Tev izdevies iepazīt LBL no dažādām pusēm. Kā LBL izskatās 2013. gadā?Trīs mēneši Latvijas Basketbola līgā man kļuva par fantastisku laiku. Tie deva iespēju no citas puses paskatīties uz lietām, kurās esmu iesaistīts vairāk kā 30 gadus. LBL organiski iederas Latvijas sporta vidē. Tā ir viena no retajām līgām, kuru var dēvēt par pašpietiekamu. LBL spēj iztikt ar savu finansējumu, ilgi strādājusi bez ģenerālsponsoriem un radījusi kvalitatīvu produktu.
Līga sasniegusi robežu, kad nepieciešams jauns pavērsiens. Nākotnē redzu LBL ar 14 komandām, katrai saprotot un apzinoties savu uzdevumu. Neskaitot divus flagmaņus, līgā būtu jābūt piecām komandām ar spēlētājiem 18-22 gadu vecumā, bet ne vairāk par 70%. Tās veidotu rezerves vidusmēra klubiem – Jelgavai, Jūrmalai, Jēkabpilij. Ideālā variantā LBL spēlētu četras studentu komandas. “Turību” un LU papildinātu komanda no “spēka” ministrijām un LSPA vienība. Artūrs Visockis-Rubenis un Arnis Vecvagars veic fantastisku darbu. Viņi sagatavo spēlētājus citiem klubiem, nepastāvot nekādām priekšrocībām, kādas ir Jūrmalai, Liepājai vai Ventspilij saprotošu pašvaldības vadītāju personās.
Vēlētos līgā redzēt arī “Okartes” atbalstīto U18 izlasi ar plašāku laika redzējumu, vismaz līdz U-20 vecumam, kad labākie spēlētāji iekļautos lielās izlases tiešajās rezervēs. Komandu vada ļoti labi treneri – Nikolajs Mazurs, Viktors Lācis. Svarīgi, lai puiši, kuri sevi vēlas realizēt sportā, atrastos stingrā speciālistu uzraudzībā. Tādā formātā līga kļūtu tiešām aizraujoša un kvalitatīvāka.
LBS strādā pareizā virzienā un lielas izmaiņas organizācijā nav nepieciešamas. Uzskatu, ka Edgars Šneps atrodas savā vietā, harizmātisks cilvēks. Ievērojams potenciāls ir Ērikam Ozolam. Manuprāt, viņam nepieciešams lielāks darba lauks par LBL. Ēriks būtu piemērots Baltijas Basketbola līgas izpilddirektors gan sievietēm, gan vīriešiem. LBL mērogā labu darbu veic Agnis Pērkons un Lāsma Zandere. No humora viedokļa par manu palikšanu LBL direktora amatā – trīs Edgari – Šneps, Jaunups, Abrams – basketbola vadībā būtu par daudz.
LBS ierobežo sporta politikas trūkums valstī. LBS nevar piesaistīt papildu finansējumu, ja valstī nav precīzi noteiktu prioritāšu. LBL no dibināšanas ir pusprofesionāla amatieru līga. Valsts nav definējusi, kas ir pusprofesionāla līga. Tā nav LOK vai pašvaldības problēma, tā ir valsts atbildība. Valstij jāveicina iesaiste sportā.
Minēji pašpietiekamību. Vai paplašināta līga varēs izdzīvot?LBL līdz šim izdzīvojusi dažādās formās. Domāju, tā būs arī turpmāk. Ja vēlamies sasniegt augstāku līmeni, nepieciešami citi finanšu instrumenti. Valstij jāpārskata nodokļu sistēma un sporta politika. Tagad sacensības pārrauga nevalstiska organizācija – biedrība “Latvijas Basketbola savienība”. Valsts vietā ar līgu, komandu atbalstīšanu savu iespēju robežās nodarbojas pašvaldības un biedrības, kuras netieši veic arī nācijas kadru audzināšanu. Ņemot vērā radīto produktu un lielāku pievienoto vērtību, nodokļu slogam būtiski jāatšķiras no patērējošās sabiedrības daļas.
Kā pamatot nosaukto pievienoto vērtību?Daudzi ar skepsi izsakās par niecīgo ieguvumu, kad nerezidenti nopērk nekustamo īpašumu Jūrmalā, jautājot, kāda ir pievienotā vērtība? Aizmirstot, ka cilvēks izdzer pienu, pērk pakalpojumus, rada jaunas darba vietas utt. Tāpat ir ar sportu – veseli, gudri un atbildīgi cilvēki, radīs Latvijai veselus un atbildīgus bērnus. Tas būs nopietns ieguvums valstij ilgtermiņā.
