FIFA Ētikas komisija izmeklēšanu pret Zepu Blateru un Mišelu Platinī uzsāka pēc tam, kad Šveices prokuratūra oficiāli paziņoja par krimināllietas ierosināšanu pret Blateru, piesaucot arī Platinī uzvārdu un viņam veikto maksājumu 1,8 miljonu eiro apmērā. Vakar medijos izplatījās ziņas, kuras neoficāli apstiprināja arī FIFA amatpersonas, ka Ētikas komisija nolēmusi ieteikt abu ietekmīgāko futbola organizāciju prezidentu atstādināšanu no amata uz pārbaudes laiku 90 dienām. Galīgais lēmums gan palika komisijas priekšsēdētāja Hansa Joakima Ekerta ziņā.
Ekerts jau iepriekš bija izpelnījies uzmanību kā Blateram ļoti izdevīga lēmuma pieņēmējs, liedzot publiskot tā saukto "Garsijas ziņojumu" par Krievijas un Kataras PK rīkošanas tiesību piešķiršanu, turklāt Garsija pēc tam bija apsūdzējis Ekertu faktu sagrozīšanā un protestējis pret viņa darbību kā Ētikas komisijas priekšsēdētājam. Šoreiz gan Ekerts pārsteigumus nepieļāva un deva zaļo gaismo Ētikas komisijas lēmumam - Blaters, Platinī un nesen no FIFA atlaistais ģenerālsekretārs Žeroms Valks diskvalificēti no futbola uz 90 dienām, savukārt bijušais FIFA viceprezidents Čungs Mungjuns diskvalificēts uz sešiem gadiem un sodīts ar soda naudu 91 tūkstoša eiro apmērā.
Čungs Mungjuns atzīts par vainīgu pārkāpumos PK 2018 un 2022 finālturnīru rīkošanas tiesību piešķiršanā, un šī diskvalifikācija liegs viņam kandidēt uz vakanto FIFA prezidenta amatu februārī. Taču ko nu par Mungjunu, piešķirtās diskvalifikācijas nozīmē arī to, ka Platinī, izteikts gaidāmo vēlēšanu favorīts, kuram atbalstu izteikusi arī LFF, vēlēšanās piedalīties nevarēs. Platinī gan šorīt pavēstīja, ka jau iesniedzis nepieciešamos dokumentus savas kandidatūras pieteikšanai, kas var radīt nelielu juridisko haosu un ļaut viņam apstrīdēt savu statusu, taču maz ticams, ka FIFA ļautu uz prezidenta amatu kandidēt personai, kura diskvalificēta no futbola.
Vēl lielāks haoss gan sagaidāms UEFA un FIFA tieši šobrīd, jo abas palikušas bez saviem prezidentiem. Saskaņā ar reglamentu, pienākumu izpildīšanu pārņem vecākais viceprezidents, un FIFA gadījumā tas šobrīd kamerūnietis Isa Hajatu, Āfrikas Futbola konfederācijas prezidents, kurš arī savulaik apsūdzēts korupcijā, bet UEFA vadību pārņēmis Spānijas Futbola federācijas prezidents Anhels Marija Vilārs, kurš pats ir Ētikas komisijas redzeslokā, jo pirms gada atteicās sadarboties ar Maiklu Garsiju viņa īpašā ziņojuma sagatavošanā.
FIFA prezidenta vēlēšanas paredzētas 26. februārī, un 90 dienu diskvalifikācijas termiņš Platinī un Blateram pienāk aptuveni mēnesi pirms tam. Svarīgi gan ievērot Ētikas komisijas piebildi, ka tās varā ir iespējas šo termiņu bez jebkādiem paskaidrojumiem pagarināt vēl par maksimums 45 dienām. Tikmēr Ētikas komisija turpinās savu izmeklēšanu, kuras rezultātā teorētiski varēs piespriest vēl lielākas diskvalifikācijas, taču visas pazīmes liecina, ka Blateram un Platinī vairāk jāsatraucas par notikumiem Šveices varas iestāžu gaiteņos.
Izmantotie resursi:Independent Ethics Committee bans several...
