Ar jums tiekamies arēnā „Rīga”, kura tika uzcelta 2006. gada pasaules čempionāta vajadzībām. Arēna piedzīvojusi jau trešo olimpisko kvalifikācijas turnīru. Ar kādām sajūtām atgriežaties Latvijā?Latvijā esmu visnotaļ bieži, jo šeit man ir daudz draugu. Patiesībā, šoreiz ierados, lai satiktu Kirovu Lipmanu. Mūsu starpā ir ļoti labas attiecības, kas jo īpaši nostiprinājās pirms vairāk nekā desmit gadiem. Toreiz strādājām, lai Rīgā notiktu pasaules čempionāts. Bija daudz grūtu brīžu – arēnas būvniecība, uz katra soļa sekojošie izaicinājumi, bet beigās tas viss rezultējās ar veiksmīgi aizvadītu čempionātu. Tas tikai stiprināja attiecības ar Kirovu.
Kāda atmosfēra toreiz valdīja īsi pirms čempionāta?Darbīga. Nebija viegli uzbūvēt arēnu. Bija virkne šķēršļu. Tomēr, visiem iesaistoties, izdevās gan uzbūvēt arēnu, gan noorganizēt lielisku čempionātu. Arīdzan šobrīd, pēc vairāk nekā desmit gadiem redzams, ka arēna ir labā stāvoklī. Visu cieņu! Var redzēt, ka cilvēki strādā pie tā, lai tā tiktu uzturēta lieliskā kārtībā. Esmu arī priecīgs, ka šeit atrodas KHL komanda. Tādējādi vismaz arēnai ir kāds pielietojums.
Toreiz jums bija pārliecība, ka čempionāts varētu arī nenotikt?(Smejas). Gluži tā nebija. Zinu, ka Kirovs ir cilvēks, kurš smagi strādā. Ar savu reputāciju un ietekmi viņš panāca atbalstu no politiķiem un premjerministra, kā arī prezidentes. Tā bija vienreizēja pieredze. Ja cilvēkam piemīt dedzība, centība un apņemšanās, tad viss ir iespējams. Atliek vien noticēt saviem spēkiem.
Kādu jūs pazīstat Kirovu Lipmanu?Lipmans ir ļoti spēcīga personība. Apveltīts ar spēcīgu balsi. Kad viņš runā skaļi – visi klausās. Viņdien, braucot mašīnā, viņš atklāja, ka agrāk esot bijis dziedātājs un bieži devies uz Ļeņingradu (mūsdienu Sanktpēterburga – aut.), kur dziedājis, lai nopelnītu naudu. Hokeja sabiedrībā viņu ļoti ciena. Viņa personība ir unikāla. Tomēr svarīgākais, ka viņš mīl hokeju. Paaudzes mainās arī hokejā. Tāpēc jaunākie IIHF kongresa dalībnieki, iespējams, viņu tik labi nepazīst. Es viņu ļoti cienu. Lipmans ir man tuvs draugs.
Lipmans ir viens no uzticamākajiem sabiedrotajiem starp federāciju vadītājiem?Jā, viņš federācijā atrodas jau daudzus gadus. Pats vadu IIHF 22 gadus. Draudzība vairāk nekā 20 gadu garumā. Tas liecina par kaut ko. Mums nekad nav bijušas domstarpības. Protams, ir reizes, kad viņš kaislīgāk nekā citi aizstāv savu federāciju. Citādi viņš ir lielisks draugs.