Lielāka pievienotā vērtība veidojas, ja klubi rada jaunatnes sistēmu, sadarbojas ar sporta skolām, iesaista plašāku cilvēku loku, nevis tikai nopērk profesionālus spēlētājus.Domāju, tās ir pakārtotas lietas. Klubi nevar pastāvēt paši par sevi, klubi sadarbībā ar pašvaldībām sportu pielāgo reģionālām īpatnībām. Viss ir, tikai iztrūkst valsts politikas.
Pakāpi augstāk nokļuvis VEF. Klubs ieguvis labāku finansējumu, taču ilgtermiņā labākā situācijā atrodas Ventspils. VEF balstās pāris personu harizmā. Sapnī, kuru viņi realizē bez pašvaldības atbalsta. Ja nav spēcīga pašvaldības vadītāja, kurš līdzās siltumam un sociālajām problēmām spēj saskatīt sporta nozīmi, kur sportistam doties? Kur pastāv valsts atbildība, pasūtījums? Valsts neregulē pasūtījumu.
Valstij jāiesaistās profesionālajā sportā?Jāiesaistās, jo valsts ir augstākā institūcija, kura nosaka savu iedzīvotāju likteņus. Valstij nav jādotē profesionālais sports, taču jārada labvēlīga nodokļu politika. Līdz šim to darījušas pašvaldības, izmantojot savus ierobežotos resursus. Nākotnē valstij jāregulē nodokļu politika un jāizdara pasūtījums. Tam nav nepieciešami valsts budžeta līdzekļi.
Piemēram, ja jaunajam spēlētājam, no kura, iespējams, izveidosies profesionāls sportists, tiek maksāta 200 latu alga, vēl 200 latus jāsamaksā nodokļos. Vai tas ir taisnīgi, zinot, ka tajā neslēpjas komerciālas intereses? Mēs valstij gatavojam labus cilvēkus, iedodiet atlaidi. Saka, ka naudu sportam jādod no uzņēmumu peļņas. Kas valstī pelna? Tās ir valsts kapitālsabiedrības un valsts akciju sabiedrības.
Kādai atlaidei būtu jābūt?Piemēram, par pirmo gadu 0%, par otro 5%, par ES un nerezidentu profesionāliem līgumiem 10%.Samazinātais nodokļu slogs par pakalpojumiem dzīvokli, uzturs, apdrošināšana utt., izņemot reklāmas pakalpojumus. Pieņemu, ka atalgojumam virs 1000 latiem, nodokļu slogs netiek mainīts.
Vai basketbols izveidojies par paraugu citiem sporta veidiem Latvijā? Pamatojums?Basketbols Latvijā ir vadošais sporta veids gan kvantitatīvajos, gan kvalitatīvajos rādītājos. Otrkārt, Latvijas basketbolam piemīt spēja pašattīrīties. Treškārt, Latvijas basketbols ar pieticīgiem resursiem spēj sagatavot bērnus, kuri spēj braukt mācīties un spēlēt ārvalstīs. To vislabāk redzam sieviešu basketbolā. Latvijas basketbolā nav dzimumu barjeras un izveidota plašākā jaunatnes sporta sistēma valstī. Vēl viena priekšrocība – basketbols nav dārgs sporta veids.
Patīk Latvijas izlases attīstība pēc pašattīrīšanās. Prieks un gandarījums skatīties, kā aug Ainars Bagatskis. Blakus aug talantīgi treneri – Arnis Vecvagars, Roberts Štelmahers, Jevgeņijs Kosuškins. Vēlos, lai Latvijas basketbols kāpj augstāk. Dalība Eiropas čempionātā vairs nevar būt mērķis. Tas uzskatāms par starpposmu, mērķis ir dalība Pasaules kausa izcīņā.
Spēlētāju attieksme arī mainījusies. “Es pats gribu” nevis “Es – zvaigzne”.Kaspars Kambala “Sporta Avīze +” intervijā parādīja galveno atšķirību, cik trausla ir slavas un neslavas robeža. Tā ir tik trausla, ka otrās iespējas var nebūt. Kaspara intervija nes vēstījumu jaunatnei. Gan aizliegto vielu lietošanā, gan savainojumos. Latvijā ir sportisti, kuri spējuši gan iegūt labu izglītību, gan profesionāli spēlēt, Ainaru Bagatski ieskaitot.
