Starptautiskā basketbola federācija pirms diviem gadiem sāka valstsvienību sacensību reformu – “EuroBasket Women 2017” kvalifikācijas spēles tika aizvadītas trīs “logos” 2015. gada novembrī, 2016. gada februārī un novembrī. Šoruden līdzīga sistēma tiks ieviesta vīriešu sacensībās.
Baumans, kurš veic FIBA ģenerālsekretāra pienākumus kopš 2003. gada un ievēlēts amatā līdz 2022. gadam, pamato pārmaiņu nepieciešamību, sakot, ka “projekts nav vērsts pret nevienu. Tā ir iespēja atklāt jaunus talantus. Nebaidāmies dažreiz būt sliktie puiši, jo mūsu filma ir ļoti laba. Mums ir izcils produkts. Basketbols ir lielisks un var kļūt vēl labāks.”
Kāpēc un kādā nolūkā dzima FIBA jaunais kalendārs?Modelis nav jauns, tas pastāvēja līdz 2003. gadam. Mainoties FIBA prezidentam un 2010. gadā ierodoties (francūzim Ivanam) Mainīni, radās vēlme iepūst visā jaunu dzīvību. Basketbolam bija vajadzīgs elektrošoks.
Sākot no Sapņu komandas ierašanās 1992. gadā līdz 2002. gadam basketbols strauji izpletās, taču tad viss apstājās. Vienīgā iespēja popularizēt basketbolu bija pacelt valstsvienības kā karogu. Dažas valstis tuvojās Sapņu komandai. Argentīna 2004. gadā sasniedza zeltu, Spānija uzvarēja 2006. gada Pasaules kausa izcīņā, taču tad amerikāņu armāda atkal sāka visur uzvarēt.
Mēs gribējām vairāk konkurējošās neskaidrības (neprognozējamības). Lai iekustinātu federācijas, vajadzēja sākt no “baltas lapas” (tabula rasa). Valstsvienībām vajadzēja pārtraukt būt tikai vasaras saietam. Vajadzēja atvērt logus, lai valstis pievērstu uzmanību talantu attīstībai. Bija tūkstošiem sanāksmju, pētījums par ekonomisko lietderību un rezultāts bija pozitīvs. Ja viss strādās, basketbola popularitāte un redzamība pieaugs.
Ceļā radās sadursme ar NBA, kas atteicās atbrīvot spēlētājus logu laikā, savukārt ar Eirolīgu sākās atklāts konflikts.Sadursme ar NBA nekad nenotika. No pirmās dienas notika diskusija par vienotas stratēģijas izveidi: kā tālāk globalizēt basketbolu un mazināt neproporcionālo pieprasījumu pēc tā zvaigznēm. Viņiem regulārajā sezonā bija 80 spēles, bet vasarās sekoja izsaukumi uz valstsvienībām.
Ja tā turpinātos, netālā nākotnē NBA spēlētāju līdzdalība lielos turnīros arvien ietu mazumā. Bija nepieciešams iedot sportistiem atelpu un radīt “jaunas dzīvojamās telpas” (spaces) jauniem sportistiem. Koncentrējamies basketbola zvaigžņu atrādīšanai svarīgākajos brīžos. Bijām ceļā uz nekurieni. Nevaram kļūt par dažu zvaigžņu ķīlniekiem, jādomā par jaunu zvaigžņu radīšanu.
Diskusija ar Eirolīgu bija citādāka. Viņi teica: “Mēs tāpat dzīvojam ļoti labi un neesam ieinteresēti valstsvienībās”. Centāmies izskaidrot, ka logi sezonas vidū nav šķērslis. Eirolīga piedāvāja tikai vasaras variantus un tāds nebija mūsu mērķis. Bija šoks. Viņi nevēlējās saprast mūsu priekšlikumu. Nekritizēju Eirolīgas darbu, prasu cienīt mūsu idejas. Nākam ar labiem nodomiem, kamēr viņi izceļ dažus klubus.
Ikvienam jāpieliek roka. Mēs to izdarījām, atsakoties no Eiropas čempionātu cikla – rīkojot tos reizi četros, nevis divos gados, apmaiņā pret diviem logiem sezonas vidū un diviem ārpus tā. Tas ir labs kompromiss. Jaunajā sistēmā katrā ciklā ir brīva vasara, bet sacensību slodze samazināta par 26%.
Ja Eirolīga aizliegs spēlētājiem piedalīties logos, ko darīs FIBA?Piemēram, Spānijā rīkoties vajadzēs nacionālajai federācijai (FEB), jo tas ir pretrunā ar Sporta likumu. Šajā gadījumā Spānijas klubiem vajadzēs apsēsties un nolemt, vai viņiem ir nepieciešama stipra valstsvienība, kura turpinās pēdējo 15 gadu laikā gūtos panākumus vai nē.
Par laimi, pasaulē ir 215 valstis un ikviena vēlas piedalīties Spēlēs (Juegos) un Pasaules kausa izcīņā (Mundial). Spānijai ir iespaidīga līga, zelta paaudze un paraugs, kuram sekot. Būtu kauns, ja tas izbeigtos dažās nedēļas nogalēs.
Eirolīga vēlas būt Eiropas NBA, taču mēs dzīvojam ļoti mazā pasaulē. Vienas stundas lidojuma attālumā ir 50 valstis. Kad jums ir pārnacionāla atbildība (supranational responsibility), jums jāņem vērā starptautiskie noteikumi un jāciena intereses, kuras sniedzas pāri dažiem klubiem, lai cik stipri viņi būtu.
