Labs karatists droši vien varētu minūtē uztaisīt arī 100 presītes, un tempā, ka būtu grūti pat skaitīt līdzi, un katru kāju viņam droši vien turētu cits cilvēks. Bet tas jau ir speciālais tests tiem, kas šo vingrinājumu dara regulāri un kam tas ir svarīgs rādītājs. Atspoles skrējiens varbūt parāda, cik veikli es protu skriet atspoles skrējienu, cik labi manas zoles ķer grīdu vai īso priekšrocības pret garajiem. Bet patiesībā tas neizsaka neko. To kā sportists varu apgalvot par 100%.
Neviens fizisks tests vai vingrinājums uz “cik var” nesagatavotam cilvēkam nav vajadzīgs. Jo tas var būt un lielākoties arī ir traumatiski. Ikviens izturības skrējiens uz atzīmi mācību gada sākumā bez iepriekšēja treniņa (treniņš nenozīmē pāris nedēļas kaut ko paskriet) ir kaitīgs sirdij. Taču neapšaubāmi tas ir ērts līdzeklis ielikt vērtējumu.
Rudens krosi nesportistiem – lūdzu pēc tam pa taisno profilakses vizītē pie sporta ārsta vai kardiologa. Turklāt skolēnam var būt gan nosēdināta hormonālā sistēma, gan problēmas ar atjaunošanos. Skolā vai sportā nav vajadzīgi jauni likumi, kas rakstīti ar asinīm. Stiprie un izturīgie jaunieši, tie, kas regulāri sporto, visur būs priekšgalā. Viņiem šādi testi būs patīkama izdevība izcelties. Bet netrenētajiem? Tas ir kā tīģera tests zaķītim. Tas ir kā zivij likt uzkāpt kokā vai žirafei lidot.
Nerunājot par obligāto dispansera apmeklējumu un regulāru veselības monitoringu, sportistu var testēt ar ikvienu apgūtu vingrinājumu vai pat situāciju, un to treniņos vai sacensībās bieži arī dara. Noteikti vajadzētu arī apmeklēt sporta laboratoriju. Jaunajiem var vērtēt centību, apķērību, domāšanas asumu, spēju būt šeit un tagad… Taču vislabākā pārbaude, protams, ir gan funkcionālie, gan sporta veidam būtiskie vingrinājumi.
Atkāpei - ko vajag vecākiem? Lai nodarbībās viņu bērnu trenē un fiziski pilnvērtīgi attīsta. Lai viņš ir stiprs, spēj kārtīgi paskriet un ne tikai. Citādi nemaz nav jēgas iet uz treniņiem un skaitīties sportistam. Ļoti bieži ir tā – jaunietis sporto jau vairākas vai pat daudzas sezonas, līdz 16 gadiem fiziskās sagatavotības vajadzību un arī iespēju uztrenēties ir, teiksim, kā vesels peldbaseins ūdens, bet iegūts ir tik, cik saiet tualetes poda bāciņā.
Pirmkārt, tas, ko neatkarīgi no sporta veida ikvienam jaunietim no 10 gadu vecuma vajadzētu reizi sezonā izdarīt, ir kustību funkcionalitātes tests. Tajā tiek pārbaudīts kā strādā viss ķermenis tādās pamata kustībās kā skrējiens, lēcieni, roku un kāju savstarpējā koordinācija, kāds ir atsevišķu muskuļu spēks, ātruma īpašības, atsperīgums, lokanība un anatomisko vilcienu darbaspējas. Tam ir izšķiroša nozīme tālākajā sportiskajā izaugsmē, sevišķi sporta spēlēs un vieglatlētikā.
Būtībā viss notiek vienkārši – sportistam ir jāveic daži starti, skrējieni, palēcienu un tempa vingrinājumi, kā arī pāris koordinācijas un nesarežģīti spēka uzdevumi. Pēc kustībām uzreiz var pateikt, kas strādā, kas nē: pēdas, gurns, hamstringi, muguras funkcionālā līnija, kas sākas plecu daļā, iet pa diagonāli un noslēdzas ar augšstilba muskuli utt.
Finālā viņš dabū gan rezumējumu, gan apmācību. Process notiek uz pietiekami gara skrejceļa stadionā, manēžā vai jebkur citur, kur var skriet pa taisni vismaz 40 metrus. Sportists ir jāfilmē, lai būtu materiāls gan analīzei (jo ātrajās kustībās ne vienmēr uz aci var pateikt tehniskās nianses), gan pārskatīšanai un salīdzināšanai pēc kāda laika.
Otrkārt, ne vēlāk kā 16 gadu vecumā sportists ir jātestē trenažieru zālē. Tiek pārbaudītas gan vingrinājumu izpildīšanas prasmes un izpratne par darāmo, gan arī sportistam tiek iemācīti jauni vingrinājumi, kas uzlabo ķermeņa funkcionalitāti. Darbs ir ne tikai trenažieros vai ar brīvajiem svariem, bet arī uz paklājiņa vai ar citu aprīkojumu. Izdarīt var un vajag ļoti daudz. Turklāt akcents ir nevis uz muskuļu audzēšanu, bet gan uz fizisko īpašību un stājas uzlabošanu.
Testa rezultāti ir, tagad jāveido individuāls fiziskās sagatavotības plāns, pēc kura iespēju robežās sportistam ir sevi jāpilnveido. Lai nav tā, ka komandā gan tīģerim, gan zaķītim ir pilnīgi vienādi treniņi, jo katrs jaunietis ir nedaudz atšķirīgs. Ja šādu testēšanu neveic, ja fiziskās sagatavotības treniņi nav individualizēti, tie ir pavirši vai to nav vispār, tad tas nav nekāds sports. Tā ir parodija - sportista nākotnes iespēju nozagšana. Kaut gan idejiski sports ir vienīgā izdevība attīstīt savu ķermeni dzīvei vispār.
Tāpēc, ka nepareizas un neracionālas kustību iemaņas ir diezgan liela problēma pusaudžu vidū. Tāpēc lai sakārtotu fiziskās sagatavotības programmu. Tāpēc lai sportists varētu skriet vai spēlēt skaisti un efektīvi, lai gūtu panākumus un pilnvērtīgi baudītu savu sportu. Pat ja pašam šķiet, ka viss ir kārtībā, profesionāla testēšana palīdz atklāt un savlaicīgi novērst kustību trūkumus, kas sekmē vāju sniegumu, vilšanos sportā vai traumas.
Fiziskā sagatavošana ir vienkārša. Dari to profesionāli, individualizēti, disciplinēti un pacietīgi. Gūsti kaifu un satriec pretinieku.
