Lai arī pati sezonas izskaņa neizdevās kā vēlētos, kopumā tā vērtējama kā veiksmīgākā un stabilākā viņa karjerā. Janvārī Gulbis ATP reitingā atradās tikai 138. pozīcijā, bet nu ir labāko 25 tenisistu sarakstā, ieņemot 24. vietu. Kāpums par 114 vietām sezonas griezumā ir ievērojams rādītājs.
Ar profesionāļa attieksmi
Gulbis šogad izcīnīja divus ATP World Tour 250 kategorijas titulus no saviem četriem kopumā. Viņš otrreiz triumfēja Delribīčā un pirmo reizi sev mīļajā Sanktpēterburgā. 2012. gadā turnīros iegūtos/neiegūtos punktus viņš aizstāvēja ar uzviju, un nākamajā gadā to paveikt būs krietni vien sarežģītāk. Optimismu raisa fakts, ka Gulbis šogad tenisam pievērsies daudz profesionālāk nekā jebkad iepriekš.
Viņš sapratis: lai gūtu panākumus, ar talantu vien nepietiek. Nepieciešams liet sviedrus, atdot sevi visu, lai ko arī tas prasītu. Vairāk uzvaras Gulbim nākušas, nevis pateicoties tehnikas nianšu vai fiziskās sagatavotības uzlabošanai, bet gan sportisko rezultātu virzienā nostādītai galvai.
Cīnās līdz pēdējai iespējai
Fiziskie parametri un talants Ernestam Gulbim ir dāvana no dabas. Tās ir lietas, kuru pietrūkst daudziem un tad jākompensē ar smagāku darbu, nezaudējot motivāciju, neapstājoties pie sasniegtā. 25 gadus vecais latvietis šajā sezonā ir spilgts piemērs: ja ir vēlme kļūt labākam, caur ērkšķiem iespējams sasniegt rozes. Par Gulbja sportiskajām ambīcijām runā fakts, ka viņš šogad cīnās par katru bumbiņu laukumā pat šķietami bezcerīgās situācijās. Pagājušajā gadā tā bija reta parādība viņa spēlē.
Mēdz gadīties dienas, kad neizdodas gandrīz nekas no ieplānotā, nespēj uzķert savu ritmu un ar katru nākamo minūti, sitienu šķietami slīdi prom no pozitīva rezultāta. Pirmdien Parīzē spānis Fernando Verdasko nebija neuzvarams, ko Ernests apliecināja otrajā setā, veicot atspēlēšanos no 1:4, spēli ievirzot taibreikā. Teju visa mača gaitā Gulbis norādīja uz segumu, ar kuru nespēja rast kopīgu valodu, tomēr cīnījās līdz galam. Viņš nemeklēja attaisnojumus, jo apstākļi abiem ir vienādi. Citam ērtāki, citam ne tik. Šoreiz par labu spānim.
Jāturpina doties pa iemīto taciņu
Gulbis nevienā brīdī (to var teikt gandrīz par visu sezonu) nenolaida rokas, nezaudēja cīņasgribu, kaut cerību maz. Un tikai viņš pats vislabāk zina, kurā brīdī konkrētai sacensībai gaisma tuneļa galā vairs nav saskatāma.
Līmenis, kurā spēlē Ernests Gulbis, neļauj atslābt, ieslīgt pašapmierinātībā ne mirkli. Nonākt bedrē ir vieglāk, nekā no tās izrāpties. Gulbim tas šajā sezonā nekļuva par jaunatklājumu, bet par vēlmi beidzot pierādīt pašam sev, ka tur augšā skats uz dzīvi (tenisu) ir gaišākā tonī. Kārotais TOP 10 nav nesasniedzams horizonts, ja turpināsies ceļš uzņemtajā virzienā.