Šogad olimpiskais kvalifikācijas turnīrs notika septembra sākumā. Iepriekš tas notika februāra mēnesī. Pastāv viedokļi, ka valstis, kurām ir vairāk spēlētāju NHL – Vācija, Dānija, Norvēģija, – lobēja, lai turnīrs notiktu pirms sezonas. Tas, protams, radīja sarežģījumus mazākām hokeja nācijām kā, piemēram, Latvijai, kurai lielākā daļa hokejistu spēlē KHL.Mūsu moto ir – godīga cīņa un cieņa. Ne tikai Vācija, bet arī Dānija bija starp vairākām federācijām, kuras vēlējās turnīru redzēt septembrī. Tādējādi varētu sapulcināt labāko iespējamo sastāvu un parādīt katras hokeja nācijas varējumu. Iepriekš šādos turnīros NHL spēlētāji nevarēja piedalīties. Ja atceramies iepriekšējo turnīru, tad Vācija nekvalificējas Soču olimpiskajām spēlēm. Tagad viņiem komandā ir septiņi NHL spēlētāji. Manuprāt, viss ir godīgi, jo katra nācija var piedalīties ar labāko sastāvu. Runas par hokeja kvalitāti arī nav nopietnas. Šie vīri ir profesionāli sportisti. Jā, viņiem nācās sākt sezonu nedaudz ātrāk, bet līdzīgi kā ar gaidāmo Pasaules kausu hokejā, kurā spēlētāji arīdzan ātrāk uzsāka sezonu. Turklāt dažiem no spēlētājiem tā kalpos par lielisku sagatavošanos pirms Pasaules kausa. Tas, protams, nozīmē, ka sezona šiem hokejistiem būs garāka.
Kādas šobrīd ir attiecības starp IIHF un KHL?Man ir lieliskas attiecības ar Krieviju. To jau visi zina. Genādijs Nikolajevičs Timčenko, KHL valdes priekšsēdētājs, un Dmitrijs Nikolājevičs Černišenko ir man tuvi draugi. Cenšamies koordinēt savus plānus, kas attiecas, piemēram, uz līgas paplašināšanos. Tomēr nepieciešams vietējās federācijas atbalsts. Zviedrija ir lielisks piemērs. Bija vēlme Zviedrijā izveidot KHL komandu, bet federācija noraidīja šādu iespēju, un KHL nācās pieņemt šo lēmumu. Līgai izdevies piesaistīt komandu no Ķīnas. Kāpēc ne? Raudzīsimies, kas no tā visa sanāks. Šobrīd strādājam pie tā, lai sapulcinātu labākās līgas pie viena galda – KHL, Eiropas hokeja līgas, Čempionu hokeja līgu un NHL. Vēlētos apaļā galda diskusiju ar pasaulē spēcīgākajām līgām, lai savā starpā varētu izveidot dialogu. Slikti, ja neviens nav ieinteresēts komunicēt. Tas ļautu katram izteikt savu redzējumu par hokeja attīstību, priekšlikumus, ierosinājumus.
Izņemot IIHF, kuri būtu ieinteresēti šādā diskusijā?Katram ir savs redzējums par notiekošo. NHL pamatā ir biznesa intereses. Šobrīd līgas ienākumi sasniegusi četrus miljardus ASV dolāru. Gerijs Betmens paveicis vērā ņemamu darbu. Atminos, ka pirms 20 gadiem šie rādītāji nepārsniedza vienu miljardu. NHL straujiem soļiem tuvojas NBA līmenim. Tas liek būt reāliem, ka NHL pieņemtie lēmumi ir pārdomāti no biznesa viedokļi. Protams, neizpaliek pats sports, kas ir visa pamatā. Tomēr, mēs viņiem esam vajadzīgi, jo NHL spēlē vairāk nekā 300 eiropiešu. NHL nepieciešams stabils partneris ar Eiropu. Apvienojot visus pie viena galda, mēģinātu, piemēram, saprast, kas mums jādara, lai attīstītu hokeju Āzijā. Tas ir virziens, pie kura vajadzētu strādāt. Mana vēlme, ka šajā diskusijā mēs varētu kopīgi varētu izveidot rīcības plānu un kopīgi pie tā strādātu.
