- Cik bieži sanāk atbraukt uz Latviju, neskaitot spēles sezonā pret Rīgas «Dinamo»?
- Nav bieži šādu iespēju, vidēji divas, trīs dienas mēnesī, bet parasti tas ir izlases pauzēs. Arī klubā ir pauze un tad mēs dodam iespēju spēlētājiem atpūsties. Vasarā to varam kompensēt, jo pārtraukums ir lielāks.
- Ziemassvētki laikam jau paiet Maskavā?
- Jā, jo Krievijā Ziemassvētkus 24. decembrī nesvin. Spēles ir visu sezonu, viņi svin Jauno gadu, bet arī tajā laikā atelpa ir īsa, jo jau, piemēram, 2. janvārī jābūt uz strīpas. Brīva ir pusotra diena. Skatījos jau nākamās sezonas kalendāru – 3. janvārī atsākas čempionāts.
- Ko pa vasaru centies izdarīt?
- Man sanāk atbraukt šeit apmēram uz divām nedēļām. Satieku draugus, mammu, radiniekus, tas laiks jau ļoti ātri paiet un nekādi lielie plāni man te nav.
- Bet tev šeit ir māju sajūta? Tu tomēr ar ģimeni ilgus gadus dzīvoji Šveicē, bet tagad pastāvīgi mitinies Maskavā.
- Man ģimene vēl tagad dzīvo Šveicē, jaunākā meita iet skolā, bet vecākā meita studē. Arī tur man ir mājas, jo tur tomēr vairāki gadi pavadīti, šeit braucam atpūsties, tāpēc teikšu, ka man mājas ir abās vietās.
- Kaut kas Latvijā mainās, iet uz priekšu?
- Īpaši neiedziļinos, vairāk cenšos atpūsties un satikt cilvēkus, par notikumiem uzzinu pārsvarā lasot presi. Grūti spriest, kas ir mainījies.
- Kāda sajūta pēc diviem izcīnītiem Gagarina kausiem?
- Patīkama. Pēc pirmās uzvaras likās, ka tas ir neiespējami, bet nebija mērķis uzvarēt vēlreiz. Vadībai vienmēr kaut kas jāsaka, bet paši neko neesam pauduši. Pēc pirmā gada eiforijas hallē bija izliktas bildes ar Gagarina kausa finālspēli, bet pirms pērnās sezonas Oļegs teica, ka visas fotogrāfijas jāņem nost, tās traucē. Paskaties uz bildēm, atceries, cik labi bija, bet tās atmiņas traucē, tāpēc fotogrāfijas tika noņemtas. Jāatzīst, ka šogad bija grūtāk. Sērija varbūt bija vieglāka nekā pret Omskas «Avangard», jo tur «degām» ar 1-3, bet aizstāvēt titulu vienmēr ir grūtāk.
- Uzvaras formula paliek nemainīga – tas, kas nesa augļus pirmajā panākumā, tiek izmantots arī turpmāk?
- Nav tā, ka visu atstājam. Tāpat mēs pamainām lietas, izanalizējam pretinieku. Protams, savu līniju turam un kāpēc kaut ko mainīt, ja tas nes uzvaru, bet kā jau teicu, mēģinam pieskaņoties katram pretiniekam. Fināls pret Čeļabinsku bija grūts, jo «Traktor» spēlē pavisam citu hokeju nekā pārējās komandas.
- Kur ir meklējams «Dinamo» fenomens?
- (Smejas.) Es pat nezinu. Visi runā, ka tāds ir, bet nezinu vai tiešām. Mēs darām savu darbu un tas nes augļus. Vai tas ir fenomens? Padarīts darbs nekur nepazūd. To, ko ieguldam vasaras nometnē Pinskā divu nedēļu garumā, tas palīdz. Mūs kritizē, ka ar šādām metodēm vairs neviens nestrādā, bet redzam, ka izejot cauri elles mašīnai, ir rezultāts.
- Vasarā strādājat smagāk kā citi klubi?
- Ja godīgi, neesmu nemaz interesējies, kā strādā citās komandās. Mēs esam atraduši savu stilu un pie tā pieturamies. Protams, ir mazas korekcijas, bet kodols ir nemainīgs.
- Tie, kas nespēj izturēt «Dinamo» slodzes un pielāgoties jums, tie nav pa ceļam ar Maskavu...
