Dienvidāfrika vienmēr ir bijusi regbija lielvalsts, bet tās izlase - periodiski absolūti dominējošs spēks pasaules regbijā. Piemēram, varenā Jaunzēlande no izbraukuma tūres Dienvidāfrikā kā uzvarētāja pirmo reizi atgriezās tikai 1996. gadā un panākumu svinēja sparīgāk nekā 1987. gadā izcīnīto Pasaules kausu (kurā Dienvidāfrika politisku iemeslu dēļ nepiedalījās). Tāpat DĀR izlase teju vai nepārspējama bija iepriekšējās desmitgades izskaņā, kad, neradot šaubas par savu pārākumu, tika izcīnīts Pasaules kauss (2007), triumfēts Trīs nācijās (2009) un sausā atstāta Britu un īru "lauvu" superizlase (2009).
Tā laika panākumus divkārtējiem pasaules čempioniem nav izdevies atkārtot. Par spīti jauniešu izlašu nemainīgi labajiem panākumiem, pieaugušo līmenī Dienviāfrikas regbijs buksē. Aizvadītā gada izskaņā Florencē pirmo reizi nācās atzīt Itālijas izlases pārākumu, un šis "notikums" ātri vien tika nodēvēts par Dienvidāfrikas regbija zemāko punktu. Pat fiasko 2015. gada Pasaules kausa izcīņā pret Japānu nedaudz aizmirsās, komandai vēlāk aizvadot veiksmīgu turnīru (3. vieta), bet zaudējums Itālijai bija punkts uz "i" viscaur neveiksmīgam 2016. gadam, kad gazeles aiz astes raustīja visi, kam nebija slinkums.
Aizvadītā gada beigās karjerai izlasē ar roku atmeta kapteinis Adrians Strauss, kurš amatā sabija vien gadu. Brīnumainā kārtā uzticība tika izteikta trenerim Alistēram Kotcī, kurš komandu turpinās vadīt arī šogad. 1995. gada Pasaules kausa varonis Džoels Stranskis kritumu novēla uz "idiotiem, kas strādā DĀR regbija federācijā", savukārt viens no jaunā viļņa spožākajiem spēlētājiem Johans Gūsens 24 gadu vecumā paziņoja par karjeras beigām, lai savdabīgā veidā atsvabinātos no līguma ar franču "Racing 92". Redz, lauku zellim metropole Parīze nav gājusi pie sirds, tāpēc DĀR regbija viens no spožākajiem talantiem daudzmiljonu līgumu apmainīja pret darbu vietējā zirgu fermā, bonusā saņemot tiesvedību pret Parīzes bonzām.
Uz visa šā fona nemaz neizbrīna lēmums pēc 5 gadu pauzes sastāvā atkal iesaistīt DĀR regbija slikto zēnu Fransuā Steinu - neticami apdāvinātais spēlētājs pie regbija debesīm uzmirdzēja 2007. gadā, 20 gadu vecumā izpelnoties visus iespējamos komplimentus, taču - neizturēja pārbaudījumu ar slavu, naudu un apreibinošām vielām. Pēdējos gados sasparojies un jau kā nobriedušāks cilvēks nopelnījis otro iespēju. Lai izlasi padarītu vēl košāku, kā asistents izlasei piesaistīts odiozais Brendans Venters, kurš bija režisors Itālijas uzvarai pār DĀR pērnā gada novembrī un Anglijai "paķeršanai uz muļķi" šā gada Sešās nācijās. Talantīgais treneris savulaik vadīja Londonas "Saracens", taču neizturēja spriedzi, pēc kādas spēles "pasūtot" vietējo presi, par ko vēlāk zaudēja savu amatu un savu kā galvenā trenera reputāciju. Taču aizkadrā viņa neordinārā domāšana nesusi panākumus visām komandām, kurās viņš pildījis asistenta vai konsultanta funkcijas.
Par jaunā izlases modeļa kapteini iecelts Vorens Vaitlijs. 30 gadus vecais spēlētājs izlasē aizvadījis vien 15 spēles, taču viņa rakstura īpašības atzinīgi novērtējuši gan vietējie regbija speciālisti, gan fani, uzskatot, ka izlase tikusi pie spēcīgas kapteiņa figūras.
Izlasē atgriezušies arī Jans Serfonteins un Dueins Vermulens, bet iespēja sevi pierādīt šovasar tiks dota astoņiem debitantiem.
Ja treneris savu amatu saglabāja, tad federācijas prezidents atkāpās pats. Par jauno priekšstāvi iecelts tika Marks Aleksandrs, kurš, stājoties amatā, atzina, ka DĀR regbijs piedzīvo krīzi un kā mērķi izvirzīja izlases rezultātu uzlabošanu, sakot: "Mēs pēc gada nedrīkstam atrasties turpat, kur atrodamies pašlaik."
Problēmu netrūkst. Labākie spēlētāji masveidā pamet dzimteni, lai mestos naudīgākā Eiropas regbija apskāvienos. Vietējo klubu rocība neļauj noturēt labākos, bet skatītāju arvien vēsākā attieksme klubu finansiālo stāvokli tikai pasliktina.
Jaunais prezidents kā vienu no mērķiem izvirzīja vietējo spēlētāju noturēšanu mājās un, neatradis burkānu, ķērās pie pātagas. No šā gada stājušies spēkā jaunie izlases komplektēšanas noteikumi, kas aizliedz uz nacionālo izlasi izsaukt spēlētājus no ārzemju klubiem, ja tie DĀR izlasē nav aizvadījuši vismaz 30 spēles. Lai arī Anglijā šāds lēmums tika uztverts ar smīnu (Anglijas izlasē var spēlēt tikai vietējos klubus pārstāvošie regbisti, bez jebkādiem izņēmumiem), viens no jaunā viļņa spožākajiem talantiem Fafs de Klērks jaunajai varai parādīja izstieptu vidējo pirkstu, tik un tā pārceļoties uz Eiropu.
Lai sapurinātos, Dienvidāfrika saņēmusi valdības zaļo gaismu un pieteikusies rīkot 2023. gada Pasaules kausu. Iepriekšējais finālturnīrs 1995. gadā bija tik veiksmīgs, ka Holivuda par to uzņēma mākslas filmu "Invictus", bet "ESPN" - dokumentālo filmu "The 16th Man". Tiesa, DĀR nav favorīte uz finālturnīra rīkošanu - daudzi paredz, ka iespēja to darīt pirmo reizi tiks uzticēta Īrijai, tāpat ļoti nopietni nodomi ir Francijai.
Jūnijā DĀR aizvadīs trīs spēļu sēriju ar Franciju. Augustā - sezonas atbildīgākais starts - "Rugby Championship" jeb Četru nāciju turnīrs, kur jāsacenšas ar Jaunzēlandi, Austrāliju un Argentīnu. Viegli neklāsies, taču - uzvarēta sērija pret Franciju varētu ielikt pamatu Dienvidāfrikas regbija atdzimšanai. Jaunzēlande šogad uzsvaru liek uz "Lauvu tūri", Austrālijai pietiek savu problēmu, bet Argentīnas izlases sakarā drīzāk jārunā par regresu, nekā progresu.