Kāds būtu jūsu personiskais mērķis?Globāli popularizēt mūsu spēli. Nevis patērēt visu enerģiju, savstarpēji ķildojoties. Tiek zaudēts milzums enerģijas, kad katrs cenšas raut deķi uz savu pusi. Ja varam kopīgi sastrādāties, tad arī rezultāti neizpaliks. Āzija man šķiet ļoti pievilcīga vieta, kur attīstīt hokeju. Tostarp – tur norisināsies divas nākamās ziemas olimpiskās spēles – 2018. gadā Dienvidkorejā un 2022. gadā Ķīnā. Āzijā dzīvo vairāk nekā četri miljardi iedzīvotāju. Saredzu milzu iespējas gan tirgus, gan hokeja attīstības ziņā. Ķīnas prezidents teica, ka vēlas redzēt vismaz 300 miljonus iedzīvotājus nodarbojamies ar ziemas sporta veidiem. Pat ja tikai viens procents no šī skaita spēlētu hokeju, tie ir trīs miljoni. Tas būtu fantastiski. Godīgi sakot, tā ir vienīgā vieta, kur mēs varam attīstīties. Eiropā viss ir kārtībā, Ziemeļamerikā arī viss notiek, atliek vien Āzija.
IIHF būtu kā vēstnesis šajā procesā?Hokejam kopumā vajadzētu būt mūsu zīmolam - vēstījumam. Nevis ar IIHF, NHL vai KHL logo pa priekšu, bet gan ar hokeju. Tāpēc arī vēlos aicināt tik ļoti dažādos cilvēkus pie viena galda. Naudai nevajadzētu būt prioritārajai interesei. Kā kopīgiem spēkiem mēs varētu popularizēt hokeju Āzijā? Šim jautājumam jābūt mūsu dienaskārtībā. Ja visu izdarīsim pareizi, tad nauda pati sekos. Atkārtošos, bet mērķim vajadzētu būt sporta veida attīstība. Nevis otrādi. Ja tu tieksies pēc naudas, tu nekad to neiegūsi.
Krievi atzīmējās kā pirmie Ķīnā ar KHL komandu. Tomēr par īstu Ķīnas komandu to nevarētu nosaukt. Praktiski tā ir krievu izveidota un vadīta komanda.Pirms pieciem vai sešiem gadiem Ķīnā bija mazāk par tūkstoti aktīvo hokejistu. Ar KHL ienākšanu Ķīnā hokejs tur ieguvis jaunu elpu. Futbols un basketbols ir izplatīts viscaur pasaulē. NBA kā tēls, manuprāt, ir spēcīgākais Ķīnā. Jao Mings palīdzēja NBA ienākt Ķīnā. Viņš ir vietējs varonis, kuru NBA izmantoja kā savu ziņu vēstnesi. Tas nostrādāja. Nav tālu līdz brīdim, kad arī NHL spēlēs ķīniešu hokejisti. Kāpēc ne? Personiski es uzskatu, ka sākt apgūt Āziju ar KHL komandu ir labs risinājums, neskatoties uz to, ka tur spēlē relatīvi maz vietējo hokejistu. Šādā veidā vismaz izdosies pieradināt vietējo līdzjutēju un iepazīstināt ar hokeju kopumā. Papildus ar Ķīnas Hokeja federāciju mēs cenšamies attīstīt pašmāju čempionātu ar astoņām komandām. Palīdzam viņiem realizēt šo ieceri – ar treneriem, tiesnešiem, infrastruktūru, noteikumiem. Tur viss jābūvē no nulles. Tas ir ļoti svarīgi. Dažkārt šādās valstīs, kur hokejs nav galvenais sporta veids, bet pēc kāda laika būs olimpiskās spēles, tiek atlasīti 60–80 spēlētāji, kas veido izlases bāzes komandu. Ar vienu vai divām komandām dodas uz Kanādu, ASV, Zviedriju un turpmākos piecus līdz sešus gadus gatavojas olimpiskajām spēlēm. Tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums. Pēc olimpiskajām spēlēm spēlētāji pazudīs, un viss paveiktais būs vējā. IIHF mērķis ir izveidot piramīdas pamatu. Ķīnā tagad ir KHL komanda. Tas, ko es vēlētos ir, lai būtu astoņu komandu līga, kura pēc dažiem gadiem palielinātos, piemēram, līdz 12 komandām. Ir jāattīsta jauniešu hokejs, treneru izglītošana, menedžments. Cilvēki Latvijā ir zinoši šajos jautājumos, jo hokejs šeit ir ļoti populārs sports. Ķīnā, kur potenciāli ar hokeju nodarbosies 3 miljoni cilvēku, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits ir 2 miljoni. Pirmoreiz, kad devos uz Ķīnu un aptvēru tās mērogus, sev uzdevu jautājumu – vai tas maz ir iespējams. Tomēr mums ir jāsāk un jāsper pirmais solis. Ar KHL un pēcāk ar NHL palīdzību. NHL zīmols ir seksīgs. Tas ir amerikāņu zīmols. Mēs redzam, kas tur notiek ar NBA. Viņi sapņo par to. Atliek vien mums, KHL, NHL un Ķīnas Hokeja federācijai sastrādāties, jo tas ir fantastisks projekts.
Kur ietilpst Čempionu līga IIHF plānos?Gluži kā pārējos komandu sporta veidos – basketbolā, futbolā, handbolā – ir attīstīta Eiropa līga. Hokejam nepieciešams spēcīgs Eiropas hokeja turnīrs. Vienmēr esmu uzsvēris, ka mums ir pārāk daudz komandu – 48 komandas. Tas ir par daudz. Astoņas no Somijas, Zviedrijas... Tā īsti nav čempionu līga. Tomēr tagad, kad esmu Čempionu līgas valdē, mēģināsim samazināt komandu skaitu, kā arī piesaistīt Krievijas komandas.
Vai atrastos vieta Latvijas komandai?Iespējams. Tomēr visupirms mums jātiecas uz lielajiem tirgiem. Piedodiet! Un Kirovs pie tā strādā. (Smejas) Jā, runa ir par biznesu. Latvijas komandas dalība varētu būt saistīta ar KHL piesaisti Čempionu līgai. Situācija ir tāda, kāda tā ir.
Kā šajā projektā iekļāvās komandas no Lielbritānijas? Biznesa intereses?Tas ir tirgus, kur saredzam attīstības iespējas. Kopumā lielākais izaicinājums ir apvienot trīs vaļus – ģeogrāfiju, politiku un tirgu. Tam visam jābūt balansā, kas ir sarežģītākais darbs.
Pēc jūsu teiktā sanāk, ka Latvijas dalība Čempionu līgā iespējama vien KHL ietvaros, nevis ar Latvijas hokeja līgas čempionu pārstāvniecību?Nezinu. Ja izveidojam Čempionu, līgu ar 32 komandām, kurā piedalītos labākās komandas no Zviedrijas, Krievijas, Vācijas... Tas Latvijas komandai būtu smags izaicinājums, ņemot vērā krasās hokeja līgu kvalitātes atšķirības.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja kritizēta par tās pasīvo attieksmi pret Krievijas sportistiem pēc Maklārena ziņojuma publicēšanas. Jūs bijāt viens no SOK locekļiem, kurš balsoja pret Krievijas nepielaišanu Rio olimpiskajām spēlēm. Kas bija jūsu lēmuma pamatā? Jo šoreiz runa ir par gadījumu, kurā notiek valsts uzraudzīta dopinga sistēma.Es tam nepiekrītu. Tas, ko es vēlētos redzēt, ir pierādījumi.