Pārejot pie jaunatnes, kādu redzi LJBL?Latvijas jaunatnes basketbola līga brīdī, kad strādāju LBS, bija klasi pārāka par LBL. Tās spēks ir vecāku institūcijas atbalsts. Tūkstošiem vecāku ieinteresēti, lai viņu bērni sportotu. Pretstatā LBL, LBJL plašāka masveidība – tur ir, ar ko runāt! Līgā pulcējušās interesantas personības, kā rezultātā Edijam Eglītim, pārņemot direktora pienākumus, strādāt kļuva vienkāršāk. Ar bērniem strādāt ir interesantāk un vieglāk. Viņi mīl basketbolu ar sirdi, deg par procesu, pretstatā jau pieaugušiem - cita enerģija.
Edgars Abrams un basketbola kluba “Jūrmala/Fēnikss” valdes priekšsēdētājs Jānis Drulle. Foto: no personiskā arhīva
Kā jaunatnes sports ietekmē Jūrmalas basketbolu?Biedrība “Basketbola klubs Jūrmala” finansiāli atbalsta sporta skolas komandu. Mūsu pirmais pienesums – sporta skolā no Rīgas atgriezušies pieci bērni. Tas liecina, ka sistēma sāk strādāt. Pagaidām trūkst sporta zāļu. Jauna zāle būs Lielupes vidusskolā, 2014. gadā – zāle ar 800 vietām Kauguros. Tas ļaus attīstīt Jūrmalas basketbolu.
Izveidojām vienotu treneru metodiku abām komandām, ko realizē Jevgeņijs Kosuškins un Mārtiņš Liepa. Meklējam jaunatnes trenerus. Ceram uz Butāna jaunākā atgriešanos. Šobrīd par kluba spēlētāju fizisko sagatavotību rūpējas Jūrmalā iedzimtais, kurš dzīvo Tukumā – Jānis Ozols. Viņš kļuvis par vienu no mūsu stūrakmeņiem, paralēli strādājot ar bobsleja izlasi, hokejistiem, Tukuma bērniem. Ja izdosies Jāni noturēt, jaunatnes basketbolu pilsētā gaida cita nākotne. Sporta kvalitāte pieaugtu par divdesmit procentiem, ja tādi cilvēki kā Ozols un Lācis būtu katrā pilsētā.
Cenšamies ievērot un ieskaidrot pārmantojamības un pēctecības principu. Esi pateicīgs. Kad kļūsi par labu treneri, paņem vienu savējo līdzi. Tā ir liela biznesa vide. Serbi vai lietuvieši vienmēr paņem savējos līdzi. Šogad tā rīkojās Bagatskis, Galvanovskis. Daži vecmeistari līdzi nav paņēmuši nevienu. Tas ir sāpīgi, jo Latvijā gudru treneru netrūkst. Saku Žeņam – Tev jāaudzina vēl divi speciālisti. Saku Mārtiņam – meklē divus vai trīs čaļus. Kāds kļūs par menedžeri, cits – fizioterapeitu. Pašvaldības, valsts un atbalstītāju ieguldījumi jāizmanto lietderīgi.
Klubam ir ietekme sporta skolas attīstībā?Sporta skola atrodas pašvaldībās pārraudzībā, klubs var sniegt tikai ieteikumus. Ja mainīsies valsts sporta politika, arī Jūrmalas sporta skolas dzīve kļūs labāka. Lielupes vidusskolā, Aizputes ielā 1, celsim daudzfunkcionālu sporta zāli ar 2000 vietām. Ideālā variantā pēc pašvaldību vēlēšanām turpināsim pašreizējās iestrādes. Nepieciešama specializācija, vidusskolā izveidojot sporta internātu puišiem un meitenēm līdz 18 gadu vecumam. Vēlos, lai bērni varētu apgūt vismaz divas valodas, būtu pieejama sākotnējā profesionālā izglītība. Tālāk viņi spētu doties, kurš uz augstskolu, bet kāds varbūt uzreiz par profesionāli sportā.
Jūrmalas tradicionālie sporta veidi ir pludmales volejbols, basketbols, futbols, vieglatlētika. Lielupes vidusskolā specializētos 100-150 bērni, tie arī varētu būt bāzes sporta veidi.
Izmantosiet Ventspils, Liepājas vai citu pilsētu pieredzi?Jā, tiešām izmantosim arī citu pilsētu pieredzi, interesantu cilvēku Latvijā pietiek, nav nekur jābrauc pieredzes apmaiņās. Projektu īsteno pašvaldība ar pilsētas iedzīvotāju viennozīmīgu atbalstu.