- Pielāgoties var visi, bet grūtākais bija pirmais gads, kad mēs pēkšņi izmainījām Eiropas pieeju, jo secinājām, ka ar Eiropas metodēm vai ASV neiet viss cauri. Jāiet atpakaļ pie tā, kam paši gājām cauri un izmainījām lietas. Zinu, ka tas ir grūti, bet mainījām lietas un pirmajā gadā vasarā sākām nopietni strādāt, spēlētājiem bija neliels šoks, ka neizvilks nometni līdz galam. Bet pērn nometnē puiši ieradās ar 60% gatavību, «uz visiem simts» nav jābūt vasarā gataviem. Jaunie, kuri nāk, vienmēr sazvanās ar bijušajiem un pajautā, uz ko treniņos tiek likts akcents. Visi ir gatavi un rēķinās ar treniņiem. Arī mēs skatāmies, kas notiek un nepieciešamības gadījumā esam arī samazinājuši slodzes. Varam iedot atlaides, bet, ja nepieciešams, vēl vairāk motivēt
- Jūs ar Oļegu esat bargi? Skaidrs, ka nosēdinat spēlētājus rezervē uz soliņa, bet vai ir arī citi pārmācīšanas principi?
- Klubā ir izstrādāta sodu sistēma un pie tās pieturamies. Ir punkti, par kuriem jāmaksā soda nauda un pirms sezonas spēlētājus par to informējam. Reizi divos mēnešos mēs sataisām sarakstu un atzīmējam, kuri pelnījuši sodus. Piemēram, kurš par vēlu ieradies ģērbtuvē vai uz laukuma saņēmis nepamatotu noraidījumu, taču negribam, lai puiši zaudē pašatdevi un cīņassparu. Pārāk liela bardzība var radīt pretēju efektu – ja sodīsi par noraidījumiem, tad spēlētājs teiks, ka viņš tupmāk negrūstīsies. Bet katru epizodi izskatām un līdz šim piecu gadu laikā neviens ar mums nav strīdējies vai sods ir pamatots vai nē.
- Droši vien lielākais un tajā pašā laikā visnepatīkamākais sods hokejistam ir zaudēt spēles laiku. Palikt ārpus pieteikuma nevienam nepatīk.
- Konkurence pie mums ir liela un bija grūti sabalansēt maiņas. «Dinamo» ir sešas maiņas, bet spēlēt var trīs ar pusi. Visgrūtāk ir sabalansēt tā, lai spēlētājs jūt, ka viņam tici, neskatoties uz to, ka spēlējis mazāk par citiem.
- Par jums ar Oļegu runā, ka viņš ir runātājs, bet tu – zīmētājs un taktikas plānotajs. Cik tas atbilst patiesībai?
- Tas lai paliek starp mums, mēs strādājam kopā un lēmumi tiek pieņemti kopīgi. Tas arī ir mūsu spēks. Runājam arī ar Juriju Ždanovu, kurš ir fiziskās sagatavotības treneris. Viņš vienmēr izsaka savu viedokli, piemēram, likt kādu konkrētu spēlētāju sastāvā vai nē. Viss tiek sasummēts kopā un izanalizēts, kas palīdz pieņemt galīgo lēmumu.
- Pastāsti par Mārtiņa Karsuma piesaisti.
- Mārtiņu savā rīcībā jau vēlējāmies Balašihas MVD laikos, kad viņš atgriezās no Amerikas, bet kluba vadība uz šo lēmumu ne pārāk pozitīvi raudzījās. Domāju, ka Karsums mūsu kolektīvā labi iederēsies, jo viņš ir cīnītājs un nebaidās no spēka spēles. Karsums kopā ar Leo Komarovu varētu būt viens no agresīvākajiem duetiem līgā. Jāatzīst - nezinu, vai viņi spēlēs vienā maiņā.
- Bet Komarovs daudziem nepatīk.
- Protams. Bet, ja konkrētāk analizē viņa darbības, es neteiktu, ka viņš kādu ļoti grūž mugurā. Jā, viņš provocē, bremzē vārtu priekšā, skatās sejā un smejas, bet katrs spēlētājs provocē. Pierasts, ka viņš ir epicentrā, Kanādā un Amerikā visi tā dara, bet KHL viņš ir viens, kurš to dara. Tā it kā ir provokācija, bet nav bijis tā, ka viņš kādam iesistu no mugurpuses vai iegrūstu mugurā, kā rezultātā tiktu gūta trauma. Hokejā bez kontakta neiztikt. Lai arī daudziem viņš nepatīk, katrs gribētu šādu spēlētāju savā komandā redzēt.
- Vai redzi sevi nākotnē galvenā trenera lomā?
- Par šo tēmu nevēlētos plašāk runāt. Esmu lēmumu pieņēmis un lai tas paliek, kāds ir. Abspriest to, kas un kā būtu... Koncentrējos jaunajai sezonai un tagad ir svarīgi uzsākt gatavošanos.
- Gagarina kauss trešo reizi pēc kārtas...
- Katrs sportists vēlas uzvarēt un tāds ir uzdevums, bet es saku, ka jāsadala mērķi un uzdevumi. Mērķiem jābūt maksimāliem, bet uzdevums var tikt pakārtots no posma uz posmu. Ar katru gadu kausu izcīnīt paliek grūtāk un grūtāk, bet sezonai gatavojamies nopietni.