Jūs apšaubāt Maklārena ziņojuma ticamību?Jā, es neuzticos Maklārena ziņojumam. Ja nemaldos, tad žurnāla Forbes mājaslapā publicētajā rakstā bija informācija, ka viņa ziņojums nav neatkarīgs. Maklārens jau iepriekš strādāja Pasaules Antidopinga aģentūrā (WADA). Patiesībā sakot, viņš bija viens no tiem, kurš saknē iznīcināja tā saukto Osakas normu. Šī norma paredzēja, ka starp divām olimpiskajām spēlēm dopinga lietošanā pieķerts atlēts, kurš saņēmis divu gadu diskvalifikāciju, nedrīkstētu piedalīties nākamajās spēlēs. Piemēram, ja sportistam konstatē dopingu pēc olimpiskajām spēlēm, tad izciešot divu gadu diskvalifikāciju, viņš teorētiski varētu piedalīties nākamajās. Maklārens panāca, ka šo normu neapstiprina. Viņš nebija neatkarīgs. Otrkārt, apsūdzības, ko izvirzīja Rodčenkovs (Grigorijs Rodčenkovs, iepriekš atradās valsts antidopinga komitejas vadītāja vietnieka amatā – aut.), ir savādas. Jo viņš pats prasīja no atlētiem naudu par dopinga preparātu piegādāšanu. Viņš bija sliktais visā šajā stāstā. Tagad pēkšņi viņš ir ļoti uzticams cilvēks? Stipri apšaubu. Tas ir viena cilvēka stāstījuma, uz kura balstītas izvirzītās apsūdzības. Tam sekoja anonīms ziņotājs. Tas nav pieļaujams mūsdienu tieslietu sistēmā. Ja tev ir kaut kas sakāms, tad dari to ar savu vārdu – atklāti. Turklāt viņi neprasīja Krievijas pusei nekādus komentārus par viņu redzējumu notiekošajā.
Jūsuprāt, tad Krievijas vaina ir pārspīlēta?Esmu pārliecināts, ka viņi pieļāva kļūdas. Nesaku, ka citi to nedara, bet viņi pieļāva smagākas kļūdas.
Piemēram, pazudušās dopinga proves no Soču olimpiskajām spēlēm.Tieši tā. Viņi pieļāva kļūdas. Visa šī procesa pamatmērķis bija aizsargāt godīgos atlētus. Rio olimpiskajās spēlēs es pasniedzu medaļas sieviešu dubultspēlēs, kurās uzvarēja krievu pāris – Makarova un Vesņina. Šīs divas sievietes sezonas laikā ceļo pa pasauli. Pārbaudītas neskaitāmas reizes, no dažādām ar antidopingu saistītām organizācijām. Ja viņas nepielaistu pie olimpiskajās spēlēs, tas būtu ļoti negodīgi, jo viņas noteikti nebija daļa no tās sistēmas. Turklāt tad viņām nebūtu iespēja mājās pārvest zelta medaļas. Tas ir tik ļoti netaisni. Esmu par sodu piešķiršanu cilvēkiem, kuri pieļāvuši kļūdas. Tomēr es neciešu kolektīvo atbildību. Dienējot Šveices armijā, mums arī bija kolektīvā atbildība. Tā nav pareiza rīcība, kas būtībā pārkāpj elementārākās cilvēktiesības. Turklāt šis ziņojums un vēršanās pret Krievijas sportistiem bija ar politisku pieskaņu, nav šaubu par to. Esmu ļoti vīlies par lēmumu, ko pieņēma attiecībā pret Krievijas paralimpiešiem. Sportisti, kas būtībā ir invalīdi, gadiem gatavojas, lai dotos uz Rio. Lielākā daļa no viņiem nelieto dopingu, bet diskvalificē visus. Vai tas ir godīgi? Nē, nepavisam. Tā nedrīkst darīt! Pierādiet, ja viņi ir lietojuši dopingu. Tagad sanāk, ka sportistiem jāpierāda, ka viņi nav lietojuši dopingu. Mēs atgriežamies viduslaikos, kad notika inkvizīcija. Sievietēm vajadzēja pierādīt, ka viņas nesarunājas ar sātanu, citādi viņas uzskatīja par raganām. Kā to var izdarīt? Pēc pāris dienām viņas sadedzina uz sārta. Tas ir augstākā mērā stulbums.