Mums jāatrod līdzsvars bez nacionālo līgu nenovērtēšanas. Stiprie klubi sēž pie diviem galdiem ar dažādām etiķetēm. Kad viņi grib, viņi pārstāj sēdēt pie viena galda – tā ir problēma. Ja lielie klubi vienā laikā nesēdētu divās vietās, situācija būtu daudz skaidrāka un vieglāka.
Šajās dienās Spānijā notiek sarunas par (ACB) līgas formātu un komandu skaitu. Vai uztraucaties, ka notiks komandu skaita samazinājums un atbrīvosies vieta kalendārā, lai Eirolīga iegūtu papildus laiku?Tās ir divas dažādas lietas. Komandu skaitu nosaka katras valsts stratēģija. Ja samazināt klubu skaitu Francijā, radāt priekšrocību handbolam vai regbijam – sporta veidiem ar labu ģeogrāfisko pārstāvniecību. To nosaka arī līgas un klubu ekonomiskā situācija. Jāņem vērā sporta ienesīgums un attīstība, tad kalendāram parādās noteiktas robežas.
Eirolīgā pirms 10 gadiem bija nepieciešams aizvadīt 25 spēles, lai izcīnītu titulu. Pirms pieciem gadiem – 31 spēle, tagad 37 spēles. Mēs samazinām (slodzi) un citi palielina. Basketbols ir komandu sporta veids un ikvienam jāpieliek pūles, lai stāvokli izlīdzinātu.
Spānijas gadījumā kompromisu jāpanāk federācijai un Basketbola klubu asociācijai (ACB). Ja radīsies šķēršļi, lēmums būs jāpieņem Sporta augstajai padomei (CSD – Consejo Superior de Deportes). Spāņu struktūrām pašām jāpieņem lēmumi, nevis Eirolīgai.
Eirolīgas prezidents Hordi Bertomeu atkārtoti saka, ka logi rada sacensības, par kurām zināms, ka labākie spēlētāji nespēlēs.Vispirms jāpaskatās uz savu māju, pirms sāc runāt par to, kas notiek kaimiņa dārzā. Katram jāraugās uz savu lietu, apzinoties, ka mēs nedzīvojam vienatnē. Ja nevēlamies runāt, tas kļūst sarežģīti. Logu radītais produkts nebalstās uz spēlētāju X vai Y. Tas ir daudz vērtīgāks par labāko pasaules spēlētāju.
Nekomentēšu, vai Eirolīgas komandas dos vai nedos savus spēlētājus. Sieviešu basketbolā logi strādā ļoti labi arī bez WNBA superzvaigžņu piedalīšanās. Pasaulē ir daudz spēlētāju un logi rada iespēju atklāt jaunus talantus. Mūsu produkts ir Pasaules kauss un Spēles. Apņemamies piedāvāt visām valstīm cerību piedalīties šajos turnīros. Projektā iesaistījušās 140 valstis (no 213 FIBA federācijām – Sportacentrs.com). Eirolīga ir tikai kontinentāls produkts.
Vai tuvākajā laikā tiks publiskots Eirolīgas un Eirokausa kalendārs nākamajai sezonai. Vai cerat, ka tajā būs vieta FIBA logiem?Ticu basketbolam, nevis organizācijas lēmumiem. Mums patiktu, ja Eirolīga pievienotos vispārējai kustībai un cienītu (nacionālās) līgas. Ētiski ir ļoti apšaubāmi atstāt spēlētāja rokās izvēli – pārstāvēt valstsvienību vai Eirolīgu. Mums nav tiesību atstāt spēlētājus šādā izvēles pozīcijā.
Kāds būtu FIBA ideālais scenārijs dažiem nākamajiem gadiem?Jāatrod vieta pie galda ikvienam. Nevēlamies, lai kāds paliktu ārpusē. Varbūt sākumā kļūdījāmies. Nodoms nebija sarīkot revolūciju, bet dabūt Eirolīgu zem FIBA lietussarga. Viņi ir vēl viens komandas spēlētājs un viņiem jābūt savai lomai, tāpat kā iekļāvām (nacionālās) līgas Basketbola Čempionu līgā.
Iekļaušana ir ceļš. Tā būs sarežģīta un aizņems daudzus gadus. NBA netika uzcelta vienā naktī, lai gan atradās vienā valstī un zem viena likuma. Mums ir 50 valstis, 50 likumi un 50 valodas. Taču durvis basketbola globalizācijai ir atvērtas. Mūsu sadarbošanās veids ir jaunā sacensību sistēma.
Cik daudz esat gatavi piekāpties?Esam gatavi doties cīņā, kad nepieciešams, taču mums nav partizānu gara. Basketbolam vēlam labu. Protams, ja vēlaties samazināt līgu un valstsvienību nozīmi, mēs vienmēr nostāsimies pret to.
Vai 2018. gada Pasaules kausa izcīņa sievietēm notiks Tenerifes salā?Mūsu delegācija tur jau viesojās, FIBA komisijai atlicis saskaņot detaļas. Spānijas basketbola federācija vēlas, lai turnīrs notiktu Tenerifē un, manuprāt, tā ir lieliska vieta.
Noslēgumā nosauciet savu basketbola vēsturisko piecinieku.Ārējā līnijā Dražens Petrovičs, Maikls Džordans un Manu Džinobili, zem groza Bils Rasels un Pau Gazols. Mani dēli ir Pau fani. Tas ir apbrīnojami, ko viņš paveicis pēdējos 20 gados NBA karjerā un pārstāvot Spāniju.
