Freibergam pieder serviss un veikals, bet paralēli tam sportistam ir arī sava motokrosa komanda. «Vadu savu motokrosa komandu, trīsdesmit gonščikus, kopā trenējamies un braucam uz gonkām. Trenēju visādus motocensoņus,» saka Freibergs, sakot, ka veikalā pieejamas detaļas, ekipējums, viss gan krosiniekiem, gan skūteriem, ielas motocikliem.
«To vairāk brālis Gatis vada, es palīdzu. Mārtiņam ir krosinieku serviss. Man daudz laika aiziet treniņos. Marta beigās sākas pirmie mači, ies līdz pat oktobra sākumam. Motokrosam ir viena no garākajām sezonām.»
Uz jautājumu, vai pasaules spicākie veči sportistu ņēma nopietni, Lauris atbild: «Kad tu brauc desmitnikā, tad arī priekšgals sāk ņemt nopietni. Finālā brauc 40 sportisti. Tur otrais divdesmitnieks vairāk turas kopā. Kad tu jau sāc braukt piecpadsmitniekā, tad tevi jau pirmais desmitnieks pamana, bet, ja iebrauc desmitniekā, tad arī pirmie pieci kļūst tavi paziņas. Ja tu tikai daudzies pa pēdējām vietām, līderi tevi nesveicina. Viss ir piedzivots,» stāsta Freibergs.
Motokrosā, kā jau tehniskajā sporta veidā, tehnika sportistiem ir atšķirīga un Freibergs norāda, rezultātu ietekmē katra sīkākā nianse.
«Ja tev ir labāka tehnika, startā jau esi visiem priekšā un brauc pa brīvu trasi. Ja startē desmitais, piecpadsmitais, dabū putekļus, smiltis, dubļus - tīri tik brilles, mocis nolīp smags, tu jau esi bezspēcīgs kaut ko iesākt. Kur nu vēl motoram visādas speciālās ātrumkārbas, kloķenes, sadales vārpstas, elektronika... Tagad elektronika ir tāda, ka piespied tikai podziņu, mocis kļūst stiprāks, piespied otru - mierīgāks. Visādi automātiskie sajūgi, bremzes... Ir starpība, vai tu esi pārliecināts, ka apstāsies trijos metros vai septiņos. Simtdaļa uz katru līkumu aplī salasa baigo laiku,» piebilst braucējs, kurš apliecina, ka ir gribējies, lai visiem braucējiem izdala vienādus močus.
«To visvairāk ir gribējies! Bet tas nav iespējams. Vai tad es būtu labākais, nezinu, bet līderiem tuvāk noteikti tiktu,» secina motosportists.
Tweet
