"2010. gadā pirmā uzvara bija īpaša, jo tā bija pirmā. 2012. gadā uzvara bija emocionāla - arī tāpēc, ka pretinieces bija ļoti spēcīgas, biju gatava par 100 procentiem. Somijā viss bija kaut kā mierīgāk. Atmosfēra nebija tik karsta kā Gruzijā vai Azerbaidžānā, varbūt tāpēc tādas izjūtas. Turklāt tagad nebiju sportiskās formas virsotnē," norāda Grigorjeva. "Galvenais mērķis - olimpiāde. Eiropas un pasaules čempionāti drīzāk ir gatavošanās etapi. Uz to mani noskaņo arī treneris Sergejs Kursītis."
"Protams, ir patīkami uzvarēt un turēt rokās godīgi nopelnītu zelta medaļu," atzīst Grigorjeva un atklāj, ka savulaik viņas vecmāmiņa nevēlējās, lai meitene nodarbojas ar šādu sporta veidu. "Kādus divus gadus slēpu no viņas zilumus un nestāstīju, uz kādām nodarbībām eju. Bet vēlāk viss atklājās. Sākās uzvaras, un vecmāmiņa samierinājās."
Izmantotie resursi:Laikraksts "Bizness & Baltija"
