Teatralizētā ceremonija, kuras sākums paredzēts pusdienlaikā pēc Latvijas laika, risināsies pie Hēras tempļa drupām. Olimpisko uguni iedegs aktrise, kura lāpu nodos pirmajam uguns stafetes dalībniekam 18 gadu vecajam Grieķijas slēpotājam Janim Antonim.
Olimpiskā uguns pēc iedegšanas gandrīz nedēļu ceļos pa Grieķiju, līdz 5. oktobrī Atēnās mūsdienu pirmo olimpisko spēļu stadionā to nodos Soču olimpiādes rīkotājiem. Ja laikapstākļi svētdien nebūs labvēlīgi lāpas iedegšanai izliektā spogulī no saules stariem, ceremonijā izmantos uguni, ko iededza sestdien ģenerālmēģinājumā. Taču laika prognozes sola ceremonijai piemērotus saulainus un karstus laikapstākļus.
Olimpisko uguni Maskavā nogādās 7. oktobrī. Olimpiskās uguns stafete Krievijā plānota 83 reģionos, viesojoties 2900 pilsētās, lāpu nesīs 14 000 lāpnešu un stafetē būs iesaistīti 30 000 brīvprātīgo palīgu. Olimpisko uguno plāno nogādāt arī 5642 metru augstumā Krievijas augstākajā kalnā Elbrusā, kā arī iegremdēt Baikāla ezerā 1600 metru dziļumā.
Latviju Sočos varētu pārstāvēt vairāk nekā 50 olimpiešu dažādos sporta veidos, tostarp hokeja valstsvienība, kas jau nodrošinājusi olimpisko ceļazīmi.Ziemas olimpiskās spēles Sočos norisināsies no 7. līdz 23. februārim.
Olimpisko uguni Olimpijā pirmo reizi aizdedza 1928.gada Amsterdamas olimpiskajām spēlēm. Savukārt olimpiskās uguns stafeti pirmo reizi ieviesa 1936.gadā nacistiskās Vācijas ideologi pirms Berlīnes olimpiskajām spēlēm, kad vairāk nekā 3000 skrējēju no Olimpijas caur Bulgāriju, Dienvidslāviju, Austriju un Čehoslovākiju mēroja 3187 kilometru ceļu līdz Berlīnei. Pēc Otrā pasaules kara olimpiskās uguns stafete kļuva par populāru un neatņemamu olimpisko spēļu sastāvdaļu.