Latvijas hokeja izlase saskārās ar dīvainībām dopinga sakarā Soču olimpisko spēļu laikā. Diviem latviešu hokejistiem tika konstatēta dopinga lietošana. Vitālija Pavlova gadījumā nekādu domstarpību nebija. Tomēr situācija ar Ralfu Freibergu, kuram it kā konstatēja steroīdu lietošanu, nebija viennozīmīga. Īsi pirms došanās uz Sočiem, gan atgriežoties atpakaļ, veicot analīzes WADA laboratorijā Lozannā, rezultāti bija negatīvi. Turklāt dokuments, kurā sākotnēji uzrādīts, ka konkrētajam sportistam nekas nav konstatēts, pēc neilga brīža ar roku tika pārlabots uz – pozitīvs. Tas pierāda, ka tika veikta manipulācija ar dopinga analīžu rezultātiem.Kaut kā neticu, ka kāds būtu ieinteresēts šādā veidā izmainīt rezultātus. Ja godīgi, tad neatminos par šādu gadījumu. Tomēr viena spēlētāja diskvalifikācija komandai nekaitētu. Protams, zināmā mērā tas būtu trieciens. Lai diskvalificētu komandu, būtu nepieciešams diskvalificēt vairāk par diviem spēlētājiem. Ziniet, mēs varētu ilgi un dikti runāt par dopingu. Beigās pat uzņemt Holivudas cienīgu filmu. Krāpšanās ir daļa no cilvēka dabas,– diemžēl. Mūsu uzdevums ir cīnīties pret to. Tomēr ar neapstrīdamiem pierādījumiem.
Eduards Odiņš un Andris Ansons ir Latvijas labākie tiesneši, kuri sevi pierādījuši arī KHL. Odiņš četras reizes kļuva par KHL sezonas labāko tiesnesi. Tomēr joprojām viņi nav tiesājuši spēles nedz pasaules čempionātā, nedz olimpiskajās spēlēs. Kad varētu redzēt latviešu tiesnešus augstākajā līmenī?Man nav ne mazākas nojausmas par šiem vīriem. Ja man būtu jāiepazīstas ar katras valsts tiesnešiem, es sajuktu prātā. (Smejas) Šo jautājumu uzdošu tiesnešu komisijas vadībai.
Kā šobrīd izskatās ar NHL spēlētāju dalību olimpiskajās spēlēs?Joprojām strādājam pie šī jautājuma. Centos šo jautājumu aktualizēt Rio olimpisko spēļu laikā ar SOK locekļiem, bet, ņemot vērā viņu noslogoto grafiku, sarunas īsti neizdevās. Lozannā pirms Pasaules kausa, kā arī turnīra laikā Toronto man būs iespēja tikties ar NHL pārstāvjiem. Ir ieplānotas vairākas rīcības komitejas sēdes, kā arī tikšanās ar olimpisko spēļu organizētājiem par loģistikas jautājumiem – transports, izmitināšana, viesu uzņemšana utt. Šoreiz ir grūtāk nekā iepriekš, jo SOK vajadzētu samaksāt 10 miljonus par transporta izdevumiem. Esam liela izaicinājuma priekšā.
Šoreiz arīdzan izskatās, ka IIHF nepieciešams lūgt naudu SOK, vai jāmeklē no iekšējiem resursiem 10 miljoni eiro.Vēlētos uzsvērt, ka nav runa par naudas piešķiršanu spēlētājiem vai NHL spēlētāju asociācijai. Runa ir par naudu, ar kuru segtu transporta izdevumus, apdrošināšanu. Ja piešķirtu naudu no saviem līdzekļiem, tad mēs zaudētu finansējumu, kas paredzēts attīstības programmām. Tā vietā, lai attīstītu hokeju, piemēram, Ķīnā un citviet, mums šis finansējums būtu jānovirza vienam turnīram.
