Hohlovs par aģenta darba specifiku un nejauko šķiršanos no "Ventspils"

Intervijas pirmā daļa lasāma šeit.

Pastāsti par savu aģenta karjeru!Iznāca tā, ka savu darbību šajā lauciņā sāku kā jurists – sniedzu dažiem futbolistiem juridiskās konsultācijas. Tas sanāca pavisam nejauši – pirms gada man piezvanīja lietuviešu aģents un pajautāja, vai nevaru palīdzēt lietuviešu vārtsargam Židrūnam Karčemarskam [Lietuvas izlases pamatvārtsargs, kura kontā ir 65 spēles Maskavas „Dinamo”, bet kopš 2010. gada ir Turcijas Superlīgas kluba „Gaziantepspor” pamatvārtsargs – aut.]. Tobrīd Karčemarskam ilgstoši nemaksāja algu un tika lūgta mana juridiskā palīdzība. Es tikos ar šo vārtsargu Viļņā, aprunājāmies par visu, un es vēlāk 2-3 mēnešu laikā sarakstījos ar turku klubu. Galu galā Karčemarsks saņēma visu, ko gribēja, un tālāk jau notika ķēdītes reakcija – Karčemarsks mani rekomendēja citiem, un sāku saņemt zvanus arī no citiem lietuviešiem. Ironiski, ka nākamais atkal bija lietuviešu vārtsargs, tikai viņš spēlēja Rumānijā.

Tā nu darbojos šai lauciņā, jo pirms tam biju ieguvis labu pieredzi – septiņus gadus esmu strādājis FK „Ventspils” par menedžeri, direktoru, tāpat LFF Sacensību daļā, kur turpinu darbu arī šobrīd. Pārzinu dažnedažādus futbola reglamentus, tāpat man ir juridiskā izglītība. Nevaru teikt, ka man ir aizraujoši sēdēt pie datora un papīriem, taču arī tā ir viena daļa no futbola. Katru dienu kādam futbolistam ir pretenzijas pret savu šī brīža vai iepriekšējo klubu. Pašiem spēlētājiem nav ne laika, ne zināšanu šīs lietas darīt pašiem.

Kas ir šī brīža tava galvenā nodarbošanās – aģenta darbs vai juridisko pakalpojumu sniegšana futbolistiem?Puse uz pusi.

Un pamatā tu esi aģents latviešu vai lietuviešu futbolistiem?Latviešu. Lietuviešiem palīdzu juridiskā ziņā, bet aģenti viņiem ir savi. Ja runājam par maniem klientiem, tad, protams, lielākoties tie ir bijušie „Ventspils” futbolisti, ar kuriem savulaik strādāju plecu pie pleca. No ārzemniekiem labas attiecības ir, piemēram, ar Dedovu, Cigirlašu, kuri agrāk arī spēlēja „Ventspilī”. Tāpat ir labas attiecības ar bijušajiem „Ventspils” treneriem Podpaliju un itālieti Dzavatjēri. Redzēsim, vai šis kontakts paliks tikai cilvēcisks, vai arī mums izdosies arī savstarpējs futbola bizness. Redzēsim, jo, kā jau minēju, futbola aģenta darbam pievērsos pavisam nesen – tikai aptuveni pirms gada, aģenta licenci saņēmu tikai 2013. gada aprīlī. Vajadzīgs laiks, lai saprastu, vai man kaut kas izdosies. Nevēlos uzreiz realizēt kādu skaļu pāreju, bet gan spert solīti pa solītim. Vēlos pakāpeniski izveidot labas attiecības ar spēlētājiem un klubiem, nevis steigā atvest kādu futbolistu, pēc tam, tēlaini runājot, necelt telefonu un tamlīdzīgi. Ilgu laiku esmu strādājis futbola klubā un esmu redzējis ne mazums aģentu – viņu starpā ir gan labi piemēri, gan ne tik labi. Gribētos sekot labajam piemēram un neatkārtot vājo aģentu kļūdas.

Ņemot vērā, ka savu aģenta darbību esi sācis nesen, nojaušu, ka Bulvītis ir vienīgais tavs lielais darījums.Jā.

