Pagājušā gada beigās Kreigs Kustenss sarakstīja savu pirmo grāmatu. Ideja vairāk nekā vienkārša – doties ciemos pie atzītiem Nacionālās hokeja līgas treneriem un kopā ar viņiem noskatīties dzīves svarīgāko maču. Maikam Bebkokam tas bija Vankūveras olimpiskajās spēlēs izcīnītais zelts. Džoelam Kvenvilam tas bija 2010. gada triumfs ar Čikāgas "Blackhawks". Denam Bailsmam – pirms tam iegūtais Stenlija kauss pie Pitsburgas "Penguins" stūres. Starp mūsdienu grandiem vieta atradās arī Bobam Hārtlijam un viņa 2001. gada Stenlija kausa izšķirošajai spēlei kopā ar Kolorado "Avalanche".
"Pati interesantākā atklāsme bija, ka daudzi treneri nebija nevienu reizi noskatījušies dzīves svarīgāko spēli, bet Bobs zināja ikvienu sekundi. Viņš varēja skaidri izstāstīt, kas notiks nākamajā nomaiņā. Viņš vienmēr pateica, ka tūdaļ, tūdaļ tiks gūti vārti. Daudzi teiks, ka "Avalanche" bija laba komanda un ka to varēja trenēt jebkurš. Taču visi esam redzējuši labas komandas, kas neko nesasniedz," pasaules čempionāta norises vietā Herningā teica Kustenss. Viņš norādīja, ka Hārtlija iekļaušana grāmatā notikusi automātiski – abi ir labi pazīstami.
Latvijas izlases galvenais treneris no 2003. līdz 2007. gadam vadīja Atlantas "Thrashers", un sekošana šai komandai bija pirmais Kustensa darbs, kas saistīts ar Nacionālo hokeja līgu. Vēlāk viņš kļuva par ESPN apskatnieku, bet tagad ir The Athletic Detroitas nodaļas galvenais redaktors. Viņš rakstīja par komandu gan tad, kad tā vienīgo reizi pastāvēšanas vēsturē sasniedza Stenlija kausa izcīņu, gan tad, kad Hārtlijs nākamās sezonas ievadā tika atlaists no darba.
Bieži vien sarunas noritējušas zem četrām acīm, jo "Thrashers" nebija pati populārākā komanda un Kustenss bija vienīgais žurnālists, kas vienībai sekoja visas sezonas garumā. Pirmajā izbraukumā Hārtlijs viņu uzaicinājis pusdienās, lai parunātu par dzīvi un labāk iepazītos. Tas palīdzējis izveidot labas attiecības, tomēr nesaskaņas tāpat netrūka.
"Būt vienīgajam žurnālistam – tas ir gan labi, gan slikti. Kad komanda visu laiku zaudē un viens un tas pats cilvēks uzdod jautājumus, uz kuriem nevēlies atbildēt, attiecības var sabojāties diezgan ātri. Domāju, ka mēs labāk satiekam tagad, nevis toreiz – jo vairs nav katru dienu jātiekas."
Kustenss atceras gadījumu, kad pēc kārtējā zaudējuma nācies veltīt skarbus vārdus gan komandai, gan tās galvenajam trenerim, un Hārtlijs atbildi parādā nepalika. Pēc izbraukuma mača treneris atbildējis uz citu žurnālistu jautājumiem, savukārt Kustensa jautājums saņēmis asu repliku. Pēc intervijas viņš pasaucis treneri nostāk un jautājis, kas par lietu. "Ja tu savas bultas šausi manā virzienā, tad es atbildēšu tieši ar to pašu," atceras Kustenss. "Komanda nebija pārāk laba, tāpēc kritiku nācās veltīt diezgan bieži."
"Interesantākais šajā laikā bija Hārtlija un Iļjas Kovaļčuka attiecības. Viņš bija superzvaigzne, kurš ne vienmēr gribēja pildīt trenera norādījumus. Iļja bija jāpārliecina, ka spēles ir jāuzvar tieši šādi, savukārt viņš visu gribēja darīt pa savam. Viņi abi bija stūrgalvīgi cilvēki, kuri ticēja saviem uzskatiem, līdz ar to veidojās interesanta dinamika," teica Kustenss.
"Bobs ir prasīgs treneris, kurš nevienam nekad nedos atlaides. Spēlēt pie viņa ir grūti – ja katru dienu saņem pārmetumus par kļūdām, tad reizēm cilvēkiem tas ir par daudz. Jā, pie Boba spēlēt nav viegli un daudziem viņš nepatīk, bet reizē varu teikt, ka viņam rūp spēlētāji," norādīja žurnālists, piesaucot Maikla Ferlanda stāstu. Kalgari "Flames" uzbrucējs cīnījies ar atkarību no alkohola, līdz beidzot saņēmies un aizgājis pie trenera. Hārtlijs palīdzēja viņam sākt ārstēšanos, un aizvadītajā sezonā Ferlands spēlēja "Flames" pirmajā maiņā.
Tāpat reiz Denijs Hītlijs vakarā nolēmis aiziet līdz bāram, lai nogaršotu pāris dzērienus. Hārtlijs saņēmis zvanu no paziņas un nolēmis uzbrucējam nodemonstrēt, ka zina visu par visiem. Hītlijs nākamajā dienā ieradies uz treniņu, bet pirms tā viņš iesaukts trenera ofisā. Hārtlijs izvilcis papīra lapu, uzzīmējis bāra izkārtojumu un to, kur sēdējis Hītlijs, un spēlētājam norādīja, ka nākamais izgājiens tiks sodīts.
"Nespēju iedomāties, ka Hārtlijs reiz varētu beigt karjeru. Domāju, ja viņš netrenēs šajā līmenī, tad dosies uz kādu mazu halli un strādās ar bērniem. Nespēju iedomāties Hārtliju bez ledus. Viņš ir rink rat [halles žurka – aut.] – nepārtraukti hokejā, hallē pavadot visu dienu, un prom viņu nedabūs neviens," teica Kustenss.