Kā pret šo jautājumu attiecas SOK?Uzskatu, ka NHL nevajadzētu maksāt. Viņi jau tā aptur sezonu, lai spēlētāji varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs. Tas nav tik vienkārši, kā varbūt varētu šķist. Katram vajadzētu nākt ar savu pienesumu. SOK varētu segt transporta un apdrošināšanas izdevumus, IIHF sakārtotu visu nepieciešamo, kas saistīts ar spēlētāju tuvinieku uzņemšanu, transportu Korejā, kas tāpat būtu ap septiņiem miljoniem eiro. Spēļu organizētāji piešķirtu biļetes. NHL apturētu sezonu. Visiem vajadzētu uzlikt kaut ko uz galda.
Iepriekšējās reizes izdevās visu sakārtot, lai NHL spēlētāji varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs.Esmu to paveicis piecas reizes. Ceru, ka tas izdosies sesto reizi.
Kāda ir NHL komisāra Gerija Betmena pozīcija jautājumā par spēlētāju piedalīšanos olimpiādē?Viņš nemaksās. Tas ir skaidrs.
Viņa pozīcijā ir šāda, ja atradīsiet naudu, tad mēs brauksim?Nē, vēl nē. Ir virkne citu jautājumu, kuri jāatrisina. (Smejas) Viss nav tik vienkārši. Spēlētāji, protams, vēlas piedalīties. Tomēr komandu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu. Nav noslēpums, ka viņi nav priecīgi apstādināt sezonu uz divām nedēļām olimpisko spēļu laikā. Cerēsim uz to labāko.
Pasaules čempionātā hokejā, kurš šogad notika Krievijā, neizpalika politiskie motīvi arēnā, kas ir aizliegts vismaz IIHF reglamentā. Tieši 9. maijā, kad Latvija aizvadīja spēli pret Krieviju, tribīnēs dominēja Krievijas svētku dienas jeb tā saucamās Uzvaras dienas – motīvs. Kolēģi, kuri atradās uz vietas, teica, ka jūtas neomulīgi, gluži kā Ziemeļkorejā.Atmosfēra atgādināja vecos padomju laikus. Mēs runājām ar čempionāta organizētājiem, ka viņiem nevajadzētu pārspīlēt.
Šķiet, ka viņi neņēma vērā šo ieteikumu.Jā, tā gan. Neatkarīgi no tā, kur notiek čempionāts, mēs cenšamies nejaukt sportu ar politiku. Arēnā šādām izpausmēm nav vietas. Tomēr daži cilvēki vēlas izdarīt vairāk, nekā atļauts. Arī šoreiz bija vēlme uzspiest nacionālo jautājumu, kas man īsti nepatīk. Sportam būtu jābūt atdalītam no politikas, nacionālisma, kas varētu ietekmēt spēli.
Šogad pirms pasaules čempionāta U18, kas norisinājās ASV, Krievijas hokeja federācija atsauca pilnīgi visu komandu, nepaskaidrojot iemeslus. Tā vietā sūtot gadu U-17 vecuma grupas izlasi. Par pamatu kalpoja tas, ka visai izlasei varētu būt pozitīvas dopinga analīzes, uzrādot mildronāta lietošanu. Izskatās, ka viņiem ir citādāka izpratne par godīgu sportu, ja krietnu laiku iepriekš bija zināms par mildronāta lietošanas aizliegumu.Viņi nebija par to pārliecināti. Pirms antidopinga aģentūras lēmuma, mildronāts bija atļauts preparāts, ko deva visiem sportistiem. Joprojām nav zināms, kā tas reaģē cilvēka organismā. Ņemot vērā riskus, arī mēs viņiem ieteicām, lai labāk nedodas uz čempionātu. Tas būtu pamatīgs trieciens, ja nāktos diskvalificēt spēlētājus uz diviem gadiem, kuriem vēl nav 18 gadu. Pirms došanās uz čempionātu viņi veica pārbaudes, kas bija negatīvas. Pēc tam atkārtotajās pārbaudēs uzrādījās pozitīvs rezultāts. Tas bija savādi. Arī antidopinga aģentūra nezināja, kā rīkoties. Tāpēc tika pieņemts šāds lēmums.