Pieminēji savas attiecības ar bijušajiem „Ventspils” spēlētājiem un treneriem. Cik liela nozīme transfēru tirgū, aģentu darbā ir tā sauktajam „blatam” vai, solīdāk runājot, pazīšanām, kontaktiem?Aģenta darbā kontakti ir pirmajā vietā. Attiecības ar klubu vadītājiem, direktoriem, spēlētājiem ir primāras. Tu vari būt 100% profesionāls aģents, bet, ja tev nebūs kontaktu, neko nespēsi izdarīt. Protams, ja tavā rīcībā būs spēlētājs, ko vēlas visi, tad gan tu vari sēdēt mājās un neko nedarīt – tev piezvanīs un izteiks piedāvājumu. Un otrādi – ja tavā rīcībā ir vājš futbolists, tu vari zvanīt dienā 100 klubiem un tev nebūs rezultāta. Taču šie ir tādi ekstrēmi piemēri – reāli aģenta darbā pirmajā vietā ir kontakti. Dažreiz labs futbolists netiek pie iespējas sevi pierādīt augstākā līmenī, jo ar viņu nestrādā, bet dažreiz tāds 50/50 spēlētājs, pateicoties labam aģentam, tiek pie savas iespējas un „izšauj”. Kopumā gan futbolā viss ir likumsakarīgi – ja tu esi patiešām labs futbolists, tad tev vienkārši jābūt aģentam, kuram jāspēj iekārtot tevi iekārtot atbilstošā darbā.

Ja runājam par Latvijas futbola apstākļiem, cik reāli ir, ka Virslīgas klubs spēj pārdot savu futbolistu pa taisno bez aģenta starpniecības?Manā skatījumā tas ir grūti. OK, ir tāds piemērs, ka „Skonto” ir tuvas attiecības ar Maskavas CSKA, jo „Skonto” prezidents [Vladimirs Koļesņičenko – aut.] savulaik ir spēlējis CSKA trenera [Leonīda Slucka – aut.] vadībā, un tas ir liels pluss „Skonto”. Taču, šaubos, vai „Skonto” prezidentam pietiks laika, lai nokārtotu šādu darījumu pa taisno ar CSKA, ņemot vērā, ka būs nepieciešamas laikietilpīgas pārrunas, ir jāstrādā pie līguma izstrādes, daudz darba ar papīriem, un tai pašā laikā kluba prezidentam jārisina arī kluba ikdienas problēmas. Turklāt, pat ja tā notiek, spēlētājs pēc pārejas diez vai iztiks bez aģenta, jo ir vajadzīgs kāds, kurš viņam jaunajā darba vietā palīdzēs adaptēties, kā arī spēlētājam būs daudz dažādu citu jautājumu, kuri, manuprāt, normālā gadījumā ir jārisina aģentam. Protams, ir piemēri, ka futbolistam ar labu karjeru nav aģenta, taču tie ir izņēmumi.

Saprotu, ka par saviem ienākumiem nerunāsi, tāpēc jautāšu citādi – cik tādu bulvīšu tev gadā jāpārdod, lai tu tikai ar aģenta darbu varētu sev nopelnīt līdzekļus iztikai?Kā jau minēju, ideāls gadījums, ja tas ir tavs spēlētājs un tev ir kontakts ar klubu, kuram šāds spēlētājs nepieciešams. Manā gadījumā pagaidām ir tā, ka dažbrīd jāstrādā ja ne gluži „mīnusā”, tad pa nullēm ar skatu uz nākotni – lai tiktu iegūta reputācija, lai tavs spēlētājs spēlētu labā čempionātā, lai rastos kontakti ar jaunu klubu, lai tu varētu brīvi ierasties uz šī kluba spēlēm un, piemēram, iepazīties ar cita kluba pārstāvjiem. Tāpēc šobrīd primāri lieku uzsvaru uz šāda veida attīstību, kontaktu paplašināšanu, nevis tūlītēju peļņu. Un tāpēc šobrīd nevaru pateikt, vai tikai ar aģenta darbu manā gadījumā ir iespējams nopelnīt sev iztiku. Varbūt pēc diviem gadiem to varēšu pateikt. Redzēsim. Pats uz šīm lietām skatos optimistiski.

