Pirmajā mačā pret spāņiem laukumā bija divu dažādu klašu komandas, bet otrajā spēlē ar mājiniekiem lielākoties risinājās līdzvērtīgu pretinieku cīņa.
“Pret spāņiem, var teikt, izgāzāmies,” lietas savos vārdos sauc Mārtiņsons. “Netikām galā ne ar spāņu pirmajiem tempiem, ne malējiem uzbrucējiem. Spāņi turklāt ļoti stabili servēja. Viņiem bija tikai sešas kļūdas šajā spēles elementā un 6 netveramas serves.
Īsti neatvērās Medenis, un palikām bez otrās līnijas uzbrukumiem. Pirmajiem tempiem iespēlēt bija grūti, un palikām ar vienu vienveidīgu uzbrukumu no 4. zonas. Spāņiem bija laba spēles disciplīna, un viņu bloks mūs “noēda”, bet mēs atvērāmies tikai 3. setā. Pirmajā spēlē daudzmaz savā līmenī nospēlēja tikai Roberts Kļaviņš – gan servju uzņemšanā, gan uzbrukumā. Mēs cīnījāmies ar sevi, nevis spāņiem. Spāņi mūs pārspēja spēles disciplīnā un sadarbībā blokā. Turklāt agresīvi servēja.
Mačā pret Poliju piekāpāmies spēcīgam pretiniekam. Drusciņ pamainījām spēles uzdevumus un zaudējām ar godu. Laukumā vismaz bija cīņa. Arī pret poļiem īsti galā ar planējošo servi netikām. Turklāt poļi daudzas bumbas nobloķēja vai pēc bloka skaršanas pacēla aizsardzībā. Pašiem bija agresīva serve, un labāk nospēlēja malējie uzbrucēji.“
“Arī pret Izraēlu būs uzdevums – servēt agresīvi, uz riska robežas,” par pēdējo spēli saka treneris. “Izraēlai ir izteikts uzbrukuma līderis – 18. numurs (Ido Dāvids. - LVF Preses dienests). Liela daļa uzbrukumu tiek virzīta caur viņu. Jātiek galā ar viņu, tad ir pietiekami lielas cerības uz pozitīvu rezultātu pēdējā spēlē. Arī Izraēlai ir pietiekami labs bloks. Tāpēc jāsakārto arī sava servju uzņemšana.”
Izmantotie resursivolejbols.lv
