- Vai cīņas, emociju un sižeta ziņā šī bija grūtākā un vērtīgākā uzvara šosezon?- Jā, tā varētu teikt. Mums, protams, šosezon visas spēles ir kā uz nažiem, bet šī spēle tāda bija jo īpaši. Turklāt "Jelgava" gan šogad, gan arī pagājušajā gadā ir ļoti sīksta pretiniece, un pret to nekad nav bijis viegli. Esam ļoti priecīgi, ka uzvarējām.
- Vai visas problēmas, kuras klubam ir ārpus laukuma, jūs laukumā saliedē vēl vairāk?- Protams! Laukumā esam kā viena komanda. Ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā. Neskatoties uz visām problēmām – ja mums laukumā nebūtu komandas, tad rezultāts būtu ļoti, ļoti vājš. Tā ka tas viss noteikti mūs saliedē.
- Pats laukumā atgriezies pēc divu spēļu pauzes. Kāpēc pieņēmi lēmumu iepriekšējos mačos nepiedalīties?- Nevēlos par to runāt. Negribu, nevaru un nav jau arī, ko stāstīt. (smaida)
- Pēc pēdējās spēles Pertija ne pārāk glaimojoši izteicās par tavu izvēli. Vai jums pēc tam bija nopietna saruna?- Visu laiku savā starpā runājam. Tā ka nekādas īpašas sarunas nebija.
- Visi allaž sakāt, ka esat viena komanda – vai nu spēlē visi, vai nespēlē neviens. Taču prom aizgāja Kožans, Mingazovs, arī tu malā biji vienīgais. Kamēr pārējie spēlēja…- Biju kopā ar komandu. Trenējos kopā ar komandu. Gatavojos kopā ar komandu. Bet bija vairākas nianses, kāpēc nevarēju kopā ar pārējiem iziet laukumā. Neko vairāk nevaru teikt. (vēlreiz plats smaids)
- Klubā ir mainījies prezidents. Vai vadība ir mainījusies reāli vai tikai uz papīra?- Reāli mainījusies. Koļesņičenko tagad ir stadiona īpašnieks un atrodas turpat netālu, taču ar klubu vairs it kā nenodarbojas. Lai gan tajā pašā laikā Twitterī redzēju, ka dalības maksu Virslīgai samaksāja tieši viņš. Īpašnieku maiņa? Runas ir dzirdētas visādas. Versiju ir dzirdēts tik daudz, ka pēc tam par visu šo situāciju varēs uzrakstīt grāmatu. Kā būs, tā būs – redzēsim. Ceru, ka jau pavisam drīz būs kaut kāda skaidrība.
- Skaidrība tiek gaidīta jau gadu…- (Smejas) Bet redzat, cik, pēdiņās, esam uzticīgi un ticam visam, ko mums saka.
- Atvaino par muļķīgu jautājumu, bet nevaru neuzprasīt – kāpēc tu vispār vēl esi šeit? Tev tomēr vairs nav 20 gadu.- Jā, tā ir gan. Cerēju un ceru joprojām, ka varbūt man kādreiz gadīsies atrādīties kādā normālā klubā. Un, protams, ja man tagad būtu kāds reāls variants aizbraukt, noteikti censtos to izmantot. Pagaidām nekā simtprocentīga nav. Ir bijuši kaut kādi varianti baumu līmenī, taču par tiem uztraukties nav vērts. Šobrīd man ir jāspēlē, jāuzņem laba forma un jāpierāda izlases treneriem, ka esmu gatavs pēc mēneša spēlēt izlasē. Cerams, ka tad arī kaut kas parādīsies.
- Ja situācija "Skonto" nekļūs labāka, vai izlase varētu būt tieši tas iemesls, kas tevi atturētu atkal kādā brīdī uzsākt boikotu? Izlases futbolistam tomēr ir vajadzīga spēļu prakse.- Protams. Tas no manas puses būtu stulbi. Turklāt, ja boikots vēl dotu kādu labumu, tad es to izmantotu, taču pagaidām tas neko nevar izmainīt. Visa komanda jau centāmies veikt šo soli [neaizbraucot uz spēli Liepājā], taču ieguvums no tā bija diezgan šaubīgs. Kaut kas pēc tam varbūt arī sakustējās, bet tāda reāla labuma no boikota nebija.
- Pēc tam, kad par prezidentu kļuva Zaicevs, jums bija kopēja sapulce, kurā izrunājāt kluba nākotni?- Jā, mums bija sapulce. Viņš pateica, ka tagad notiek visa kluba audits un ka viņš pārbaudīs visus papīrus un citas lietas. Un pēc tam centīšoties atrast investorus.