Runājot par kluba attīstību, zināšanas smēlāmies no visiem Latvijas klubiem. Laikam esam vienīgais klubs, kurā nav algotu darbinieku. Naudu saņem tikai spēlētāji, pārējais – entuziasms un sporta mīlestība.
Kādi ir Jūrmalas kluba sportiskie mērķi?2013. gada sezonas prioritāte ir treneru kolektīva attīstība. Jāizstrādā savs redzējums, stils un metodika. Treneru grupu veido Jevgeņijs Kosuškins, Mārtiņš Liepa. Iespēju robežās centīsimies noturēt pieredzējušo spēlētāju kodolu. Ceru uz Edija Šlesera iesaisti sistēmā. Komandu veidojam tā, lai neiestātos pašapmierinātība. Lielu palīdzību sniedza Ainars Bagatskis, atļaujot nezināmiem treneriem piedalīties izlases darbā.
Gribam tikt “play-off”, taču pirmajā gadā visu panākt nevar. Komandas rokraksts sācis veidoties tikai šogad. Viens no mērķiem ir atrast jaunus spēlētājus. Vienu puisi Jūrmalā izdevās pievērst basketbolam nopietnāk. Citu ar „Nameja sirdi” un cīņas sparu noskatījām Zemgalē.
Jūrmalas klubs – kāds tas izskatīsies 2018. gadā?Domāju, pēc pieciem gadiem būsim klubs ar labiem pamatiem un starptautisku pieredzi. Komanda, kura spēlēs FIBA kausā vai Baltijas Basketbola līgā.
Cita situācija. VEF startē Eiropas kausos un VTB līgā, pakāpeniski atsakoties no dalības nacionālajā čempionātā.VEF virziens un temps ir ļoti labs. Izaicinājums – lai pēc zoles nenāktu krišana. Te jāatgriežas pie pašvaldības politikas. Ja klubs iegūs pilsētas atbalstu, tas kļūs par veiksmīgu piemēru gan sportisko rezultātu, gan sporta menedžmenta ziņā. Nedrīkst būt tā, ka galvaspilsētas komanda paliktu bez pilsētas atbalsta. Ceru, ka nākamā ievēlētā pašvaldība spēs VEF tādu atbalstu sniegt. Pie viesību galda daudzi izskatās skaisti, svinīgi, neatvairāmi. Brīdī, kad jāvāc trauki, neviena nav.
No 2005. līdz 2009. gadam Rīga atbalstīja vairākus klubus – ASK, īsāku brīdi “Baronu” un TTT.Iespējams, ka tā bija pareiza situācija, taču – bez metodikas un pilsētas politikas. Rīga ar naudas piešķīrumiem atbalstīja spēcīgas personības. Tādā pilsētā jābūt četrām basketbola komandām – divām vīriešu un divām sieviešu. Tās jāsadala pa rajoniem, vienai atrodoties labajā, vienai – kreisajā Daugavas krastā. Vienlaikus nosakot prioritātes. Piemēram, VEF jāveidojas par augstu sasniegumu komandu, “Baronam” – tautas komandu. Pilsētai jāslēdz ilgtermiņa līgums ar klubu, jāceļ jauna zāle Imantā vai Ziepniekkalnā. Iedodiet finansiālo atbalstu, pārējo piesaistīs paši. Jābūt konkurencei pilsētas mērogā, derbijiem. Rajons pret rajonu.
Cita problēma, tai skaitā sporta federācijās – Latvijā trūkst pārmantojamības. Atcerējos Tālivaldi Pētersonu. Deviņdesmitajos gados viņš tika izmests ārā no aprites, uz ielas. Atcerējāmies tikai deviņdesmit gadu jubilejā, pārējā laikā turpinot viņam līdzīgos ar ragavām vest uz mežu. Tajā pašā laikā – cik cilvēkus viņš pacēlis? Jābūt pašcieņai pret savu nāciju un tās sirmumu. Necienām ne tikai sporta skolotājus, arī pārējos pensionārus, viņu nabadzība un vientulība ir briesmīga.
Pagātni saglābt grūti, liela barjera. Vai labākais veids pagātnes saglabāšanai nav izveidot spēcīgu sistēmu šodien?Varbūt. Pētersonam bija izcila sistēma, kura tika izmesta ārā. Kāpēc mēs rīkojamies kā Luī XIV? Vajag ņemt klāt, attīstot esošo. Ja bērnus nevedīsi pie senču kapiem, bērni nenāks pie tevis. Tu būsi aizmirsts. Ja tevi neatceras, tu esi miris. Valsts izbeigusies.