Vienu gan uzreiz varu pateikt – ja strādāšu tikai ar Latvijas klubiem un ar Latvijas spēlētājiem, tad nopelnīt sev iztikai nav iespējams. Noteikti ir jāstrādā arī ar ārzemēm, kas savukārt nozīmē, ka nevari sēdēt uz vietas – jābraukā pie klubiem, uz nometnēm un tā tālāk. „Jākrāj” reputācija, lai kaut kad nākotnē tev nevis pašam visur jāpiedāvājas, bet otrādi – lai spēlētāji tevi meklē, lai klubi zvana tev un saka: „Mums vajag tādu un tādu futbolistu.” Lūk, tas jau būtu līmenis. Vēl piebildīšu, ka milzīgu naudu par Bulvīša iekārtošanu nesaņēmu – jāturpina strādāt. Turklāt jāpatur prātā, ka tikpat labi bija iespēja, ka Bulvītis neparaksta līgumu. Tātad tas ir arī risks, jo nauda tika ieguldīta. Dažreiz jāiztērē, lai cerētu uz peļņu. Tā tas ir jebkurā biznesā – vispirms jāiegulda.

Kā veidojas aģenta ieņēmumi?Aģenta ieņēmumi var sastāvēt no vairākām daļām. Vai nu aģents saņem komisiju no kluba par to, ka atvedis tam vajadzīgo spēlētāju (saprotams, ka komisija tiek "atrunāta" pirms šī spēlētāja atvešanas), vai arī aģents saņem komisiju no spēlētāja procentu izteiksmē no viņa algas. Ja runājam par juridiskajiem pakalpojumiem, tad šajā gadījumā vai nu tiek sarunāta konkrēta summa, vai arī tas ir procents no summas, par kuru notiek strīds un kura tiek izmaksāta, ja šis strīds tiek uzvarēts.

Kādā veidā tu atrodi klientus-futbolistus, kurus labiekārtot?Ir tā – ja man šķiet interesants, perspektīvs kāds futbolists (piemēram, 18 gados debitē U-21 izlasē), es noskaidroju, vai viņam ir aģents (un kurš tas ir) un tālāk skatos. Piemēram, Kiriļina [Liepājas futbola audzēknis, kurš no šīs sezonas pārstāvēs „Jelgavu” – aut.] gadījumā arī bija vairāki aģenti, kas viņam zvanīja, bet viņš izvēlējās mani. Tai pašā laikā neredzu problēmu, ja futbolists izvēlas kādu citu aģentu. Tāpat neredzu problēmu, ja futbolistam ir cits aģents, bet man minētajam futbolistam ir labs piedāvājums – tad zvanu šī spēlētāja aģentam un piedāvāju. Ja runājam par klubiem, tad nav vērts parakstīt līgumu ar šī kluba spēlētāju, ja ar pašu klubu nav labu attiecību, jo klubs bloķēs visas manas darbības. Kāda jēga tad man censties? Izņēmums ir, ja šim spēlētājam ar klubu nav profesionāla līguma, un viņš „uz papīra” ir amatieris.

Cik Latvijā ir aktīvu futbola aģentu?Laikam kādi desmit, šķiet, FIFA lapā ir atrodams saraksts. Kad es gāju kārtot eksāmenu, tobrīd bija pieci vai seši. Grūti teikt, cik no tiem desmit ir aktīvi.

Vai starp Latvijas aģentiem ir reāla cīņa par Latvijas futbolistiem? Cik saprotu, tu „nosedz” Ventspils lauciņu...[pārtrauc – aut.] Man ar FK „Ventspils” nav kontaktu.

Kāds "melns kaķis" pārskrējis jūsu attiecībām?Gandrīz ar visiem „Ventspils” spēlētājiem un kluba darbiniekiem man ir labas attiecības. Taču ne ar visiem.

Šai sakarā uzreiz gribas jautāt, kāpēc aizgāji no FK „Ventspils”?Tā būs saruna uz vēl divām stundām [smejas]. Vienā teikumā... [ilgi domā] to nevar pateikt.

Domstarpības ar kādu kluba vadībā? Domstarpības var būt tādiem cilvēkiem, kuriem ir domas. Piemērs (tādas situācijas reāli nebija, bet tas, lai vieglāk varētu saprast), ne reāla situācija: ja es saku, ka rīt ir jāspēlē pēc shēmas 4-4-2, bet otrs cilvēks, ka 4-5-1, tad tās ir domstarpības un to, kam taisnība, var uzzināt tikai pēc spēles. Savukārt, ja vienam ir domas, ka jāspēlē 4-4-2, bet otram, ka 8-1-1, tad vienam ir domas, bet otrs ir idiots. Tāpēc, ja vienam ir savas domas, kā klubam strādāt tālāk, kāda ir vīzija, kādā veidā progresēt, bet otrs nesaprot pat elementāras lietas, tai pašā laikā pats uzskata, ka zina visu, tad tās nav domstarpības, bet gan idiotisms.

