"Grūti, bet nekad jau nav bijis viegli,'' pēc pirmās dienas sacensībām Eriņš mediju zonā ienāca pamatīgi aizelsies. Vaicāts, kā viņš vērtē pirmajās piecās disciplīnās iespēto, Edgars piesauca nesenās traumas sekas, kamdēļ viņš šosezon desmitcīņas sacensībās startē pirmo reizi. "Simtiņš bija normāls, tālums bija tāds, kāds bija. Dēļ operācijas kopš ziemas nebiju lecis. Lodi pats nočakarēju - 14 metriem bija jābūt. Kaut kas tehniski nesanāca. Augstums bija līmenī, bet tas man jau nekad nav bijis labs. 400 metri arī īstenībā švaki - bija baigi grūti. Nezinu, kāpēc. Sākums bija labs, bet tā jau ir vienmēr. Rezultāts jau top tikai pēc tam - pēc tiem 200 metriem. Laikam (pēc traumas - aut.) vēl bišķi fiziski neesmu gatavs. Gatavojos tikai pusotru mēnesi. Kā ir, tā ir."
Punktu izteiksmē Edgars visvairāk esot pazaudējis tāllēkšanā un 400 metros. "Skatoties pēc simtiņa, biju domājis, ka 400 metros būs zem 49 sekundēm, bet pēc 250 metriem nenormāli pieplīsu- kājas atteicās," Eriņš neslēpa, ka distances otrā puse nākusi ļoti grūti.
Kā galveno uzdevumu sacensību otrajā dienā Eriņš nospraudis tikt līdz galam. "Obligāti," viņš uzsvēra, piebilstot, ka visvairāk satraucot starts kārtslēkšanā, jo traumas dēļ "tā nav mūžīgi lekta". Par vietu, ko varētu izcīnīt, viņš pagaidām nedomā. "Jo augstāk būšu, jo labāk. It kā gribētu savākt 8000 punktus, bet laikam būs grūti. Taču, nav arī neiespējami. Žēl, ka pēc traumas nepaspēju sagatavoties. Cik varēju, tik darīju, bet rezultāts ir tāds, kāds ir. Taču es cīnīšos, darīšu visu, lai tiktu līdz galam. To es apsolīju bijušajam trenerim, kurš aizgājis aizsaulē.''
