«Treneris Andris Šmēdiņš man ir atļāvis būt par pirmo treneri, taču mēs visu apspriežam un lēmumus pieņemam kopīgi. Es parasti vadu treniņus, bet viņš palīdz un lielāko uzmanību augšējai piespēlei, jo pats savulaik bija izcils cēlājs, tādēļ šo tehnisko elementu pārzina vislabāk,» skaidro Samoilovs. «Bet kopumā mēs sadarbojamies jau desmit vai vairāk gadus, jo mums ir kopīgs skatījums uz volejbolu, tādēļ nav jāstrīdas.»
«Jau pirms gandrīz pieciem gadiem, kad Mārtiņš [Pļaviņš] negribēja turpināt spēlēt kopā ar Sašu un bija atradis jaunu pārinieku Lauri Iecelnieku, mēs domājām ko darīt? Piezvanīju Andrim un vaicāju, vai viņš nevēlas, lai mūsu dēli spēlētu kopā. Tobrīd viņš atteica un paskaidroja, ka viņam ir «ģimenes bizness» (tolaik brāļi Jānis un Toms spēlēja kopā - J.F.). Tad parunāju ar Ruslanu Sorokinu, kurš pēc neilgām pārdomām piekrita. Jau nākamajā dienā man zvanīja Andris un teica, ka tomēr piekrīt tam, lai Saša un Jānis spēlētu kopā, taču šoreiz atteikt nācās man, jo nevarēju «uzmest» Ruslanu. Mūsu vienošanās ar Ruslanu bija spēlēt līdz Londonas Olimpiādei, bet tad atkal sēsties pie sarunu galda. Tā arī notika un rudenī piedāvāju viņam spēlēt kopā ar Tomu, kurš pēdējos gados nepelnīti bija palicis aiz borta.»
«Ir cilvēki, kas domā, ka es esmu pludmales volejbola ienaidnieks, taču man šķiet dīvaini, ka visi aizmirst, kā Latvijā sākās pludmales volejbols un kurš sāka spēlēt. Man joprojām mājās ir žurnāls «Zvaigzne», kurā ir raksts par to, kas bija pirmie bīčvolejbolisti Latvijā. Es biju viens no viņiem, un pirmajā turnīrā kopā ar Sergeju Siļutinu finālā spēlējām pret Kalniņu un Uģi Garklāvu. Tā ir Latvijas pludmales volejbola vēsture,» atgādina bijušais spēlētājs un tagadējais treneris.
«Es nekad neko nedaru pret volejbolu,» uzsver Samoilovs. «Labi, es varu kaut ko darīt pret dažiem cilvēkiem, bet nekad pret pludmales volejbolu. Tagad mums būs trīs pāri, tikai jāturpina strādāt. Pekinas olimpiskajās spēlēs mums bija viens pāris, bet pēc Olimpiādes Mārtiņš vairs negribēja spēlēt kopā ar Sašu. Tobrīd visi teica: «Atkal vecais Samoilovs kaut ko sliktu izdomājis.» Taču iznāca vēl labāk, jo Londonas Olimpiādē bija divi pāri - viens izcīnīja bronzas medaļas, bet otrs ieguva devīto vietu.»
«Jā, uz 2016. gada Riodežaneiru olimpiskajām spēlēm kvotu dēļ trīs pāri no Latvijas aizbraukt nevarēs, taču uz pasaules čempionātu un Pasaules kausa posmiem varēs. Un, vai tad iekšējā konkurence ir slikta lieta? Turklāt mums ir arī laba ceturtā komanda, taču to vēl jāizveido, jo ir Aleksandrs Solovejs un Haralds Regža. Kāpēc nepamēģināt? Agrāk visi teica, ka divi bloķētāji kopā nevar spēlēt, taču kāpēc? Vajag tikai strādāt,» pārliecināts ir treneris.
«Esmu runājis ne tikai ar Latvijas, bet arī pasaules treneriem, kuri atzīst, ka Samoilova un Šmēdiņa duets būs interesants. Ir dažādas nianses, kuras būs interesanti pavērot. Man pašam ir interesanti. Es nezinu, vai būs labi vai slikti, taču kopumā Latvijas pludmales volejbolam tas ir solis uz priekšu, jo vismaz Tomam būs labs pārinieks Ruslana personā. Esam maza valsts, mums ir tikai seši augstākā līmeņa pludmales volejbolisti, no kuriem viens ilgāku laiku bija palicis aiz borta. Ceru, ka pēc diviem gadiem visi atkal zinās, kas ir Toms Šmēdiņš,» saka Samoilovs.
«Mārtiņš un Jānis izcīnīja olimpisko bronzu. Ja mēs nākamajā Olimpiādē būsim «tikai» ceturtie, tad būs... Labāk neteikšu,» smejas treneris. «Pekinā vienīgais pāris bija devītajā vietā, Londonā pakāpāmies jau uz trešo vietu, bet Riodežaneiru vajag pakāpties vēl augstāk. Vai nu Mārtiņa vai Jāņa [Šmēdiņa] pārim jābūt pirmajā vai otrajā vietā.»
P.S. Seko līdzi «Apollo» sporta ziņām arī sociālajā tīklā «Twitter» - @Apollo_sport
