- Kas traucē būt rezultatīvākiem turnīrā un gūt vairāk vārtu?
- Nezinu, mums neveicas, pēdējā spēlē bija divi izgājieni viens pret vienu, labas iespējas arī vairākumā, vajadzēja iemest, taču neiemetām. Cerams, hokeja Dievs stāvēs klāt mačā pret Austriju.
- Kā jūties spēlējot uz lielajiem Eiropas laukumiem? ASV tev tomēr sanāk spēlēt mazajos izmēros?
- Jā, tā tas ir. Šeit ir grūtāk man. ASV vairāk pozicionāli jāspēlē, kompaktāk, nevari uzbrucējam «lekt virsū», viņš var tevi apslidot. Teikšu, ka man vieglāk pielāgoties tomēr Ziemeļamerikas stilam.
- Tu turnīrā spēlē daudz skaitliskajā vairākumā. Vai bieži notiek tā?
- Nē. Tā ir pirmo reizi, bet šī ir Latvijas izlase un spēlēšana valstsvienībā man ir liels notikums. Izlasē pielāgošos situācijai, ja tas būs skaitliskais vairākums, tad esmu gatavs arī šādam pavērsienam.
- Var just, ka mačs pret Austriju no turnīra viedokļa ir svarīgākais?
- Pašlaik tā ir mūsu svarīgākā spēle čempionātā. Varbūt par to apkārt nerunājam, bet iekšā jūtu, ka tā ir. Nevajag tālu skatīties uz priekšu, tagad jākoncentrējas katrai nākamajai spēlei un dienas kārtībā ir svarīgs mačs pret Austriju.
- Tavi draugi vai radinieki seko tavam sniegumam pasaules čempionātā? Pirms došanās uz Helsinkiem kaut kādus novēlējumus no viņiem saņēmi?
- Es saviem draugiem teicu, ka dodos uz čempionātu, jo uzturu ciešas saites ar komandas biedriem. Teicu viņiem, ka ASV televīzijas diez vai rāda čempionāta spēles, jāmeklē tās ir internetā. Viņi seko līdzi, apsveic mani «Facebook» lapā, bet neko vēl nav teikuši par manu sniegumu. Domāju, viņi ir priecīgi, ka amerikāņi pārspēja Latviju.
- Uz Ameriku tev ir kāds suvenīrs jāaizved?
- Jā, ir. Treneriem jāaizved suvenīrs un jāsaka paldies, ka palīdzēja man no skolas tikt prom. Arī komandas biedriem kaut ko apsolīju un noteikti uz mājām Latvijā kaut kas būs jāaizved.
- Ja tev pēc turnīra kāds piedāvās līgumu Eiropā, kāds būs attīstības scenārijs? Šāda prakse čempionātos ir bieži.
- Cerēsim, ka mani kāds ievēros, bet pašlaik koncentrējos uz studijām un spēlēšanu ASV, universitātē vēl trīs gadi jāmācās un mēģināšu tos lietderīgi tur aizvadīt. Es pagaidām savu nākotni saistu ar Ameriku, jo mans vienīgais mērkis ir NHL. Tas ir vienīgais ceļš, kā caur koledžu hokeju tikt līdz augšai. Ja neizdosies tikt NHL vai AHL, tad mēģināšu spēlēt Eiropā.
P.S. Drīzumā portālā «Apollo» varēsiet lasīt intervijas otro daļu, kurā jaunais hokejists pastāstīs par savas karjeras līkločiem.
