IAAF ir diskvalificējusi Krievijas Vieglatlētikas federāciju (VFLA) par tās atlētu masveida dalību valsts izveidotā dopinga sistēmā, tāpēc šīs valsts sportisti starptautiskās sacensībās var startēt tikai ar īpašu IAAF atļauju.
Trešdien šādu atļauju bez Rebrikas saņēma arī 400 metru skrējēja Ksenija Aksjonova un 400 metru barjerskrējēja Vera Rudakova.
Rebrika 2012.gadā, pārstāvot Ukrainu, kļuva par Eiropas čempioni, taču no Krimas nākusī šķēpmetēja pēc tam, kad Krimas pussalu okupēja Krievija, izvēlējās pārstāvēt šo valsti, bet VFLA diskvalifikācijas dēļ kopš 2015.gada nogales starptautiskā arēnā nevarēja startēt.
Aksjonova ir 2013.gada studentu Universiādes čempione, bet 2015.gadā pasaules čempionātā 4x400 metru stafetē viņa ar komandas biedrenēm ieņēma ceturto vietu. Savukārt Rudakova savulaik ir uzvarējusi pasaules čempionātos jauniešiem un junioriem.
Līdz ar to šobrīd iespēja startēt starptautiskās sacensībās zem neitrāla karoga ir 15 Krievijas vieglatlētiem.
Sākotnēji atļauja bija tikai tāllēcējai Darjai Kļišinai, kura kā vienīgā Krievijas vieglatlēte pērn piedalījās arī Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Kļišina janvārī startēja arī Rīgas čempionātā vieglatlētikā telpās, kur izcīnīja uzvaru ar tobrīd labāko sezonas rezultātu pasaulē.
Tāpat starptautiskā arēnā var startēt vidējo distanču skrējēja Jūlija Stepanova, kura pirmā ziņoja par dopinga sistēmu Krievijas vieglatlētikā.
Savukārt februārī pie atļaujām tika kārtslēcēja Anželika Sidorova, sprintere Kristina Sivkova un vesera metējs Aleksejs Sokirskis, bet aprīlī atļaujas saņēma pasaules čempions 110 metru barjersprintā Sergejs Šubenkovs, pasaules čempione augstlēkšanā Marija Lasickene (agrāk Kučina), kā arī kārtslēcēji Iļja Mudrovs un Olga Muļina, soļotāji Sergejs Širobokovs un Jana Smerdova, kā arī augstlēcējs Daniils Ciplakovs.
IAAF gan norāda, ka par sportistu pielaidi startiem gala lēmums pieder sacensību rīkotājiem.
Visi minētie sportisti atbilst «īpašā izņēmuma kritērijiem», kurus IAAF izstrādāja, lai tie krievu atlēti, uz kuriem nekrīt dopinga lietošanas ēna, varētu piedalīties starptautiskās sacensībās.
Tāpat IAAF atklāja, ka vēl 28 Krievijas vieglatlētu lūgumi atļaut piedalīties starptautiskos mačos ir noraidīti, bet vēl 27 sportistu prasības nav izskatītas. Viņu vidū ir deviņi sportisti, kuri cer piedalīties U-18 pasaules čempionātā jauniešiem.
VFLA sistemātisko dopinga pārkāpumu dēļ tika diskvalificēta aizpērn, liedzot šīs valsts sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp olimpiskajās spēlēs. Kad diskvalifikācija jūnija sākumā tika atstāta spēkā, 68 Krievijas vieglatlēti vērsās Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), taču arī tā noraidīja viņu apelāciju.
Krievijas sportu pēdējā pusotra gada laikā satricinājuši neskaitāmi dopinga skandāli. WADA pēc tā dēvētā Ričarda Maklarena ziņojuma, kurā tika norādīts uz valsts atbalstītu dopinga sistēmu, kuras pamatā bija pozitīvu dopinga analīžu nomainīšana pret negatīvām, aicināja atbildīgās organizācijas aizliegt Krievijas sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo aicinājumu neatbalstīja, ļaujot starptautiskajām federācijām pašām izlemt, vai pielaist krievu atlētus startiem. Dažas federācijas, piemēram, vieglatlētikā un svarcelšanā, šo iespēju izmantoja. Tiesa, pretēju lēmumu pieņēma Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, tāpēc Krievijas sportisti nestartēja Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs.
Tāpat joprojām nedarbojas Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA).
Saistītie raksti
