Ētikas komiteja gan Blateru, gan Platinī atstādinājusi no amata uz 90 dienām.
Savukārt uz sešiem gadiem diskvalificēts bijušais FIFA viceprezidents korejietis Čungs Mungjuns, kuram piespriests arī naudas sods 100 000 Šveices franku (aptuveni 91,89 tūkstoši eiro) apmērā.
Mungjuns atzīts par vainīgu pārkāpumos, kas saistīti ar 2018.gada un 2022.gada Pasaules kausa izcīņas tiesību negodīgu piešķiršanu attiecīgi Krievijai un Katarai.
Jau ziņots, ka 79 gadus vecais Blaters izlēma atkāpties no amata, taču plānoja tajā palikt līdz nākamā gada 26.februārim, kad notiks ārkārtas FIFA prezidenta vēlēšanas. Uz amatu savu kandidatūru izvirzījuši Platinī un Mungjuns, taču viņš vēlēšanās nevarēs piedalīties.
Šveices prokuratūra septembra beigās uzsāka kriminālizmeklēšanu pret Blateru. Viņu tur aizdomās par finanšu līdzekļu piesavināšanos un nelikumīgu izmantošanu, pārkāpjot sava amata pilnvaras.
Prokuratūrai ir aizdomas, ka Blaters varētu būt iesaistīts nelikumīgā darījumā ar Karību futbola savienību. Tāpat viņu tur aizdomās arī par maksājumu divu miljonu Šveices franku (1,8 miljoni eiro) apmērā Platinī.
FIFA piedzīvo smagāko krīzi tās pastāvēšanas vēsturē, pēc tam kad maija beigās Šveices varas iestādes pēc ASV izmeklētāju lūguma arestēja vairākus augsta ranga darbiniekus, apsūdzot viņus kukuļošanā un naudas atmazgāšanā. Izmeklēšanā figurē 14 bijušie un esošie FIFA darbinieki.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka kukuļos un citos nelikumīgos darījumos FIFA amatpersonām samaksāti 150 miljoni ASV dolāru.