Kā vērtējat KHL paplašināšanās politiku? KHL ir gatava piedāvāt gāzes miljonus, un savā klēpī gatava uzņemt visus. Krieviem ir savas intereses, bet vienā brīdī finansējums var apsīkt.Arīdzan iepriekš esmu izteicies, ka KHL klubu budžeti ir uzpūsti, un Eiropā nav tik daudz kvalitatīvu hokejistu, lai pietiktu visām komandā. Ko darīt, ja beigsies nauda? Samazināt algas un skatīties reāli uz tirgus situāciju. Uzskatu, ja federācija atļauj komandai piedalīties KHL, tad viss kārtībā. Būsim reāli, piemēram, Latvijai nav iespējams izveidot spēcīgu vietējo čempionātu. Tāpēc nākas spēlēt pie kaimiņiem, kur ir augstāks līmenis. KHL šobrīd ir augstākais līmenis Eiropā.
Pēc 12 gadu pārtraukuma atkal startēs Pasaules kauss hokejā. Kā jūs redzat šī turnīra vietu starp pasaules čempionātu un olimpiskajām spēlēm?Pasaules kausu hokejā sākotnēji sauca par Kanādas kausu. Tā mērķis bija papildināt spēlētāju pensiju fondu, kas kompensētu spēlētāju piedalīšanos pasaules čempionātā. Pie šiem principiem turamies arī šobrīd. Ikreiz, kad NHL spēlētāji piedalās pasaules čempionātā, mēs sedzam transporta un apdrošināšanas izmaksas, bet neko vairāk. Pasaules kauss ir kā sava veida kompensācija NHL organizācijai, lai atgūtu daļu līdzekļus, ko viņi neieguva 12 gadu laikā. Šajā laikā posmā NHL spēlētāji netika materiāli kompensēti par ierašanos uz pasaules čempionātiem un olimpiskajām spēlēm.
Tagad, kad uz hokeja kartes atkal parādījies Pasaules kauss, aktualizējas runas par pasaules čempionāta reformēšanu. Vai varam gaidīt kādas izmaiņas šajā sakarā?Nē, nekādu izmaiņu. Prezidenta amatā atrodos jau 22 gadus. Katru gadu diskusijas par izmaiņām pasaules čempionātā parādās no jauna. Cik komandām vajadzētu piedalīties, kad rīkot čempionātu – septembrī vai maijā. Tā ir veca diskusija. Redzot kādus panākumus gūstam ar pasaules čempionāta organizēšanu, varam vien secināt, ka esam uz pareizā ceļa. Valstis labprāt piesakās organizēt čempionātu. Kad Kirovs pieteiksies, arī čehi, somi, baltkrievi iesniegs savus pieteikumus. Tas tikai liecina par lielo interesi. Pašreiz neredzu pamatojumu čempionātu rīkot reizi divos gados.
Kā vērtējat tendenci, ka čempionātu organizē divas valstis?Nākamgad čempionāts notiks Francijā un Vācijā. Protams, Latvijai vienai pašai 64 spēļu turnīrs ir pārāk grūti. Latvijai vajadzētu rīkot ar kādu kopā čempionātu. Piemēram, Francija ir pārāk liela, lai rīkotu viena pati, savukārt vācieši atzina, ka viņiem būtu labāk, ja varētu sadalīt izdevumus divās daļās.
