir patīkami strādāt ar šo speciālistu.
«Tas, vai Beļavskim jāpaliek izlases galvenā trenera amatā, nav jālemj man. Kāpēc gan lai man ar viņu nepatiktu strādāt? Viņš ir kārtīgs vecis, pats bijis hokejists. Viņš saprot, ko nozīmē braukt uz pasaules čempionātu. Domāju, arī pārējiem hokejistiem patīk ar Beļavski strādāt, jo treneris pats to visu ir izbaudījis uz savas ādas. Viņš saprot, ko nozīmē uzvārds uz krekla, kam uz krūtīm ir Latvijas valsts ģerbonis,» sacīja Džeriņš.
Kanāda apakšgrupu turnīrā tika pie septiņiem panākumiem tikpat spēlēs, kas tai ar 21 punktu ļāva ieņemt pārliecinošu A grupas pirmo vietu, bet 16 punktus iekrāja Zviedrija. 13 punkti šobrīd ir Čehijai, bet deviņi punkti - Šveicei. Šīs komandas tad arī nodrošinājušas sev vietu ceturtdaļfinālā, kamēr Vācija šo turnīru noslēdza ar septiņiem iegūtiem punktiem. Pa pieciem punktiem šajā apakšgrupā iekrāja trīs komandas, bet pēc savstarpējo spēļu rezultātiem sestajā vietā ierindojās Francija, aiz tās - Latvija, bet kā pēdējā - astotā - šo pasaules čempionātu noslēdza Austrija, tādējādi izkrītot no elites divīzijas.
Pasaules čempionātā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.
