E grupa: Beļģija, Itālija, Zviedrija un Īrija

Beļģiju var pamatoti uzskatīt kā par E grupas favorīti, tā arī par vienu no spēcīgākajām turnīra komandām. Beļģija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi galvu reibinošu progresu. Vēl 2009. gadā beļģi FIFA rangā ieņēma 66. vietu, turklāt interesanti, ka tobrīd Latvija atradās augstāk, jeb 45. pozīcijā. Beļģijas izlase kopš nelielā krituma ik gadu kāpusi uz augšu un 2015. gadā sasniedza pārsteidzošo 1. vietu. Marka Vilmotsa komanda nav izcīnījusi nedz pasaules kausu, nedz Eiropas čempiona titulu, tomēr tās sastāvs ir nodēvēts ļoti skaļi - par ''zelta paaudzi''. Savā kvalifikācijas grupā beļģi finišēja pirmie, zaudējot tikai vienu spēli pret Velsu (0:1) un beidzot ar vārtu attiecību +19.

Ja Beļģiju var uzskatīt par nomināli spēcīgāko grupas komandu, tad pārējo vienību spēku samērs ir visai līdzīgs, kas sola ļoti spraigu cīņu. Zviedrija kvalifikācijā ieņēma trešo vietu un par mata tiesu iekļuva finālturnīrā. Play-off izspēlēs zviedri divās spēlēs (2:1 un 2:2) pārspēja Dāniju un nopelnīja ceļazīmi uz Franciju.

Arī Itālija no savas H grupas izkļuva pārliecinoši pirmā, nezaudējot ne spēli un par četriem punktiem apsteidzot otru grupas favorīti Horvātiju. Itālijas sastāvs, kas tiek sūtīts uz ''Euro 2016'', vairs nav tik spēcīgs kā, teiksim, pēdējā, 201. gada Eiropas čempionātā, tomēr itāļi joprojām ir spēks, ar ko citām izlasēm būtu jārēķinās. Spēles kvalitātes kritumu var sasaistīt ar paaudžu maiņu un Itālijas A Sērija līmeņa lejupslīdi, taču, tas nevarēs kalpot kā nopietns arguments, ja itāļi turnīrā piedzīvos fiasko un neizkļūs no grupas.

Īrija Eiropas čempionātos nav biežs viesis. Komandai šis būs trešais finālturnīrs vēsturē, turklāt iepriekšējos divos (1988. un 2012.) izcīnīta tikai viena uzvara - 1988. gadā čempionāta atklāšanas spēlē pārspēta principiālā pretiniece Anglija. Šogad Īrija kvalfikācijā ieņēma trešo vietu grupā un pārspēlēs divu spēļu summā uzveica Bosniju ar 3:1, kas ļāva ņemt dalību turnīrā Francijā.

Futbola līdzjutēji ar nepacietību un nelielu neziņu gaida, ko finālturnīrā iespēs grupas favorīte Beļģija. Objektīvi vērtējot, izlases sastāvs ir tik spēcīgs, ka ar to mierīgi varētu cīnīties par uzvaru turnīrā, tomēr viss nav tik vienkārši kā izklausās. ''Zelta paaudze'' nav nejaušs izdomājums. Individuāli tik lieli meistari vienkopus beļģiem nav bijuši sen, iespējams, nav bijuši nekad, tomēr problēma ir komandas spēlē. Arī Vilmotss pret savu komandu bijis lakonisks, sakot, ka pašreizējie spēlēji nespēlē komandai, bet gan sev un tā, esot lielākā problēma.

Beļģija var lepoties ar daudziem augstas klases futbolistiem, kuri ikdienā pārstāv elites līmeņa klubus. Galvenā trenera Marka Vilmotsa un viņa palīgu svarīgākais uzdevums ir panākt, lai visas zvaigznes spēlētu vienoti un atrast pareizo taktiku, kas ļautu maksimāli izmantot komandas potenciālo spēku. Tuvojoties finālturnīram, treneru štābs atsijāja tādus spēlētājus kā Nikolasu Lombaertsu, Antoniju Vanden Borri, Adnanu Januzaju un Naceru Čadli. Vilmotss kvalifikācijā daudz rotēja uzbrucējus, tādēļ ir grūti prognozēt, kuram treneris uzticēsies vairāk, taču pēdējās draudzības spēles liecināja, ka tas varētu būtu Romelu Lukaku. Ikvienai komandai būs pastiprināti jāuzmanās no beļģu pussargu līnijas, kurā darbosies tādi spēlētāji, kā Azārs, de Breine, Naingolans un Mertenss.

Itālijas izlase pagājušajā Eiropas čempionātā aizcīnījās līdz finālam, kurā cieta bezierunu zaudējumu Spānijai (0:4). Tobrīd izlases līderi bija tādi futbolisti, kā Mario Baloteli, Rikardo Montolivo, Antonio Di Natale un Andrea Pirlo, tomēr neviens no viņiem šogad nepalīdzēs Itālijai Eiropas čempionātā. Baloteli vieglprātīgā attieksme pret futbolu novedusi uzbrucēju līdz pamatīgam bezdibenim un vairs nav ne miņas no tā ''Super Mario'', kāds viņš bija pirms dažiem gadiem. Jāatzīst, ka futbolisti nav mūžam jauni un pienāk brīdis, kad jaunie spēlētāji izkonkurē vecākos. Piemēram, Pirlo gadījumā treneris atteicās pussargu ņemt izlasē, jo ''Maestro'' vairs nespēlē Eiropā, bet gan ASV, pamatojot to ar pārāk zemu līmeni izlases interesēm.

Valstsvienības sastāvā pārliecinoši skaļākais vārds ir Džanluidži Bufons. 38 gadus vecais vārtsargs Itālijas izlasi pārstāv jau kopš 1997. gada, un tajā aizvadījis 156 spēles, kļūstot par vienu no labākajiem Itālijas un pasaules vārtsargiem. Māc bažas, ka Bufons varētu palikt aiz Salvatores Sirigu muguras, tomēr skaidrāks skats iezīmēsies turnīra gaitā.

Zviedrijas izlases līderis ir viens no nācijas visu laiku labākajiem futbolistiem, 34 gadus vecais Zlatans Ibrahīmovičs, kurš pēc spožas sezonas Parīzē pameta vietējo PSG komandu un jaunajā sezonā ļoti iespējams pievienosies titulētākajām Anglijas klubam Mančesteras ''United''. Ibrahīmovičs ir atslēgas figūra, uz kuru spēlē pārējā komanda, taču kvalifikācijas turnīrā uzspīdēja arī tādi futbolisti kā Erkans Zenigs un Jimmi Durmazs. Komandā arī seši futbolisti no 2015. gada Eiropas U21 čempionvienības.

Īriju var uzskatīt par nominālo grupas pastarīti, tomēr futbols ir pārāk neparedzama spēle, lai kādai no komandām piedēvētu šādu apzīmējumu. Vienības kodolu veido Anglijas komandās spēlējoši futbolisti, turklāt tajā nav neviena pārstāvja no Francijas, Spānijas, Itālijas vai Vācijas, taču ir viens ASV futbola klubu dalībnieks - uzbrukuma līderis un komandas kapteinis Robijs Kīns. Jāpiebilst, ka komandas galvenais treneris pirms turnīra atsijājis citu MLS komandas spēlētāju - Kevinu Doilu. Vārtu drošība, visdrīzāk, tiks uzticēta pieredzējušajam Šejam Givenam, un priekšējā līnijā pretinieku aizsargiem problēmas centīsies sagādāt Džonatans Volterss un Šeins Longs, kā arī iepriekš minētais Kīns.

Iekavās norādīta vieta, kurā attiecīgā komanda atrodas turnīra favorītu rangā