Ja cilvēks Latvijas kontekstā pasaka, ka „mums nav vajadzīgs Žigajevs, viņš ir slikts spēlētājs, viņš nepalīdzēs mums iegūt titulu”... Tāpat viņš teica par Vadimu Jančuku. Nav nemaz jēgas runāt, it sevišķi šodien, kad redzam, kāda bija Žigajeva loma titula iegūšanā un cik nominācijās viņš uzvarēja LFF Laureātu ballē, cik rezultatīvas piespēles viņš veica un kāda bija arī Jančuka loma. Protams, nevēlos sevi slavēt – tas bija pašsaprotams, ka šie abi futbolisti klubam ir vajadzīgi, jo Jančuks 2011. gada pusgadā „Ventspils” labā guva vairāk nekā 10 vārtus un Žigajevu savukārt visi zina – jā, viņš tobrīd bija savainots, bet bija skaidrs, ka 2-4 nedēļu laikā viņš būs gatavs palīdzēt. Pie tam Žigajevs vispār ir tāds spēlētājs, kurš komandai ir noderīgs pat tad, kad ir savainots – viņš uzlabo mikroklimatu komandā uzreiz, tiklīdz tur parādās. Apgalvot, ka viņš nepalīdzēs... vai tās var saukt par domām?

Sākotnēji bija nekonstruktīva sadarbība, bet pēcāk ar pāris cilvēkiem „Ventspils” vadībā vispār nebija iespējams runāt – viņi uz tevi skatījās no augšas un sarunās neielaidās. Nebija iespējams nepiekrist vadības lēmumiem. Kamēr bija Jurijs Bespalovs [bijušais kluba prezidents, kurš 2012. gada aprīlī aizgāja aizsaulē – aut.], tikmēr tā nebija – viņš jebkurā situācijā uzklausīja. Pēc tam, kad parādījās jaunā vadība, pret mani bija nekonstruktīva attieksme. Vēl Bespalova „ērā” šie cilvēki teica: „Kad mēs būsim vadībā, tevis klubā nebūs.” Viens no šiem cilvēkiem atļāvās teikt: „Esmu kluba leģenda.” Situācija brieda, un kad viņi patiešām nonāca vadībā, man vairs nebija jēgas tur strādāt. Zināju, ka konfliktu kļūs tikai vairāk. Un, starp citu, tas liecina par sliktu klubam, ne man.

Vai tikai „Ventspils” ir melnajā sarakstā? Kā ir ar „Skonto”? Zinu, ka šim klubam ir pietuvināts viens cits aģents. Vai tev ir cerības iekārtot šī kluba spēlētāju, ja tev ir „variants”?Visu var uzzināt tikai tad, kad ir konkrēts gadījums. Jā, vēsturiski jau no bērnības esmu bijis Ventspilī, pats spēlējis visu vecumu Ventspils komandās, pat „Tranzīta” un FK “Ventspils” dublieros, esmu bijis „Ventspils” līdzjutējs un, protams, Liepāja un „Skonto” man allaž ir bijis principiāls pretinieks. Tagad, kad esmu futbola biznesā, neiedalu kategorijās „ar to gribu strādāt”, „ar to nē”. OK, „Ventspils” gadījumā man šobrīd ir tā, ka, pat ja viņi gribētu, es negribētu, taču tas ir izņēmums. Par „Skonto” grūti pateikt, taču zinu, ka, piemēram, ar Askoldu [„Skonto” direktoru Askoldu Uldriķi – aut.] man ir normālas attiecības, tāpat ar kluba prezidentu [Koļesņičenko – aut.], kad viņš spēlēja „Ventspils” sastāvā. Nav tā, ka katru dienu ar viņiem kontaktētos, bet attiecības ir normālas. Varu tikai pateikt par 100% - ja man būs labs piedāvājums spēlētājam, kuram ir līgums ar „Skonto”, es bez jebkādām problēmām piezvanīšu Askoldam vai Koļesņičenko un pateikšu, ka ir variants. Kāda būs atbildes reakcija no viņu puses, to es nevaru pateikt. Sliktai reakcijai nevajadzētu būt, bet to uzzināšu tikai tad, kad būs šāds piedāvājums.

Dmitrijs Hohlovs: