EuroBasket’2015: nenovīdīgie beļģi, cietie lietuvieši, sīkstie igauņi

Visīsākā un vissāpīgākā attiecību vēsture – veiksmīgi sāktā EuroBasket’2013 otrā posma pēdējā spēlē ar jebkādu turnīra motivāciju jau zaudējušo Beļģijas komandu Latvijas valstsvienība netika galā ar spriedzi un/vai iepriekšējās spēlēs sakrāto nogurumu. Metienu precizitāte no spēles 20/68, sodi 11/17, galaiznākums 56:60... Jau pavērtās durvis uz ceturtdaļfinālu un Pasaules kausa izcīņu ar troksni aizcirtās.

Latviešu otrie populārākie pretinieki visos laikos. Pirmās neatkarības gados pārsvars bija latviešu pusē (6-2), padomju laikā izlašu līmenī mazliet stiprāki bija lietuvieši (13-19), kopš 1992.gada kaimiņu pārsvars bijis vēl izteiktāks (6-14).

Starp visām 60 spēlēm dažas bijušas īpašas.

Pirmkārt, Eiropas 3.čempionāta izšķirošais mačs Kauņā 1939.gada 22.maijā, kurā izšķīrās pirmās vietas liktenis. Latvieši zaudēja ar 36:37 uz ilgiem gadiem iemantojot sajūtu, ka lietuviešu tiesneši spēles pēdējo minūti izstiepuši tik garu, lai mājinieku divmetrinieks Prans Lubins pagūtu iemest izšķirošo grozu.

Otrkārt, Eiropas 32.čempionāta astotdaļfināla spēle 2001.gada 3.septembrī Ankarā, kurā Raimonds Miglinieks, Kaspars Kambala, Ainars Bagatskis un viņu partneri sagrāva pirms gada olimpisko bronzu izcīnījušos lietuviešus ar 94:76. Čārterreisa lidmašīnas ar lietuviešu līdzjutējiem devās nevis uz finālspēlēm Stambulā, bet gan uz mājām, savukārt galvenais treneris Jons Kazlausks zaudēja amatu, kurā atgriezās tikai pēc 12 gadiem.

Treškārt, Eiropas 33.čempionāta atklāšanas spēle 2003.gada 5.septembrī Noršēpingā, kurā Latvijas komanda nepieļāva lietuviešu iecerēto revanšu, pēc ļoti sīvas cīņas piekāpjoties tikai pagarinājumā (91:92). Lietuvas komandai togad tā bija pati smagākā uzvara ceļā pēc trešā Eiropas čempionu titula.

Lietuviešus uzvarēt pēdējo reizi izdevās 2009.gada 14.augustā pārbaudes spēlē Rīgā (81:79). Pēc tam piedzīvoti divi zaudējumi pārbaudes spēlēs (2011.gadā 75:95, šogad 74:93)un neveiksmesEuroBasket’2013 Jeseņicē (59:67). Bet – katrs vadzis reiz lūzīs... 

Arī ar Čehijas (Čehoslovākijas) izlasi spēlēts visos laikos, turklāt pirmo reizi – Eiropas 2.meistarsacīkšu atklāšanas spēlē Rīgā 1937.gada 3.maijā. Pārliecinošā Latvijas uzvara (44:11) rosināja cerības atkārtot 1935.gadā gūto panākumu, taču turpinājums nesekoja un noslēguma tabulā komandas finišēja līdzās: latvieši sestajā, čehoslovāki septītajā vietā.

Arī padomju laikā iznāca 5 reizes uzspēlēt izlašu līmenī, kaut arī komandu statuss bija dažāds – Čehoslovākijas vienība turpināja pārstāvēt valsti augstākā līmeņa starptautiskajos turnīros, bet latvieši ar ārzemniekiem varēja sacensties tikai pārbaudes mačos. 1967.gadā Rīgā tika nospēlēts 1-1 (80:74 un 78:80), bet pēc īsa laiciņa čehoslovāki ieguva otro vietu Eiropas čempionātā (kopējā bilance 2-3).

Pēc 1992.gada trīsreiz spēlēts Eiropas čempionāta kvalifikācijā (1-2) un vēl trīs reizes pārbaudes mačos (2-1). Līdz šim pēdējās tikšanās – 2008.gada vasarā pārbaudes turnīros Strasbūrā (87:76) un Rīgā (70:55).

Ar dabas dotībām dāsni apveltītie ukraiņi padomju laikos Latvijas basketbolistiem bija neērti pretinieki un to apliecina bilance (6-9, tai skaitā PSRS tautu spartakiādēs 1-5). Toties kopš Latvija atguva, bet Ukraina ieguva neatkarību, latviešu organizētība spējusi atspēkot pretinieku trumpjus. Kopīgā bilance 13-4, tai skaitā Eiropas čempionātu spēlēs 3-1. 1993.gadā kvalifikācijas turnīrā Vroclavā divas uzvaras pavēra Latvijai ceļu uz finālturnīru, bet 2013.gada septembrī Ļubļanā latvieši sasniedza vairākus personiskos rekordus, sagraujot ukraiņus ar 85:51. Tiesa, pēc šīs spēles komandu likteņi iegriezās diametrāli pretēji. Latvijas izlasei tā palika pēdējā uzvara, bet ukraiņi saņēmās un aizcīnījās līdz 6.vietai un ceļazīmei uz Pasaules kausu.

Populārākie Latvijas pretinieki visos laikos. Pirmās neatkarības gados fiksēts spēku līdzsvars (katrai komandai pa 10 uzvarām un viena spēle beigusies neizšķirti). Padomju laikā pārsvars bijis igauņiem (18-27), kopš 1991.gada – latviešiem (16-9).

Interesanti, ka Eiropas čempionātos pirmajos piecos mačos pārsvars bija Igaunijas izlasei un šo melno sēriju ievadīja zaudējums 1937.gada 7.maijā Rīgā (19:41). Milzīgā rezultāta starpība gan neatspoguļoja reālos spēļu samērus – vienkārši, spēle notika priekšpēdējā dienā, kad latvieši jau bija zaudējuši izredzes cīnīties par medaļām un galīgi sašļuka. Savukārt 1939.gada maijā Kauņā klupiens pret Igauniju (25:26) neietekmēja Latvijas vienības stabilo otro vietu noslēguma tabulā.

Ziemeļnieku pārsvaru nācās atzīt arī pirmajos atjaunotās neatkarības gados. Lūzumu attiecībās ievadīja kvalifikācijas turnīra spēle Tallinā 1996.gada 28.februārī, kad atjauninātā Latvijas valstsvienība nospēlēja ar krietni lielāku kolektīvu enerģiju un jaudu (79:61), bet tribīnēs latviešus pirmo reizi atbalstīja iespaidīgs līdzjutēju desants. Kopš tā laika iniciatīva bijusi latviešu rokās (vienīgais zaudējums 2003.gadā Ventspilī neietekmēja noslēguma tabulu), bet viegli nav gājis nekad. 

Guntis Keisels

Seko un uzzini pirmais: