Latvijas Futbola federācijas (LFF) Licencēšanas komisijas lēmumu Rīgas kluba vadība vēl centās apstrīdēt, taču LFF Apelāciju komisija to atstāja nemainīgu, liekot Skonto valdes loceklei atzīt acīmredzamo - "lēmums vairs nav pārsūdzams, tāpēc to nevar vērtēt vai apspriest".
Licencēšanas komisijas lēmums bija loģisks un likumsakarīgs, jo klubs nav spējis izpildīt vairākus noteikumu punktus. Galvenie klupšanas akmeņi bija atbilstoša stadiona un treniņbāzu neesamība un parādsaistības.
Faktiski identiskā situācijā klubs bija arī pirms gada, taču toreiz Skonto vadība iesniedza detalizētu plānu parādu atmaksai. To gan viņiem neizdevās izpildīt. Noprotams, ka plāns tika veidots ar cerībām, ka sezonas gaitā izdosies pārdot vairākus spēlētājus, bet tas gan nenotika. Lielākās cerības tika saistītas ar uzbrucējiem Vladislavu Gutkovski un Artūru Karašausku. Pirmo pārdot neizdevās, bet otrais, ziemā kļūstot par brīvo aģentu, pārsteidzošā veidā tika izīrēts Polijas līdervienībai Piast (laikam Rīgas klubs pierunāja uzbrucēju pagarināt līgumu, lai Skonto vismaz kaut ko nopelnītu).
Finansiālās problēmas vajāja klubu jau sen. 2010. gadā, kad Aleksandra Starkova vadībā tika izcīnīts pēdējais Latvijas čempionu tituls, par to visi klusēja. Nākamajos gados Mariana Pahara aizgādniecībā kluba iekšējās problēmas aktualizējās teju katru rudeni, kad nervi neizturēja arī pašam trenerim. Tieši Pahara vadībā klubs izcīnīja savus pēdējos titulus: 2012. gadā Latvijas kausu, bet 2011. gadā - Baltijas kausu.
Visu rakstu lasiet otrdienas laikrakstā Diena!
