- Kad uzzināji, kad stāsies vārtos pret slovākiem?
- Vakar pēc vēstniecības apmeklējuma.
- Cik lieli palīgi bija aizsargi un pārējie spēlētāji?
- Ļoti lieli, ārprātīgi. Tā kā vēl vieni cimdi un kājsargi.
- Kam, pirmkārt, vēlies pateikt paldies?
- Treneriem, kuri man deva iespēju, čaļiem, kuri devās laukumā ar mani un Dievam, kas man palīdzēja.
- Kā vērtē savu spēli?
- Uzskatu, ja vārtsargs ir izcīnījis uzvaru, tas ir svarīgākais, ko vārtsargs var izdarīt. Šodien tika izcīnīti trīs punkti, tātad spēle bija laba.
- Pirmais metiens pa vārtiem un ielaista ripa. Kās notika tavā galvā?
- Nekas īpašs, tā mēdz gadīties, svarīgi šādos brīžos mācīties no savām kļūdām, saņemties un turpināt spēlēt.
- No pašas spēli sanāca «noķert kaifu»?
- Jā, kāpēc gan ne, uzsākt pasaules čempionāta debijas maču pret slovākiem... Bija patīkami spēlēt un īpaši, ja puiši šādi palīdz.
- Irbe pirms spēles sacīja, ka tu neesi lampiņa, kas var pārdegt. Tas nozīmē, ka tev nepiemīt mandrāža un stress?
- Domāju, ka katram vārtsargam ir tādas īpašības, tas ir mīnuss, jo ir atbildīgs darbs. Bet šodien biju mierīgs.
- Atšķirība starp spēlēm šeit un tām, kuras aizvadīji sezonā, ir liela?
- Izpildītāji šeit ir labāki, bet tajā pašā laikā šeit hokejs ir paredzamāks. Ja grib atdot piespēli, tad atdos.
